Medniekam vārdā Viesturs ar termokameru palaimējās nofilmēt retu skatu. Tas bija dažu minūšu jautājums – lūsis izsekoja, pielavījās un nomedīja stirnu. Pēdējā laikā aizvien biežāk tiek saņemti ziņojumi par lūšu novērojumiem vai lūšu atstātām mielasta paliekām mežā. Arī ciemu un pilsētu iedzīvotāji ziņo par lūšu novērojumiem, pat gaišā dienas laikā. Tas raisa jautājumus, cik tad lielo kaķu mūsu valstī ir? Kāds zina atbildi?
Lūsis nomedī stirnu mednieka acu priekšā. Cik bieži tas notiek un, cik lūšu vispār ir Latvijā
Eirāzijas lūsis (Lynx lynx) Latvijā ir iekļauts īpaši aizsargājamo sugu sarakstā, un kopš 2021. gada vairs netiek nenoteiks pieļaujamo lūšu nomedīšanas apjoms un līdz ar to arī netiek izsniegtas lūšu medību atļaujas. Valstī lūšu medības ir aizliegtas.
No Eirāzijas lūša aizsardzības plāna: “Galvenās lūšu prasības pret vidi ir pietiekams barības daudzums, drošas slēptuves atpūtai un vairošanās midzeņu ierīkošanai, kā arī ūdens tuvums (von Arx et al. 2004). Domājams, ka Latvijā lūšu eksistences apstākļus ievērojami uzlabojuši bebri ar papildus ūdenstilpju un cilvēkiem grūti pieejamu vietu ierīkošanu, kā arī pārnadžu un zaķu piesaistīšanu. Purvi nav lūšu pastāvīgi apdzīvots biotops, tomēr tie bieži uzturas purvu malās, labprāt izmanto grūti pieejamās minerālaugsnes saliņas purvā kā atpūtas vietas, kā arī bieži šķērso purvus pa ceļiem un takām (Anderson et al. 2003). No lauksaimniecības zemēm lūši izvairās un šķērso mazāk mežainus apvidus pa krūmājiem un upju ielejām. Lūši arī labi peld (Кучеренко1988).”
Izdalīt mežakuiļiem prezervatīvus un ieskatīties lācim acīs. “Šauj garām!” #250 epizode
Abonē žurnālu Medības!
