Kāds lasītājs atsūtīja video ierakstu, kurā ir redzama nokosta stirna un nofilmēta apkārtne. Skaidri redzams, ka plēsēja uzbrukums noticis līdzās divām saimniecībām – starp divām mājām uz lauka. Līdz abām mājām attālums ir aptuveni 200 metru. Saskaņā ar lasītāja iesūtīto informāciju, lūša klātbūtne šoreiz fiksēta Rēzeknes novada Dricānu pagastā.
Atkarībā no izplatības areāla ģeogrāfiskās vietas Eirāzijas lūša medījums var būt dažāds, bet tā ir vienīgā lūšu suga, kuras barība ir vidēja auguma pārnadži. Tie barojas arī ar mazākiem dzīvniekiem vai zivīm. Latvijā lūšu pamatbarība ir zaķi, stirnas, lapsas un vistveidīgie putni. Ziemā, kad ir bieza sniega sega un medījuma mazāk, tie uzbrūk arī staltbriežu un aļņu teļiem un mežacūku sivēniem. Lūsis medī arī vāveres un peļveidīgos grauzējus, pie izdevības uzbrūk pat bebriem. Ja trūkst barības, tas ēd arī maitu. Medījot tas cenšas pielavīties medījumam pēc iespējas tuvāk, uzbrūkot no slēpņa, jo ātri skriet tas var tikai īsās distances. Galvenās maņas medībās ir labā redze un dzirde, oža ir mazāk svarīga. Lūsis meklējot medījumu cenšas uzkāpt augstākā vietā, lai pārskatītu apkārtni. Tā var būt gan klints, gan koks. Dienas laikā pieaudzis lūsis apēd 1—2 kg gaļas, un, nomedījot lielāku medījumu, tas tiek apēsts vairāku dienu laikā.
Uzmanību! Nepatīkami skati! Lūšu ēšanas paradumi. 200 metrus no mājās lūsis mielojas ar stirnu
Sazinoties ar video autoru un notikumu liecinieku, izdevās uzzināt nedaudz vairāk. Māris L. pastāstīja: “Jā, ir tāda lieta. Braucu šorīt pa platībām un skatos kraukļu tusiņš uz rapša lauka. Nu domāju, kārtējo reizi kāda stirna rapsi pārdozējusi. Piegāju tuvāk un skatos. Kā vienmēr acs pirmā izknābāta, vēders uzšķērsts, bišķi gurns pažļembāts. Interesantākais tas, ka zem auss redzams paliels robs. Apgāju apkārt stirnai 10 m rādiusā, un jā, atklājās vainīgais. Reāli tuvākā apdzīvotā vieta, nu 200 m. Pats labākais, ka tā ir manis paša vecmammas māja. Domājams, kaut kas plēsēju iztraucējis, ja nav nekas dikti apēsts.”
Filmējot videokadrus, aculiecinieki sprieda, ka buku nokoduši vilki. Tomēr, izpētot atsūtītās plēsēja pēdu fotogrāfijas šis secinājums nešķiet pareizs. Pēdu nospiedumi vairāķ izskatās pēc kaķa pēdām. Arī nogalināšanas un ēšana metode raksturīga drīzāk lūsim, nekā vilkam.
Latvijas valsts Mežzinātnes institūta Silava vadošais pētnieks Dr.biol Jānis Ozoliņš pirmkārt uzsvēra, ka lūša nomedīto dzīvnieku vajadzētu aizvilkt tālāk no mājām: “Acīmredzot, plēsējs maltītes laikā tika iztraucēts un tādēļ nekas daudz nav apēst. Vajag to stirnu aizvilkt tālāk projām, lai dzīvnieks var atgriezties pie medījuma.”
Izpētot lasītāja atsūtītās fotogrāfijas, zinātnieks apstiprināja, ka stirnu nokodis un pēdu nospiedumus atstājis tieši lūsis.
Redakcija arī saņēma video no Armanda D., kurš 1,5 km no Rūjienas pilsētas atklāja vietu, kur lūsis mielojies ar stirnu. Sniegā ir redzamas cīņas pēdas, bet skaidrs, ka šādos apstākļos stirnai nav izredžu pret spēcīgo pretinieku. Lūšu populācija ir tieši atkarīga no stirnu skaita un izplatības. Ja smagas ziemas dēļ bojā iet stirnas, lūšu skaits arī var samazināties. Tāpat arī lūši labprāt mielojas ar baltajiem zaķiem, kuru skaits, saskaņā ar Valsts meža dienesta aplēsēm, samazinās.
Lūsis pieķerts ļoti intīmā brīdī. No www.willow.lv arhīva
Medības + pielikumi!
