Pieredze

Limitu komisija. Pagājušā gada kļūdas un gatavošanās jaunajai sezonai0


Pagājušajā gadā, kad tika ieviesta jaunā sistēma, likās, ka ar limitiem viss būs daudz labāk nekā līdz šim, bet patiesībā uzlabojumi jūtami ir tikai atsevišķās vietās.
Pagājušajā gadā, kad tika ieviesta jaunā sistēma, likās, ka ar limitiem viss būs daudz labāk nekā līdz šim, bet patiesībā uzlabojumi jūtami ir tikai atsevišķās vietās.
Foto no mednieku kluba Tornis arhīva

Pagājušajā gadā Valsts meža dienests (VMD) ieviesa jaunu limitu sadales sistēmu. Tās ietvaros katrā virsmežniecībā tika izveidotas limitu noteikšanas grupas. Katrā no tām bija trīs medību tiesību īpašnieku, proti, zemes īpašnieku, tajā skaitā nemainīgi arī AS Latvijas valsts meži (LVM) pārstāvji, un trīs medību tiesību lietotāju – mednieku organizāciju – pārstāvi. Piedaloties VMD amatpersonām, tika spriests par limitu sadalījumu pa uzskaites vienībām un medību iecirkņiem.
Kā jau viss jaunais, limitu noteikšanas sistēma pērn nedarbojās sevišķi korekti. Daļa mednieku klubu bija apmierināti ar limitiem, citi sūdzējās, ka par maz vai nepamatoti daudz atļauju iedots. Dienests aizbildinājās ar to, ka sistēma ieviesta steigā un tādēļ limitu projekti tika nosūtīti medību tiesību lietotājiem pēdējā brīdī un korektai apspriešanai laika nepietika.
“Pagājušajā gadā, kad tika ieviesta jaunā sistēma, likās, ka ar limitiem viss būs daudz labāk nekā līdz šim, bet patiesībā uzlabojumi jūtami ir tikai atsevišķās vietās. Bet jāsaprot, ka tas bija pirmais gads, kad sistēma ieviesta. Valsts meža dienests uzskaites vienībā visu limitu matemātiski pēc platībām sadalīja, bet tas nebija gluži korekti. Daudzi klubi sūdzējās, ka limiti nav pareizi. Kur vēsturiski ir bijis daudz aļņu, savilcēju iedots maz, toties briežu licenču bija vairāk, nekā vispār dzīvnieku ir redzēts, un otrādi. Uzskaites vienībā kopā varbūt viss ir labi, bet sadale starp klubiem piekliboja,” saka LVM Meža infrastruktūras un medību struktūrvienības vadītājs Guntis Ščepaniks.

Kā sistēma strādā

Guntis Ščepaniks apstiprina, ka pagājušajā gadā panāktais ir uzskatāms par sasniegumu: “Pērn mums pirmo reizi izdevās panākt, ka VMD limitu apspriešanā un noteikšanā pieaicina zemes īpašnieku un mednieku pārstāvjus. Šogad būs tāpat. Pirmais līmenis iekšējais, virsmežniecībās. Tiek veidota komisija, kurā ir trīs zemes īpašnieku pārstāvji: viens no Meža īpašnieku biedrības, viens no Zemnieku saeimas un no LVM, kā arī trīs mednieku organizāciju deleģētie pārstāvji. Kāda bija galvenā ideja? Ja šie seši kungi vienojas, tad VMD ir jāpiekrīt. Savukārt, ja viedokļi dalās, tad izšķirošais vārds ir VMD. Piemēram, vienojamies, ka Dienvidkurzemes virsmežniecības teritorijā briedi medījam par 20% vairāk. Tad nākamais līmenis ir jau šo virsmežniecības apjomu sadalīt pa uzskaites vienībām. Šeit lēmumus arī pieņem minētie seši zemes īpašnieku un mednieku pārstāvji. Viņi lemj, kurā vairāk, kurā mazāk licenču, ņemot vērā pieejamos datus. Meža īpašniekiem tie ir postījumu uzskaitījumi, bet medniekiem dzīvnieku novērojumi un uzskaites dati.”
Pēc LVM pārstāvja teiktā, arī otrajā līmenī zemes īpašnieki un mednieki apspriež limitu paši un tikai tad, ja viņi nespēj vienoties, pieslēdzas septītās balss īpašnieks VMD. “Piemēram, pagājušajā gadā, spriežot par limitiem Ziemeļkurzemē, mednieki un zemes īpašnieku pārstāvji nostājās trīs pret trīs un VMD atdeva savu balsi medniekiem, kur limits sakrita ar VMD sākotnējo piedāvājumu. Citās virsmežniecībās, kurās netika panākta vienošanās, izmantoja vidējo matemātisko vai vidējo svērto lielumu,” atklāj Guntis Ščepaniks.
Pēdējā līmenī vajadzēja sadalīt limitu uzskaites vienībās starp medību iecirkņiem, kur sadali veica VMD. Bija iecerēts, ka virsmežniecības organizēs medību tiesību lietotāju sanāksmes, kur tiks apspriests limitu sadalījums pa iecirkņiem. Sakarā ar pandēmiju sanāksmes netika organizētas, līdz ar to izveidojās stāsts, kas mums ir zināms. Bet vai tiešām viss bijis tik slikti?

