Līdz šim lielāko mežakuili savā mednieka mūžā izdevies sastapt aizkrauklietim Vladimiram Maskovam.
Mednieks atklāj, ka kukurūzas lauka malā vaktējis briežus, kuri bija pasākuši nākt uz šo tīrumu – par to liecināja neskaitāmās pēdas lauka malā. Taču tajā septembra vakarā no tuvējā mežiņa iznācis pavisam cits medījums:
“Laukā kukurūza bija padevusies varena – vismaz divarpus metrus gara! Lauku bija iesākts pļaut, un gar meža malu jau bija aptuveni 10 metru plata nopļauta josla. Vēl bija gaišs, kad pēkšņi no zāles uz lauka mierīgā gaitā iznāca mežakuilis. Nesteidzīgi viņš devās kukurūzas virzienā. Iespējams, viņš, tāpat kā brieži, kurus gaidīju, labi zināja ceļu uz lauku un nopļautā josla viņam bija negaidīts atklājums, jo pie pašas kukurūzas viņš uz mirkli apstājās. Tad arī raidīju šāvienu.
Ruksis iemuka kukurūzā, taču atrast viņu nebija grūti, jo bija labas asinspēdas. Dzīvnieks bija liels – vairāk nekā 2,2 metrus garš. Vecums – aptuveni četri pieci gadi. Tiesa, ilkņi nebija lieli – 17 centimetrus gari. Iespējams, tāpēc, ka kuilis bija dzīvojis labā maizē. Esmu dzirdējis, ka tiem kuiļiem, kuriem barība viegli iegūstama, ilkņi nav tik attīstīti.”
Vairāk lasiet žurnālā Medības
