Par šaušanu – tā ir māksla, tas ir sports, tās ir zināšanas un arī 21. gadsimtā aktuālas un nepieciešamas prasmes ikvienam. Cik daudz tas nozīmē katram mūsu žurnāla lasītājam, lai paliek pašu ziņā. Tiem, kuri vēlas pilnveidot savas šaušanas prasmes, esmu sagatavojis rakstu sēriju ar mērķi dalīties pieredzē, kas uzkrāta daudzu gadu garumā, nodarbojoties ar šaušanas sportu un organizējot dažādus šaušanas sporta pasākumus.
Savā medību šaušanas sporta karjerā esmu nonācis pie dažādām atziņām. Nejaušību nav. Es personīgi šaušanu uzskatu par sportu, tieši tādu pašu kā basketbols, airēšana, orientēšanās, motokross utt. No pasaules slavas šajā sportā ikvienu šķir vien apmēram 100 pēc kārtas sašauti mērķi. Lai kāda būtu šaušanas disciplīna – visi mērķi ir sašaujami. Patrona izšaus, ierocis trāpīs. Šāvēja uzdevums ir vien atkārtot šo darbību tik reizes, cik nepieciešams. Izklausās vienkārši, vai ne?
Šaušanas sportā kā jebkurā citā sporta veidā panākumu pamatā ir disciplīna, fiziskā un psiholoģiskā sagatavotība. Prieks par uzvaru, rūgtums par zaudējumu un nemitīga cīņa ar sevi ceļā uz pilnību.
Sākšu kursu ar apgalvojumu – labākais veids, kā trenēties šaušanas prasmju apgūšanā, ir pneimatiskie ieroči. Nevajag īpašas atļaujas un apstākļus. Septiņu līdz desmit metru distance, parūpēšanās par elementāru drošību, un šaušana var sākties.
Pneimatiskie ieroči pēdējo desmit gadu laikā piedzīvojuši straujāko attīstību starp visiem šaujamieročiem. Gaisenes, ar kurām asociējas praktiski katra mednieka bērnības gadu pieredze šaušanā, šobrīd atrodas ieroču industrijas avangardā. Domāju, ka nekļūdīšos, ja apgalvošu, ka liela daļa no mums savas šaušanas prasmes sākuši apgūt tieši ar atliecamajām Padomju Savienībā ražotajām gaisenēm. Raksturojot šaušanu ar šādu ieroci, prātā nāk smagais nospiediens un trieciens, kad ierocī esošais virzulis ar pilnu atsperes akumulēto enerģiju triecas pret gaisa kompresijas cilindra galu. Taču, lai cik sarežģīta būtu šāviena izdarīšana ar šādu pneimatisko ieroci, tieši šie aspekti ir paši svarīgākie šaušanas pamatu apgūšanā.
Šoreiz par nospiedienu
Smags nospiediens liek domāt par spēku un uzmanības sadalījumu šāviena izpildes laikā, jo brīdī, kad tiek spiesta sprūda mēlīte, visa tēmēšana ir jāsāk no sākuma. No šejienes secinājums – tēmēšana sākas mirklī, kad rādītājpirksts sāk spiest uz sprūda mēlītes. Pirms tam tā ir vienkārša skatīšanās uz mērķi.
Viena no kļūdām, apgūstot šaušanas prasmes, ir šāviena nodalīšana no tēmēšanas. Arī manā pieredzē ir bijuši neskaitāmi šāvieni, par kuriem var teikt, ka tie ir ideāli notēmēti, bet trāpījums nez kāpēc ir pilnīgi garām. Precīzāk sakot, šāvējs visu uzmanību koncentrē uz tēmēšanu un brīdī, kad būtu jāatskan šāvienam, nekas nenotiek. Šāvējs visu uzmanību ir koncentrējis tam, kur atrodas stobrs, bet nemaz nav izplānojis, kurā brīdī jāseko sprūda mēlītes nospiešanai.
Lai saprastu precīza šāviena veikšanas pamatus, jāpatur prātā kāds nozīmīgs aspekts – visiem, pat pasaules labākajiem šāvējiem, tēmējot uz mērķi, stobrs kustas un staigā, tas atrodas nemitīgā kustībā un to ietekmē viss. Sākot ar elpošanu, sirdsdarbību, asinsriti, noskaņojumu, možumu un visiem apkārtējās vides faktoriem. Tādēļ svarīgāks par absolūti precīzu ieroča noturēšanu mērķa centrā ir brīdis, kad nospiesta sprūda mēlīte. Piemērs – sprūda mēlītes nospiediens, kad ierocis atrodas mērķa centrā, visticamāk, nebūs trāpījums centrā. Kāpēc? Šī kļūda ir reakcijas laika summa kopā ar nemitīgo stobra kustību tēmēšanas laikā.
Tādēļ jāiemācās sev uzticēties un sprūda mēlīti nospiest mirkli pirms tēmēšanas iekārta – optika, vaļējie tēmēkļi, dioptriskie vai sarkanais punkts – pieskaras vēlamajam trāpījuma punktam.
Šī tēmēšanas metode ļauj pārvarēt biežāk pieļauto mednieku kļūdu šaušanā – pirms šāviena vēlreiz pārliecināties par to, vai tiešām ir notēmēts uz mērķa centru. Tiek nokavēts precīza šāviena mirklis, pazaudēts laiks un uzmanība, kā arī enerģija, bet iegūta nesaprotama informācija – it kā divreiz pārliecinājies par to, ka notēmēts labi, bet rezultāta nav.
Ne mazāk svarīgs aspekts ir rādītājpirksta fiziskā kondīcija. It kā jau nekas īpašs, nospiediena svars mēdz būt dažāds dažādiem ieročiem – sākot ar 300 gramiem (dažreiz pat mazāk) līdz apmēram pusotram kilogramam. Taču arī šis mazais darbs ir jāpadara gludi, vienmērīgi un, galvenais, katru reizi tieši tāpat kā iepriekšējā reizē.
Kā uzlabot sprūda mēlītes nospiešanas tehniku? Sausie treniņi ar ierocī ievietotu falšpatronu, kas pasargās ieroča belžņa mehānismu no bojājumiem, taču vislabāk to darīt ar pneimatisko ieroci, lai arī cik moderns vai, gluži pretēji, senils tas būtu.
Tiem, kuri vēlas padziļināti izprast rādītājpirksta ietekmi uz nospiedienu un šaušanas precizitāti, iesaku pamēģināt apmēram mēnesi pastrādāt ar šiem diviem apakšdelma un plaukstas trenažieriem – rokas espanderu un žiroskopisko bumbu.
Nākamreiz par šāviena atsitiena triecienu (atdevi), kas ir katram ierocim neatkarīgi no jaudas un kalibra.Jā vēlaties piedalīties arī praktiskajās nodarbēs šaušanā ar pneimatiskajiem ieročiem, laipni aicināti pievienoties VII Latvijas Siluetu šaušanas ziemas kausa izcīņā šaušanā ar mazjaudas pneimatiskajiem ieročiem, vairāk informācijas – mājaslapā www.x-sporting.lv.
Vairāk lasiet žurnāla Medības februāra numurā