Aptauja parāda, ka velns nav tik melns, kā to mālē

Pagājušajā gadā daļa mednieku klubu nebija apmierināti ar licenču sadalījumu pa sugām. Atsevišķi medību tiesību lietotāji uzskata, ka arī vecuma un dzimuma struktūra nav tikusi ievērota.
Facebook grupā Hunting in Latvija ( 3500 dalībnieku) tika organizēta aptauja. Tajā līdz 7. decembrim nobalsoja 237 cilvēki. Vairāk nekā puse jeb 151 uzskatīja, ka iedalītais licenču skaits atbildis reālajai situācijai.
54 mednieki, analizējot pagājušajā pavasarī iedalītos limitus un to izpildi līdz jaunajam gadam, atzina, ka savilcēju skaits nebija pietiekams un neatbilda populācijas stāvoklim attiecīgajās platībās.
27 cilvēki nobalsoja par trešo variantu, proti, piekrita, ka limiti bijuši pārāk lieli. Pagājušās sezonas sākumā izskanēja komentāri, ka atsevišķās platībās VMD pieprasa nomedīt vairāk dzīvnieku, nekā to ir platībās.
Vēl pieci cilvēki nobalsoja par limitu atcelšanu kā tādu.

Kur vēsturiski ir bijis daudz aļņu, savilcēju iedots maz, toties briežu licenču bija vairāk, nekā vispār dzīvnieku ir redzēts, un otrādi.
Foto: Kate Šterna

Mednieku viedokļi

– Ja ir licences un pļavas pilnas ar stirnām, uztraukumam nav pamata. Kaitina tas, ka daži naži vasarā paņem savilcējus un šodien atdod atpakaļ ar tekstu: “Vai tad jums gaļas maz?”

– Ābeļu un Kalna pagastā (Jēkabpils novads) aļņu uzskaitīts krietni par daudz, līdz ar to limits arī neadekvāts.
Krustpils novads, Kūku pagasts. Salīdzinājumā ar populācijas blīvumu briežu atļauju stipri par daudz.

– Konkrēti mūsu medību platībās limits kopumā ir adekvāts, drīzāk nepilnīga ir izsniegto savilču proporcija starp dzimumiem. Pirmais. Lai veiksmīgi izkoptu stirnāžu populāciju, savilču nepietiek, jo ir daļa biedru, kas vēlas medīt arī medaļas trofejas, kuru ir pietiekami. Tajā pašā laikā ir ļoti daudz neperspektīvo eksemplāru, kas ir jāatmedī pirmām kārtām, un uz šī pamata rodas iekšējās nesaskaņas. Otrais. Laika gaitā, iespējams, atmedījot mazāk briežu teļu, ir izveidojusies situācija, ka buļļu ir daudz vairāk par govīm. Skaidrs, ka tas nav pareizi. VMD izsniedz savilces 1/5, bet reālā situācija mūsu platībās ir pretēja! Trešais. Noteikto vai nenoteikto dzimuma savilču daudzums aļņiem. Es labprātāk atmedītu bullēnu ar niecīgiem raģeļiem, bet pasaudzētu govi. Dažreiz veidojas situācijas, kad uz rokas paliek AG savilce. Ir jābūt lielai veiksmei sastapt aļņu govi bez teļa. Ir bijis arī tā, ka mednieks decembrī nemedī īsto dzīvnieku, jo nav pārliecināts, vai tas nav bullēns ar jau nomestiem ragiem!

