Reti, bet gadās tā, ka medību šķirnes kucēns vai suns baidās no ūdens. Šīs bailes varētu klasificēt divās lielās kategorijās: iegūtās un dabiskās. Jā, sunim nav dabiski baidīties no ūdens, bet tā var notikt. Tūlīt paskaidrosim, kas ir domāts.
Iegūtās bailes no ūdens var rasties traumatiskas pieredzes dēļ. Turklāt nepatīkamais vai biedējošais atgadījums var notikt jau audzētāja mājās, kucēnam vēl mazam esot. Tas gadās reti. Pamatā šīs bailes ir saistītas ar slīkšanu, iekrišanu ūdenī. Tāpat kā cilvēkbērniem. Šī bērnības trauma dažreiz ir paliekoša, taču ar to var cīnīties.
Dabiskās bailes no ūdens ir saistītas ar suņa piedzimšanas datumu. Ja kucēns ir nācis pasaulē ziemā vai pavasarī, visticamāk, problēmu nebūs. Ja suns ir piedzimis vasarā vai rudenī, tās ir iespējamas. Nav obligāti, bet var nākties saskarties ar bailēm vai vienkārši nevēlēšanos peldēt.
Tā notiek tāpēc, ka ziemā vai pavasarī dzimušie kucēni nonāk jaunajās mājās laikā, kad ūdens upēs, ezeros un jūrā vēl ir silts un saimnieki nevilcinās palaist kucēnu peldēties. Kucēni līdz četru piecu mēnešu vecumam sevi neapzinās kā atsevišķu dzīvu būtni. Tie ir bara daļa. Ja visi iet ūdenī, tie arī iet peldēties. Ieslēdzas instinkts, un suns sāk peldēt.
Ļoti reti, bet gadās, ka kucēnam ir grūti iesākt, ka ķermenis nezina, kas jādara, kā ķepas jākustina. Tad vajag nedaudz palīdzēt, bet, visiem kopā peldoties, tas notiek ļoti dabiski.
Savukārt, ja kucēns ir piedzimis vasaras otrajā pusē un rudenī, tad tas tiks pie peldēšanās tikai nākamajā gadā, kad tam būs jau pusgads un vairāk. Tad jau ieslēdzas smadzenes, kas liek būt uzmanīgam ūdenī. Tur nevar redzēt dibenu un zeme pazūd zem kājām. Un suns nepeld.
Ko darīt
Ar rotaļu un personīgo piemēru jāmudina suni tomēr iet ūdeni. Nevajag mest kucēnu dziļumā un skatīties, kā tas lielās šausmās ķepurojas. Viņam būs bail un, iespējams, tas nekad nepeldēs. Labākais variants ir iet ar suni kopā un pakāpeniski pieradināt pie dziļuma, varbūt kādā brīdī var pabalstīt, turot roku zem krūškurvja un palīdzot turēties uz ūdens. Kad suns atraus ķepas no grunts, sāks peldēt, tālākais būs tikai treniņa jautājums. Lieti noderēs suņa iemīļotā mantiņa, ko spēles karstumā saimnieks netīšām iemetīs nedaudz tālāk no krasta. Pakāpeniski šo attālumu var palielināt. Atliek sunim vienu reizi sajust, ka viņš spēj peldēt, lai vairs nerastos problēmas. Ja kucēnam ir traumatiskas bailes no ūdens, vienkārši vajadzēs vairāk pacietības un laika.
Eksperimentējam. Dzinējmedību pret individuālo medību tēmēklis, šaujot uz skrejošo mērķi
