Ar Āfrikas cūku mēri (ĀCM) Latvijā sadzīvojam jau vairāk nekā vienpadsmit gadus. Joprojām ir cilvēki, kuri uzskata, ka stāsts par šo bīstamo slimību ir kādu nelabvēļu izdomātas pasakas, lai apgūtu finansējumu un samaitātu dzīvi kā cūkkopējiem, tā arī medniekiem. Taču, kad paša acīm esi redzējis ĀCM patieso seju un izpausmes kā mežā, tā mājlopu kūtī, joki vairs nebūt nav prātā.
Pārtikas un veterinārā dienesta Ziemeļvidzemes pārvaldes vadītājs, valsts vecākais veterinārais inspektors Mārcis Ulmanis ir viens no tiem cilvēkiem, kuriem ik dienu nākas saskarties ar ĀCM radītajām problēmām. Tāpat Mārcis ir arī mednieks, tāpēc viņš spēles laukumu redz no visām pusēm.
Vai atceries, kā ĀCM nokļuva līdz Ziemeļvidzemei?
Kad ĀCM 2008. gadā no cita kontinenta nokļuva līdz Gruzijai, šķita, ka tas vēl ir tālu, tālu. Prognozes liecināja, ka gadā tas pārvietojas vien par 30 līdz 50 kilometriem. Taču tad ļoti ātri sapratām, ka nemaz tas tik tālu vairs nav un slimība pārvietojas arī lieliem lēcieniem. Un tā 2014. gadā mēris jau bija Latvijā.
Tajā laikā braucām palīgā uz Latgali veikt pirmos aizsardzības pasākumus cūku novietnēs. Atbraucām atpakaļ, un atklājās, ka slimība jau ir arī pie mums Ziemeļvidzemē… Pirmā mežacūka tika atrasta Valkas pusē. Ērģemes mednieki zvanīja un ziņoja par beigtu mežacūku. Aizbraucām, atgriezām vēderu, un viss bija skaidrs… Burtiski pēc vairākām dienām ĀCM tika konstatēts turpat netālu arī mājas cūkām.
Attiecībā uz šo slimību ir jāsaprot divas lietas. Pirmā – ja slimību pārnēsā tikai mežacūkas, ir viena situācija. Otra lieta – ja slimībai pārvietoties palīdz cilvēks ar savu zināšanu vai nezināšanu. Protams, te jāpieskaita arī nevēlēšanās zināt vai neiedomāšanās par elementārām lietām, kas svarīgas biodrošībai. Citiem vārdiem sakot, bieži vien slimības izplatīšanā ir vainojama bezatbildība.
Varbūt šo vienpadsmit gadu laikā cilvēki vienkārši ir noguruši no kārtējā ĀCM viļņa?
PVD Ziemeļvidzemes pārvaldes teritorija ir pietiekami liela. Mums, PVD darbiniekiem, jau tas mēris nebeidzas. Piemēram, kārtējais mēra vilnis atnāk medību kolektīvam kaut kur pie Rūjienas. Aptuveni pusgadu jautājums ir aktuāls. Pazūd cūkas, un līdz ar cūkām pazūd arī mēris, un medniekiem liekas, ka viss ir kārtībā. Mēris ir beidzies. Nav ne slimo, ne veselo dzīvnieku.
Protams, atsevišķi dzīvnieki paliek, un medniekiem šķiet, ka nu ir jāsāk taupīt. Taču rezultāts ir visai bēdīgs. Mērim ir atkal kur ieskrieties. Piemēram, Burtnieku apkaimē mēris jau divas reizes ir pārgājis pāri. Un katrā no reizēm izpļāvis mežacūku populāciju tā, ka šķiet – mežā nav palikusi neviena cūka.
Tajā pašā laikā ir arī teritorijas, kurās mēris ir bijis vienu reizi vai vispār fiksēti tikai atsevišķi gadījumi…
Taču, raugoties uz situāciju kopumā, jāatzīst, ka mēris ir bijis konstatēts visos pagastos.
Kādus tu esi dzirdējis mītus par Āfrikas cūku mēri?
Ir viena kategorija cilvēku, kuri raksta komentārus par jebkuru jautājumu, neiedziļinoties lietas būtībā. Turklāt bieži vien komentāri nav pat par rakstā izskatīto tēmu. Notiek vienkārši aprunāšana un konspirāciju teoriju izklāstīšana. Šie cilvēki vienkārši vēlas pašrealizēties, spekulējot uz to, ka viņi vismaz, viņuprāt, būs nesodīti par jebkuru izteikumu.
Visu interviju ar PVD Ziemeļvidzemes pārvaldes vadītāju, valsts vecāko veterinārao inspektoru Mārci Ulmani lasi žurnāla Medības februāra numurā vai portālā lasi.lv.
Vilki ir tur, kur to nav bijis. Saruna ar Jāni Ozoliņu un Valteru Lūsi. “Šauj garām!” #323 epizode
👉 Abonē 10 mēnešiem bez pielikumiem.
👉 Abonē 10 mēnešiem ar 3 pielikumiem.
Žurnāla Medības februāra numurs ir klāt! Iegādājies to šeit
