Litenes apkaimē kluba “Akmeņrūķis” teritorijā nomedīts Latvijas faunai neraksturīgs briedis – marals.
Vietējais mednieks Jānis Kļaviņš pastāsta, ka piedalījies konkrētajās medībās. Mednieki ievērojuši divus šādus dzīvniekus un vienu no tiem nomedījuši.
“Sākumā domājām, ka tie ir mūsu pašu brieži, tikai ļoti sirmi un veci,” stāsta mednieks. “Taču nomedītajam dzīvniekam ausī bija rozā krāsas krotālija, uz kuras ar marķieri uzrakstīts krievu alfabēta burts “Б” un cipars 4. Sapratām, tas ir kaut kas neparasts.
Nomedītais briedis atbilst tam, kāds attēlos izskatās marals. Dabā, protams, neviens no mums šādu dzīvnieku nav redzējis – šie dzīvnieki dzīvo Sibīrijā un Ziemeļamerikā. Es domāju, ka šie dzīvnieki, iespējams, var ietekmēt mūsu briežu populāciju. Neesmu pētnieks, lai pateiktu, tas labi vai slikti. Marali ir lielāki par mūsu briežiem. Atceros, padomju laikos no Sibīrijas veda āžus, lai krustotu ar vietējām kazām. Šie āži arī bija lielāki, un rezultāts bija slikts – kazlēni dzima lieli un kazas dzemdībās gāja bojā.”
Mednieks Jurijs Prokofjevs, kurš tieši pirms šī masta dzīšanas bijis spiests medības pārtraukt, stāsta, ka, visticamāk, brieži atnākuši no Krievijas. Medību vietu no robežas šķir ap piecdesmit kilometru, kas maralam nav liels attālums.
“Es nodarbojos ar staltbriežu audzēšanu jau divdesmit gadus un zinu, ka Latvijā šādus dzīvniekus neieved,” saka Jurijs Prokofjevs. “Nomedītais dzīvnieks ir trīs četrus gadus vecs, un šie viņam varētu būt otrie vai trešie ragi. Marals ir ļoti liels briedis, kas svarā var sasniegt 400 kilogramu un vairāk. Šis vēl ir ļoti jauns dzīvnieks. Mans personīgais viedoklis, kas varbūt daudziem nepatiks, – marals mūsu dabai ļaunumu, visticamāk, nevarētu nodarīt. Cik man zināms, Igaunijas salās ir mēģināts to krustot ar staltbriedi un ir zināmi panākumi.
Marals ir izturīgāks par vietējo briedi… Arī ziemas mūspusē ir dziļākas un bargākas nekā, piemēram, Kurzemē. Dzīvnieka ausī esošā krotālija nav stingrās uzskaites, kur norādīta valsts, audzētava un dzīvnieka numurs. Arī Latvijā iespējams iegādāties tādas bez marķējuma un audzētavā veikt savu iekšējo uzskaiti. Tāpēc pēc šīs zīmes nav iespējams noteikt, no kuras audzētavas dzīvnieks izcēlies.”
CIC trofeju eksperts Jānis Baumanis:
“Tā ir kārtējā dāvana no Krievijas, ko apliecina uzraksts uz krotālijas. Tā ir problēma, jo briežus no briežu dārziem Krievijā mēdz izlaist, dzīvnieki arī izmūk. Ir bijuši gadījumi, kad Latvijā nomedīti Sika brieži. Marals ir retums un nav tik slikts gadījums, jo esošo populāciju viņš diezin vai pasliktinātu.Spriežot pēc attēla, tas ir jauns dzīvnieks, kurš, visticamāk, nav paspējis piedalīties riestā. Uzskatu, ka Eiropas staltbriedis ir Eiropas staltbriedis un asiņu jaukšana un krustošana nekas labs nav. Šajā gadījumā ir nomedīts Latvijas faunai neraksturīgs dzīvnieks, un tas ir izdarīts pilnīgi pareizi.”
Valsts meža dienesta Medību daļas vadītājs Valters Lūsis:
“Valsts meža dienests par notikušo ir informēts. Tomēr marals, kas ir briedis, ir Latvijā neraksturīga suga. Faktiski nomedīts izbēdzis lauksaimniecības dzīvnieks. Mednieki par notikušo ir ziņojuši, un mēs šo nekādā gadījumā neuzskatām par Medību noteikumu pārkāpumu. Noteikumos tāpat nav iespējas ierakstīt visas briežu sugas, kas Latvijai nav raksturīgas, bet dažādu iemeslu dēļ te var nokļūt.”
Lasi un abonē žurnālu Medības!
