“Medību inspekcija šobrīd aktīvi kontrolē barotavas. Valsts mežā tām jābūt reģistrētām, uz īpašnieku zemes jābūt rakstiskam saskaņojumam. Barība mucās vai atbilstošā augstumā silēs. Barība nedrīkst būt izbērta uz zemes. Runā, ka sods, ja vainu uzņemas konkrēts mednieks, ir 70 eiro, ja tāda nav, tad klubam 700 eiro sods. Iemesls aizdomāties. Pierīgā viss jau notiek. Pagaidām palūdz novākt, bet tas ir atkarīgs, kāds inspektors. Bija taču runa, ka baigi nepārbaudīs. Lūdzu, izskaidrojiet sīkāk, kādi kritēriji un nosacījumi jāievēro, izvietojot barotavas un barību tajās. Kāds sods paredzēts par noteikumu neievērošanu?” Šādu lasītāja jautājumu saņēmis žurnāls Medības.
Skaidro Valsts meža dienesta Medību daļas speciālists Ilgvars Zihmanis: “Nosacījumus medījamo dzīvnieku barotavu un barības izvietošanai nosaka Ministru kabineta noteikumi Nr. 1483 Savvaļā dzīvojošo medījamo dzīvnieku piebarošanas noteikumi, kas stājās spēkā 2014. gada 1. janvārī. Šo noteikumu mērķis ir mazināt dzīvnieku nodarītos postījumus lauksaimniecības un mežsaimniecības kultūrām un dabas aizsardzības objektiem, kā arī nepieļaut pārliecīgu mežacūku koncentrēšanos, lai sekmīgāk apkarotu Āfrikas cūku mēri.
Barotavas patiešām atļauts izvietot tikai pēc tam, kad tam saņemta zemes īpašnieka vai tiesiskā valdītāja rakstiska piekrišana. Pārnadžu barotavas atļauts izvietot tikai tajos medību iecirkņos, kuros atļauts medīt attiecīgās sugas pārnadžus.
Bez saskaņošanas ar zemes īpašnieku vai tiesisko valdītāju barotavas aizliegts izvietot:
* vietās, kur tās var traucēt vai ierobežot meliorācijas sistēmu darbību, zemes apstrādi, tehnikas pārvietošanos, infrastruktūras objektu uzturēšanu vai ugunsapsardzības funkciju veikšanu;
* tuvāk par 100 m no priežu, egļu un bērzu jaunaudzēm, kas nav sasniegušas piecu metru augstumu, un apšu jaunaudzēm, kas nav sasniegušas 10 m augstumu, kā arī šajās audzēs;
* tuvāk par 250 m no lauksaimniecības kultūrām.
Barotavas aizliegts izvietot arī:
* tuvāk par 250 m no valsts galvenajiem autoceļiem;
* tuvāk par 250 m no medību iecirkņa robežām bez saskaņošanas ar piegulošo platību medību tiesību lietotāju;
* pilsētu teritorijās un tuvāk par 500 m no tām;
* teritorijās, kuras reģistrētas Dabas aizsardzības reģistrā kā īpaši aizsargājami biotopi un īpaši aizsargājamo sugu dzīvotnes.
Līdztekus pieminētajiem Ministru kabineta noteikumiem savvaļas dzīvnieku piebarošanu reglamentē arī Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju (ĪADT) vispārīgie aizsardzības un izmantošanas noteikumi, ĪADT individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi, kā arī citi normatīvie akti dabas aizsardzības jomā, kuros noteikti ierobežojumi piebarošanai.
Barību, izņemot sienu, skābsienu un zaru slotiņas, barotavās izvieto, ievērojot nosacījumu, ka barības izvietošanas veids un barotavas konstrukcija ir tāda, ka tai nevar piekļūt mežacūka (tas nozīmē – barību nedrīkst izbērt uz zemes).
Mežacūku barotavas atļauts izvietot tikai medību iecirkņos, kur tās atļauts medīt, ievērojot šādus nosacījumus:
* barotavas konstrukcija nodrošina dozētu barības padevi (dozatori, mucas);
* barotavu kopējais tilpums nepārsniedz 400 litru uz 1000 ha.
Ja barotava ierīkota prettiesiski, zemes īpašniekam vai tiesiskajam valdītājam tā ir jālikvidē, savācot un aizvedot barību. Pēc tam, ja barotavas ierīkotājs ir zināms, zemes īpašnieks vai tiesiskais valdītājs ir tiesīgs pieprasīt no viņa ar barotavas likvidēšanu saistītos zaudējumus.
Medību likuma 32. pants nosaka, ka par savvaļā dzīvojošo medījamo dzīvnieku piebarošanas noteikumu pārkāpšanu piemēro brīdinājumu vai naudas sodu fiziskajai personai līdz piecdesmit naudas soda vienībām (līdz 250 EUR), bet juridiskajai personai (tajā skaitā mednieku biedrībai) – no desmit līdz divsimt naudas soda vienībām (no 50 līdz 1000 EUR).”
Sīkāk par pārnadžu piebarošanu lasiet pirmajā šī gada žurnāla Medības pielikumā Selekcija un piebarošana.
Par izsolītām medību platībām, barotavu aizvākšanu un lauztiem līgumiem. “Šauj garām!” #163 epizode
Jaunais žurnāla Medības numurs jau ir klāt!
Abonē žurnālu Medības 2023. gadam
