Šobrīd Latvijā sākta jauna militārā poligona veidošana Sēlijā, Aizkraukles un Jēkabpils novadu teritorijā. Saskaņā ar Sēlijas militārā poligona izveides plānu Aizsardzības ministrija plāno pārņemt 25 605 hektārus lielas platības, kas ietver fizisko personu, pašvaldības un valsts zemi. Lielākā daļa platību ir valsts pārziņā – vairāk nekā 24 000 hektāru. Šajās platībās medību tiesības iznomājuši vairāki mednieku klubi. Kā mainīsies viņu dzīve un medību kārtība pēc poligona izveidošanas?
Aizsardzības ministrija sola, ka viss būs kārtībā
Aizsardzības ministrijas Militāri publiskā departamenta Preses nodaļas vadītāja Anete Gnēze žurnālam Medības skaidro, ka Aizsardzības ministrijai jau ilggadīgi izveidojusies veiksmīga sadarbība ar mednieku organizācijām. Lai nodrošinātu apsaimniekošanas prasību izpildi Aizsardzības ministrijas valdījumā esošajos nekustamajos īpašumos atbilstoši Medību likumam un Meža likumam, sadarbība ar mednieku organizācijām ir ļoti svarīga un nepieciešama. Medības ir vienīgais pietiekami efektīvais un lietderīgais risinājums medījamo dzīvnieku radīto postījumu samazināšanai.
“Šobrīd ar mednieku organizācijām līgumi par medību tiesību nomu ir noslēgti Ādažu poligonā, poligonā Lāčusils un poligonā Meža Mackeviči. Kārtība, kādā militārajos objektos piesaka, nodrošina un koordinē medību tiesību izlietošanu, noteikta Aizsardzības ministrijas iekšējos noteikumos. Medību tiesību nomas līgumu slēgšanu Aizsardzības ministrijas valdījumā esošajos nekustamajos īpašumos nodrošina Valsts aizsardzības militāro objektu un iepirkumu centrs, pamatojoties uz Aizsardzības ministrijas lēmumu,” paskaidro Anete Gnēze. Lēmumu par medību tiesību nodošanu citai personai Aizsardzības ministrija var pieņemt, pamatojoties uz iepriekšējā nekustamā īpašuma īpašnieka uzlikto pienākumu par medību tiesību pārņemšanu (pārjaunojuma līguma pieprasījums, piemēram, Zemkopības ministrijas uzlikts pienākums) vai pēc Valsts aizsardzības militāro objektu un iepirkumu centra ierosinājuma, piemēram, lai novērstu postījumus, ko nodara meža dzīvnieki. Medību tiesību izlietošanu koordinē militārajā objektā izvietotā Nacionālo bruņoto spēku vienība. Nacionālo bruņoto spēku norīkotā amatpersona medību tiesību nomnieku iepazīstina ar medību laiku konkrētajā militārajā objektā, sniedz instruktāžu par medību tiesību izlietošanu militārajā objektā, par ko medību tiesību nomnieks parakstās atsevišķā žurnālā. Par medību noteikumu un medību drošības noteikumu ievērošanu ir atbildīgi medību tiesību nomnieki atbilstoši nozari regulējošajiem normatīvajiem aktiem. Medību pieteikšana konkrētajā militārajā objektā var atšķirties, tāpēc šo kārtību detalizēti nosaka medību tiesību nomas līgums. Gadījumos, ja nepieciešams, atbilstoši konkrētā militārā objekta caurlaižu režīmam var veikt medību dalībnieku pārbaudi. Līdzīga medību tiesību izlietošanas prakse tiek plānota arī jaunizveidojamajā Sēlijas poligonā.
“Aizsardzības ministrija plāno pārņemt Sēlijas militārajā poligonā spēkā esošos LVM līgumus līdz to darbības beigām un izskata iespēju pagarināt līgumu termiņu, neveicot medību tiesību nomas izsoli, ja nomnieks ir izpildījis medību tiesību nomas līguma nosacījumus. Tā kā plānotās Nacionālo bruņoto spēku un sabiedroto spēku apmācības un no tām izrietošie aizliegumi noteiktā laikā realizēt medību tiesības uzskatāmi par apgrūtinājumu, tad tiks vērtēti iespējami nomas maksas atvieglojumi saskaņā Ministru kabineta noteikumiem nr. 1194 Kārtība, kādā nosaka maksu par medību tiesību izmantošanu valstij piekrītošās vai piederošās medību platībās.
Medību tiesību izlietošana īstenojama galvenokārt īpašumos, kur ir lielas mežu platības un kuros ir un varētu būt problēmas ar medījamo dzīvnieku nodarītiem postījumiem.
Jāņem vērā, ka militārajos objektos primāri tiek īstenoti valsts aizsardzības nodrošināšanas uzdevumi un ka Nacionālo bruņoto spēku vajadzība lietot militāro objektu ir primāra,” turpina Anete Gnēze.
Mednieku vidū valda neziņa
Žurnāls Medības aptaujāja vairākus mednieku klubu vadītājus, kuru medību platības atrodas jaunveidojamā poligona teritorijā.
Mednieku kluba Briedis vadītājs Gints Grigorovičs: “Ar mums līdz šim neviens nav sazinājies un izskaidrojis, kas un kā notiks. Bija vairākas sapulces ar iedzīvotājiem, taču to apmeklētāju skaits bija ierobežots. Daudzu gadu laikā esam ievērojuši selektīvo medību principus un kopuši staltbriežu populāciju. Būtu žēl, ja šis darbs būtu bijis velts vai medību tiesības tiktu nodotas kādam citam.”
