Janvāris ir ziemas vidus, tas nozīmē, ka lielākajā daļā ūdenstilpju, īpaši mazajās un seklajās ūdenskrātuvēs, kur ir stāvošs vai lēni tekošs ūdens, var sākties zivju slāpšana. Tomēr šis ir interesants makšķerēšanas laiks gan pieredzējušiem mormišku dancinātājiem, gan arī mazāk pieredzējušiem copmaņiem. Zivis ir kļuvušas ļoti kūtras, bet tas jau nenozīmē, ka būs tikai jāsēž mājās. Jābrauc uz lielākām ūdenskrātuvēm, kur ūdenī ir izšķīdis vairāk skābekļa un tās turpina būt aktīvas.
Makšķerēšana janvārī
Janvārī visi pērnie zemūdens ūdensaugi sāk aktīvi sadalīties, oksidēties un pūt. Šim procesam ir kaitīga ietekme uz skābekļa saturu ūdenī, kura trūkums ietekmē zivju uzvedību un, ko tur slēpt, arī ēstgribu. Tāpēc, lai nepaliktu bez copes, nevajadzētu gaidīt, ka šādās vietās notiks brīnums un zivis būs aktīvas. Zivis labāk meklēt ūdenskrātuvēs ar tīru gultni, tā var būt dūņaina vai smilšaina.
Visintensīvākā un interesantākā makšķerēšana šajā laikā laikam būtu straujākās ūdenskrātuvēs, kur notiek dabiska ūdens bagātināšanās ar skābekli, jo ir nepārtraukta ūdens masu sajaukšanās. Janvārī zivis meklējamas ziemošanas bedrēs, tusējas ap vietām, kur ir daudz dabiskās barības, tāpat zivis meklējamas netālu no piekrastes niedrēm, vietās, kur ir mainīgs dziļums, kā arī citās daudzsološās vietās.
Copei visveiksmīgākās dienas būtu ilgstoša atkušņa laikā, kā arī klusās, saulainās un bezvēja dienās, kad gaisa temperatūra nepārsniedz 10 grādus.
Izteikti švakākas copes dienas būtu, ja ir mainīgs atmosfēras spiediens, kā arī nepastāvīga gaisa temperatūra; jebkādi nokrišņi; stiprs vējš, it īpaši, ja tas ir ziemeļu vējš.
Ko zivīm piedāvāt janvārī?
Nereti janvāris tiek uzskatīts par ziemas posmu, kurā zivis ir jālūdzas, tāpēc šajā mēnesī kategoriski nav ieteicams makšķerēt ar resnām auklām. Rīkiem jābūt pēc iespējas miniatūrākiem, tievam un smalkam kā zirnekļa tīklam; makšķeraukla jāizvēlas līdz 0,1 mm bieza; mormiškas jāizvēlas mazas, arī ar bļitkiņu un citu mākslīgo mānekļu izmēriem aizrauties nevajag. Šis ir tas laiks, kad zivis ir kūtras, un, jo mazāks māneklis, jo gaidāmi labāki panākumi.
Lielo mormišku piekritējiem savas iecienītās lielās mormiškas jānoslēpj uz kādu laiku makšķerēšanas kastes tālākajā nodalījumā, jo janvārī uz copi var paļauties tikai tad, ja tiek izmantotas ļoti niecīgas mormiškiņas. Mānekļa spēlei jābūt gausai, bez pēkšņām un, galvenais, asām kustībām. Ja makšķerēts tiek lielā dziļumā, kur vieglās mormiškas vienkārši nedarbojas, jo grims tās ilgi, kā arī izdancināt sīkaļu būs praktiski neiespējams. Šādos gadījumos labāk pāriet uz mānekļiem, kas izgatavoti no smagākiem metāliem, piemēram, volframa, sudraba sakausējumiem vai tamlīdzīgi. Makšķerējot straumē, vēlams izveidot sistēmu, kur apakšā ir piesiets atsvars, bet pašu mormišku piesiet nedaudz augstāk tievā pavadiņā.