– Vairāk vajadzētu individuālu pieeju, nevis vadīties pēc kādiem visaptverošiem principiem vai stereotipiem, jo situācijas ir atšķirīgas ne tikai novadu apmēros, bet daudz smalkākā projekcijā.
Lielākoties tas ir uzticēšanās jautājums, bet varbūt tad ir vērts padomāt par jaunu medību atskaišu sistēmu, to darot elektroniski ar bildi, kur redzams nomedītais dzīvnieks ar savilces numuru un mednieka apliecības numuru. Tālāk jau VMD paši var izvērtēt reālo situāciju konkrētajā iecirknī un pieņemt lēmumu par limitu un dzimumu attiecību tajā. Pašreizējā aizvēsturiskā papīru bugaltērija ir pilnīgi garām! (Šeit jāatgādina, ka elektroniskā atskaišu sistēma jau ir izstrādāta un, visticamāk, šogad sāks darboties.)

– Jautājums, kādā veidā var realizēt limita noteikšanas kārtību katrā kolektīvā dažādi. Ir vienota kārtība un vienota pieeja, kas ir normāli. Ir dotas ļoti plašas iespējas katram kolektīvam strādāt ar savām niansēm, līdz ar to neredzu nekādu problēmu. Problēmas rodas, kad kolektīva iekšienē katram medniekam ir savs redzējums, kā ir jāmedī, kā arī pārāk liels biedru skaits, kuri saņēmuši limitu, bet visu sezonu nosēž mājās. Vai arī atskrien reizi sezonā nomedīt, kas pagadās, un pārējo kolektīva biedru darbs selekcijas ziņā ir sabojāts. Ja problēmas rodas, to pirmsākums jāmeklē kluba iekšienē, jo visi likumi un normas vienmēr būs vispārējas.

– Principā uzskaite pēc izkārnījumiem uzskatāma par visprecīzāko metodi, kuru var izmantot kontroluzskaitei, ja rodas domstarpības. Varbūt problēma ir tajā, kas ir tieši pretēji, šobrīd notiek vispārēja dzīvnieku populācijas novērtēšana – populācija pieaug, saglabājas vai samazinās. Tālāk jau limitu sadala saskaņā ar Zemkopības ministrijas kārtību atbilstošos procentos. Tā ir jaunā atvieglotā pieeja, jo trūkst cilvēku resursu dzīvnieku ekskrementu skaitīšanai dabā.

Kādas bijušas kļūdas, un kas tiks ņemts vērā šogad

Sākotnēji VMD piedāvāja komisijā iekļaut tikai trīs pārstāvjus. Pa vienam no zemes īpašnieku, mednieku un dienesta puses. “Vēlāk tika panākta vienošanās, ka par limitu apjomu tomēr lems tie seši plus viens. To panācām, jo uzskatījām, ka labāk būtu, ja cilvēki komisijā gan no īpašnieku puses, gan mednieku puses pārstāvētu konkrētu novadu. Piemēram, Dienvidkurzemē būtu pārstāvji no Liepājas, no Saldus un vēl no Vaiņodes, tad viņi būtu spējīgi diskutēt, pārzinot lokālo situāciju. Citādi sanāk, ka pārstāvis savās platībās situāciju zina labi un cīnās, lai to labotu, bet par citām virsmežniecības teritorijām viņam maza nojausma un interese arī maza,” spriež Guntis Ščepaniks. LVM Meža infrastruktūras un medību struktūrvienības vadītājs pārliecināts, ka pērn ieviestā sistēma ir pareiza un par limitu ir jālemj medniekiem un īpašniekiem un ka VMD šis process ir jāadministrē.
Galvenais strīda priekšmets, protams, ir limitu apjomi. Lai tie atbilstu reālajai situācijai, ir nepieciešami ticami dzīvnieku skaita novērtējuma dati, un tā ir problēma.
“Ar to mēs saskārāmies Ziemeļkurzemē, kur vienā uzskaites vienībā mednieki norādīja uz ievērojami lielāku staltbriežu skaita sākotnējo novērtējumu, bet dienests tam nepiekrita. Tāpēc visas puses kopīgi veica kontroluzskaiti pēc ziemas ekskrementiem, un faktiskais skaits sanāca pa vidu starp VMD sākotnējo un mednieku norādīto, bet jāpiezīmē, ka tas atšķīrās no VMD sākotnējā par 130 dzīvniekiem uzskaites vienībā. Tas parāda to, ka, nezinot faktisko skaitu, lēmumi var būt neatbilstoši dabā esošai situācijai un ka izejošajiem datiem ir jābūt pēc iespējas precīzākiem. Tādā ziņā ļoti