Mednieku kluba Gambija vadītājs Zigmunds Avens: “Esam neziņā par to, kā būs tālāk, kā varēsim medīt. Viss ir kā armijā – noslēpumā tīts. Ir tikai runas baumu līmenī, bet konkrētības nav. Augustā bija pirmā tikšanās, kurā tika solīts divu nedēļu laikā sazināties, bet pagājuši jau divi mēneši un neviens par mums interesi nav izrādījis. Bija runa par likumprojektu, kas jāsagatavo.
Mūs uztrauc, kas notiks ar dzīvnieku populācijām, tāpat Natura 2000 teritorijām un putnu liegumiem. Tāpat uztrauc, kas notiks ar lauksaimniekiem un mežsaimniekiem, kuriem šobrīd palīdzam mazināt savvaļas dzīvnieku radītos postījumus. Vai tiešām tas viss bijis nebijis? Mūs, medniekus, neinteresē militārie noslēpumi, taču par pārējo ar mums var runāt! Esam lietišķi un saprotoši cilvēki.”
Mednieku kluba Sunākste valdes loceklis Māris Dinvalds: “Joprojām īstas skaidrības un konkrētības par poligonu un medniekiem tajā nav. Piemēram, uzņēmums Latvijas valsts meži medību tiesību nomas līgumus pagarina automātiski ar iepriekšējo nomnieku. Līgumus Aizsardzības ministrija pārslēgs ar iepriekšējiem nomniekiem. No kādas Aizsardzības ministrijas amatpersonās dzirdēts, ka pēc šo līgumu termiņu beigām tiks rīkota medību tiesību izsole. Esam lūguši iesaistīties Latvijas Mednieku savienību, lai šādu situāciju nepieļautu. Mednieki ir ieguldījuši lielu darbu, lai izkoptu savus medību iecirkņus, un nevar būt tā, ka situāciju savā labā varētu izmantot kādas ieinteresētās personas.”
Kā medī Ādažu poligonā?
Ādažu poligonu armija apsaimnieko jau sen. Viens no mednieku formējumiem, kas medī poligona platībās, ir Vecmurjāņu mednieku klubs. Tā valdes loceklis Kaspars Šuikovskis stāsta, ka pats grūtākais bijis noslēgt trīspusējus medību tiesību nomas līgumus. Savukārt dodoties medīt, jārēķinās ar zināmiem ierobežojumiem.
“Jāsaprot, ar ko medību tiesību nomas līgumi ir noslēgti iepriekš – ar privātpersonām vai Latvijas valsts mežiem (LVM). Kamēr privātpersonām šī teritorija nav atsavināta, līgums paliek ar īpašnieku, taču spēkā ir piekļuves ierobežojumi, ko nosaka konkrētā poligona administrācija. Apmeklēšanas kārtību nosaka atsevišķs līgums. Būtu labi, ja pēc atsavināšanas tiktu sakārtota medību tiesību noma. Arī personām savu īpašumu apsaimniekošana būs krietni apgrūtināta. Attiecībā uz līgumiem par LVM platībām, mums nācās noslēgt trīspusēju līgumu starp LVM, Aizsardzības ministriju un mednieku formējumu par to, ka šīs saistības, kas bija ar LVM pāriet Valsts aizsardzības militāro objektu un iepirkumu centram.
Mūsu kluba gadījumā bija līgumi ar LVM un ar termiņiem pamatā līdz 2048. gadam. Tos izdevās pārslēgt ar garajiem termiņiem, taču līguma slēgšanas process bija ilgs un sarežģīts. Šim centram ir citi uzdevumi, nevis medību tiesību nomas līgumu slēgšana.
Līgums, protams, ir ar apgrūtinājumiem, jo jārēķinās ar Aizsardzības ministrijas un Nacionālo bruņoto spēku interesēm. Ja ejam medībās, tās ir laikus jāpiesaka konkrētā poligona administrācijai, jāsaskaņo pārvietošanās maršruts. Dzīvē, tas ir mazliet vienkāršāk – mēs zinām teritorijas, kurās iet karavīri un kurās ne, kur ir buferzonas. Mēs sazvanāmies ar administrācijas vadītāju, un ir kontaktpersona, ar kuru sazināmies par praktiskām darbībām.
Kad notiek intensīvas mācības un šaušana, mēs tur neejam, jo tas ir arī bīstami. Bet, kad tādas darbības nenotiek, varam medīt vai veikt citas ar medībām saistītas lietas. Problēmu mums nav bijis, jo saprotam, ka poligons ir vajadzīgs valsts aizsardzībai. Arī armijas pārstāvji respektē mūsu vēlmes. Dzinējmedības poligona teritorijā mēs rīkojam trīs vai četras reizes gadā. Par to, ka varēs medīt katru nedēļas nogali, ir jāaizmirst. Tā teritorija nav brīvi apmeklējama. Individuālās medības rīkojam ārpus poligona teritorijas, jo aptuveni puse no mūsu platībām ir poligona teritorijā, pārējā daļa ārpus poligona.”
Kaspars Šuikovskis: Latviju sadalīs 2 daļās, dzīvnieku pārejas plāno muļķīgi. Video ekstra #27
Abonē žurnālu Medības 2023. gadam
Jaunais žurnāla Medības numurs jau ir klāt!