Pludiņa makšķerei var izmantot nedaudz resnāku aukliņu, kuras diametrs ir līdz 0,15 mm, taču arī šajā gadījumā nepieciešams izmantot tievas pavadiņas. Pludiņš makšķerēšanas laikā jāslēpj zem ūdens, lai izveidojušās ledus plēves nesasaltu. Āķīši jāizvēlas mazi un, vēlams, ļoti plāni, lai nesabojātu dzīvnieku izcelsmes ēsmas, proti, motilīšus, mazās slieciņas un baltos.
Janvārī bieži vien visgrūtāk klājas bļitkotājiem, jo zivis ir zaudējušas aktivitāti un neizrāda īpašu vēlmi dzīties pēc kustīgas un, galvenais, lielas ēsmas. Šajā gadījumā vislabākie panākumi ir gaidāmi, ja izmantosiet mazas bļitkiņas, piemēram, karotes formā; mini balansieri; šajās dienās lieliski sevi apliecinājušas arī silikona ēsmas, ko izmanto mikrodžigā.
Asaru makšķerēšana janvārī
Asaru copi janvārī būtiski ietekmē skābekļa daudzums ūdenī – jo vairāk tas ir, jo aktīvāks ir svītrainais mednieks. Vēlams būtu asarus mēģināt meklēt šādās vietās:
piekrastes tuvumā, ideāli, ja ir zināma kāda bedre; uz upes gultnes;
starp noslīkušajiem kokiem un applūdušajiem un sasalušajiem krūmiem; blakus vietai, kur tusējas zivju sīči.
Nelielie asarēni meklējami gar piekrastes līnijas augiem, piemēram, starp niedru biezokņiem. Dažkārt šajās vietās iemaldās arī pa lielākam asarim.
Makšķerējot asarus janvārī, tiek izmantoti pavisam nelielas mormiškas, uz āķa spraužot motiļus, baltos, mazās slieciņas, dažkārt lieliski panākumi ir, ja uz zivīm tiks piedāvātas arī vībotnes.
Asari varētu ieinteresēt ar nelielām vertikālām karotītēm, kurām galā ir neliels trīsžuburītis. Pieredzējuši vīri ievērojuši, ka trīsžuburītis, kas šūpojas dziļajā ziemā, ir efektīvāks, nekā cieši pielodēts pie mānekļa ķermeņa, kas savukārt darbojas kā sava veida enkurs. Tiesa, ir dienas, kad ielodētais ir efektīvāks, jo paceļ nogulsnes no grunts. Varat mēģināt noķert svītraino mednieku arī ar maziem, bet spilgtas krāsas balansieriem.
Līdaku makšķerēšana janvārī
Līdaka ir arī zivs, tas tikai nozīmē to, ka dziļajā ziemā tās darbību ietekmē ne mazāk kā citu zemūdens pārstāvju aktivitātes. Taču atcerieties, ka līdakas tomēr ir plēsējas, turklāt dažkārt ļoti mantkārīgas un agresīvas, tāpēc nereti tās piesakās arī uz lielākām bļitkām un vidēja vai liela izmēra balansieriem. Sarežģītākais ir izvēlēties pareizo mānekļa spēli, kas var provocēt pasīvo zobaino mednieci uz uzbrukumu.
Janvārī zobainā medniece jāmeklē dziļumā, jo seklā ūdenī tām nepietiek skābekļa, turklāt arī to galvenā barība – mazās zivtiņas – šajā laikā arī meklējama tālāk no krasta. Līdakas var atrast šādās vietās: kur ir dziļuma starpība, kur ūdens kaut nedaudz kustas, proti, ir straume; vietās ar pastāvīgi mainīgu ūdens līmeni un, protams, niedru biezokņu tuvumā. Makšķerniekam jāatceras, ka pat visstiprākajā salā var palikt nelieli neaizsaluši ūdens laukumiņi, caur kuriem skābeklis nonāk ūdenskrātuvē.
