Kas būtu domājis, ka ar Āfrikas cūku mēri mums nāksies sadzīvot tik ilgu laiku? To neparedzēja likumdevēji, kad Medību likuma Pārejas noteikumos tika ieviests 12. punkts, kas spēku zaudēja pagājušā gada martā. Grozījumu mērķis bija ierobežot Āfrikas cūku mēri, līdz ar to tika ieviestas vairākas atkāpes no ierastajām likuma normām, lai atvieglotu mežacūku medības. Normas attiecās gan uz mežacūku medīšanu visā valsts teritorijā, gan arī uz medību iecirkņu veidošanas principiem. Sanāca tā, ka kopš pagājušā gada pavasara vairs nebija iespējams mežacūkas medīt platībās, kas mazākas par 1000 ha.
Tā nu pagājušā gada 23. decembrī spēkā stājās jaunie grozījumi, kas situāciju sakārto. Pašlaik Medību likuma Pārejas noteikumu attiecīgie punkti skan šādi:
11. Šā likuma 17.panta pirmajā daļā noteikto prasību piemēro tiem medību iecirkņiem, kuri tiek reģistrēti pēc 2014.gada 1.janvāra.
12. Klasiskā cūku mēra draudu ierobežošanas pasākumus īsteno līdz brīdim, kad mežacūku populācijas blīvums ir samazināts līdz vienai mežacūkai uz 200 hektāriem, bet ne ilgāk kā līdz 2020.gada 31.martam. Āfrikas cūku mēra draudu ierobežošanai tiek piemēroti šo pārejas noteikumu 13., 14., 15., 16., 17., 18., 19., 20. un 21. punktā noteiktie pasākumi līdz brīdim, kad Latvijai tiek piešķirts no Āfrikas cūku mēra oficiāli brīvas valsts statuss. Paziņojumu par to, ka Latvijai piešķirts no Āfrikas cūku mēra oficiāli brīvas valsts statuss, Zemkopības ministrija nekavējoties publicē oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis”.
13. Medību tiesību lietotājam šo pārejas noteikumu 12.punktā minētajā periodā ir pienākums medījot samazināt mežacūku populācijas blīvumu piekritīgajā medību platībā atbilstoši Valsts meža dienesta noteiktajam minimālajam mežacūku nomedīšanas apjomam.
14. Šo pārejas noteikumu 12.punktā minētajā periodā mežacūkas ir atļauts medīt arī:
1) medību iecirknī, kura platība ir no 200 līdz 1000 hektāriem, ieskaitot meža zemi un lauksaimniecībā izmantojamo zemi;
2) medību platībās (vietās), kurās saskaņā ar šā likuma 3.panta trešās daļas 3. un 4.punktu medības ir aizliegtas, vai platībās, kurās zemes īpašnieks pats izmanto medību tiesības vai ir rakstveidā pilnvarojis citu personu izmantot medību tiesības nelimitētu medījamo dzīvnieku medībām;
3) medību iecirknī, kura platība ir mazāka par 200 hektāriem.
15. Valsts meža dienests nosaka atbildīgo medību tiesību lietotāju mežacūku medībām šo pārejas noteikumu 12.punktā minētajā periodā:
1) šo pārejas noteikumu 14.punkta 2. un 3.apakšpunktā minētajās platībās;
2) medību iecirknī, kura platība ir no 200 līdz 1000 hektāriem, ja tas reģistrēts pēc šo grozījumu spēkā stāšanās dienas un izveidojies iepriekš reģistrēta iecirkņa dalīšanas rezultātā.
16. Valsts meža dienests, izvērtējot dabīgo un mākslīgo šķēršļu (ūdenstilpes, autoceļi, apdzīvotas vietas u.c.) atrašanos apvidū, nosaka šo pārejas noteikumu 15.punktā minēto atbildīgo medību tiesību lietotāju pēc šādiem kritērijiem prioritārā secībā:
1) medību tiesību lietotājam ir reģistrēts medību iecirknis, kurā atļauts medīt mežacūkas;
2) medību tiesību lietotājs noslēdzis savstarpēju līgumu par medību iecirkņa ārējām robežām;
3) medību tiesību lietotāja medību iecirknim ar piegulošo platību ir garākā robeža. Ja šim kritērijam atbilst vairāki medību tiesību lietotāji, priekšroka ir tam medību tiesību lietotājam, kurš iepriekšējā medību sezonā ir nomedījis vairāk mežacūku uz 1000 hektāriem no attiecīgā medību iecirkņa kopplatības.
17. Ja netiek pildīts šo pārejas noteikumu 13.punktā paredzētais pienākums, Valsts meža dienests ir tiesīgs noteikt citu atbildīgo medību tiesību lietotāju, ievērojot šo pārejas noteikumu 16.punktā minētos kritērijus.
18. Valsts meža dienests lēmumu par atbildīgā medību tiesību lietotāja noteikšanu šo pārejas noteikumu 12.punktā minēto pasākumu īstenošanai paziņo adresātam un personai, kuras tiesības vai tiesiskās intereses var tikt ierobežotas. Valsts meža dienesta lēmumu var apstrīdēt un pārsūdzēt normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. Valsts meža dienesta lēmuma apstrīdēšana un pārsūdzēšana neaptur tā darbību.
19. Gadījumos, kad medību platībām vai medību iecirknim noteikts atbildīgais medību tiesību lietotājs, ievērojot šo pārejas noteikumu 18.punktu, medību tiesību īpašniekam vai medību tiesību lietotājam nav tiesību aizliegt mežacūku medības vai radīt tām šķēršļus attiecīgajās teritorijās.
20. Atbildīgais medību tiesību lietotājs šo pārejas noteikumu 12.punktā minēto pasākumu īstenošanas ietvaros pirms mežacūku medību uzsākšanas par tām informē:
1) zemes īpašnieku, kurš pats izmanto medību tiesības vai ir rakstveidā pilnvarojis citu personu izmantot medību tiesības nelimitētu medījamo dzīvnieku medībām;
2) medību iecirkņa, kura platība ir mazāka par 200 hektāriem, medību tiesību lietotāju;
3) medību iecirkņa, kura platība ir no 200 līdz 1000 hektāriem, ja tas reģistrēts pēc šo grozījumu spēkā stāšanās dienas un izveidojies iepriekš reģistrēta iecirkņa dalīšanas rezultātā, medību tiesību lietotāju.
21. Šo pārejas noteikumu 12.punktā paredzētajā periodā pēc Pārtikas un veterinārā dienesta ierosinājuma Valsts meža dienests var noteikt atšķirīgus nosacījumus:
1) attiecībā uz šajā likumā un medību noteikumos paredzētajiem medību veidu, līdzekļu, rīku, metožu vai paņēmienu ierobežojumiem mežacūku medībās;
2) šā likuma 22.panta ceturtajā daļā un medību noteikumos paredzētās informācijas apritei un medību norises dokumentēšanai.
Lasi un abonē žurnālu Medības šeit!