Raudu makšķerēšana janvārī
Raudas reaģē ne tikai uz dziļās ziemas iestāšanos, bet arī uz vismazākajām laika apstākļu pārmaiņām. Tās aktivitātes ir tieši atkarīgas no skābekļa daudzuma ūdenī. Vislabāk raudas meklēt pazīstamās vietās ar dziļumu līdz četriem metriem tur, kur iepriekš tās jau esat ķēris. Ja ūdenskrātuve ir nepazīstama jeb nav neviena, kas varētu konsultēt par labākajām zivju vietām, tad pareizākais būtu nedaudz pastaigāt pa ledu un pameklēt sasalušās jeb svaigās bedrītes. Kur to būs visvairāk, vajadzētu mēģināt arī makšķerēt.
Raudas ķeras uz mormiškām vai ar pludiņa makšķeri. Jebkurā gadījumā labāk izmantot iebarojamo ēsmu, nav svarīgi, tā iegādāta veikalā vai gatavota mājās (cepumi vai rupjmaize + kokosriekstu skaidiņas + piena pulveris + aromatizētāji (nedrīkst būt saldi)). Būtu jauki, ja iebarojamai ēsmai pievienosiet nedaudz dzīvo barību, piemēram, motiļus, sasmalcinātas sliekas vai baltos kāpurus, citi copmaņi savām barībām pievieno arī kaltētas dafnijas, ar ko akvāristi nereti baro akvārija zivis.
Kā ēsmu, protams, var izmantot mīklu vai maizi, bet tomēr par janvāra labāko ēsmu tiek uzskatīta dzīvnieku valsts ēsmas: motiļi, baltie gaļas tārpi, mazās slieciņas, kā arī citu veidu kāpuri. Ja copes ir biežas un zivis aktīvas, tad varat mēģināt makšķerēt uz bezēsmas mormiškām, nedrīkst aizmirst arī par trīsžuburīšiem jeb velniņiem un divžuburīšiem jeb kaziņām. Darbojoties ar diviem pēdējiem, tomēr labāk uz āķa uzspraust rubīna sārtos motilīšus, vienu vai pušķīti.
Zandartu makšķerēšana janvārī
Vislabākais zandartu makšķerēšanas laiks janvārī ir agri no rīta vai, jau saulei rietot. Tiem patīk slēpties bedrēs, kur nogrimušas siekstas, vai citos zemūdens slēpņos, pie bedru maliņas. Kāds pieredzējis Daugavas zandartu mednieks ievērojis, ka viņa labākie zandartu lomi ir, kad HES palaiž ūdeni, viņš tad ķer uz visu – gan balansieriem, gan bļitkām. Tāpēc secinājumus izdariet paši.
Zandarti nav vienaldzīgi pret šaurām, bet iegarenām karotēm ar vienu āķi, kas ielodēts mānekļa korpusā, tāpat panākumi gaidāmi, ja tiks izmantota liela, smaga mormiška vai pat džigāķis, bet uz āķa uzsprausts zivs gabaliņš. Zandarti piesakās arī uz nelieliem balansieriem.
Vēdzeļu makšķerēšana janvārī
Janvāris ir vēdzeļu nārsta laiks, tiesa, tieši šajā periodā vēdzeles ir visaktīvākās, tās sāk nārstot, un pat visbargākais sals ar vēju un nokrišņiem nav šķērslis šīm mencas dzimtas plēsējām kādai kārtīgai maltītei.
Vēdzeles ir nakts zivis, tāpēc labāk tās medīt uzreiz pēc saulrieta, piedāvājot tām naktstārpus. Tajā pašā laikā nav nepieciešams uz āķa kabināt veselu zivtiņu, tām var piedāvāt arī dažādus subproduktus, gaļas gabaliņus, tārpu pušķīti utt. Copes laikā var mēģināt makšķerēt vēdzeles ar lielām karotēm vai lielām un smagām mormiškām, līdzīgi kā ar džigu klauvēt pa ūdenskrātuves gultni. Vienkāršākā klauvēšanas bļitkas versija ir, kad māneklis izgatavots no lodes, kas piepildīta ar svinu, bet mānekļa korpusa galā ir pielodēts viens āķis.
Surströmming festivāls Sarķenē! Kad kombinezons smird vairāk nekā zviedru siļķe
Lasi arī aktuālajā žurnāla Lielais loms numurā!
Jaunākais žurnāla Lielais loms numurs ir klāt!
Lasi žurnālu Lielais loms!