lielu atspaidu ar laiku dos mobilā lietotne, kur varēs ziņot par novērotiem, nomedītiem dzīvniekiem un par dzīvnieku nodarītiem postījumiem.

Dati tiks uzkrāti, sistematizēti un pirms apspriedēm analizēti. Vēl viens pagājušā gada trūkums bija matemātiskā limitu sadalīšana medību tiesību lietotājiem. Šogad mēs ierosināsim vairāk rēķināties ar platību specifiku, kā arī vairāk ņemt vērā mednieku anketās norādīto informāciju. Esam arī vienojušies par anketas pilnveidošanu,” par pagājušā gada pieredzi pastāsta Guntis Ščepaniks un piebilst: “Iegūstot ticamākus datus par dzīvnieku skaitu, arī lēmumam par limitiem būs korektāka ietekme uz situāciju.”
Arī VMD skatījumā ticamu datu trūkums ir galvenā problēma. Līdz ar to šogad virsmežniecības plāno izlases kārtā veikt kontroles uzskaiti pēc ekskrementiem. Atsevišķos gadījumos dzīvnieku populācijas vērtēšana notiks tajās uzskaites vienībās, kur tas ir darīts pērn. Tā veidosies datu pēctecība, jo iespēja salīdzināt divu vai vairāku gadu rezultātus dod skaidrāku izpratni par populāciju dinamiku. Citkārt paredzēts uzskaitīt dzīvniekus platībās, kur veidojas vislielākā starpība starp mednieku, zemes īpašnieku un VMD vēlamajiem nomedīšanas apjomiem.

Ja ir licences un pļavas pilnas ar stirnām, uztraukumam nav pamata. Kaitina tas, ka daži naži vasarā paņem savilcējus un šodien atdod atpakaļ ar tekstu: “Vai tad jums gaļas maz?”
Foto: Kate Šterna

“Ir vēl daži iemesli, kādēļ pagājušā gada limitu sadale un komisiju darbs tiek vērtēts apmierinoši. COVID pandēmijas dēļ nebija iespējams organizēt klātienes apspriedes. Tās notika gan sarakstes formā, gan tiešsaistes sanāksmes formā. Tāda pieeja, protams, liedza kvalitatīvi argumentēt savu pozīciju kaut vai no ģeotelpisko datu viedokļa par postījumiem u. c. Sistēmu ieviesa lielā tempā, līdz ar to limitu projektu izvērtēšana un analīze bija jāizdara ļoti īsā laikā,” stāsta Guntis Ščepaniks.
Gatavojoties nākamās sezonas limitu izvērtēšanai, LVM pārstāvis aicina virsmežniecību limitu komisijās ieceltos zemes īpašnieku un mednieku pārstāvjus rūpīgāk sagatavot mājas darbu: pētīt situāciju platībās, veikt pārrunas ar mednieku kolektīviem un zemju īpašniekiem par dzīvnieku skaitu un postījumiem medību platībās, nākt pie slēdziena un vienoties par optimālo limitu katrai limitējamo medījamo dzīvnieku sugai, lai nebūtu jādiskutē par sešiem dažādiem, bet gan tikai par diviem viedokļiem – mednieku un zemju īpašnieku.
Kas tiek darīts, lai uzlabotu limitu komisiju darbu
VMD nopietni gatavojas nākamās sezonas limitu sadalei. Viens no ieguldījumiem ir apmācības mežziņiem, kā novērtēt mežaudžu bojājumus un veikt dzīvnieku uzskaiti ar ekskrementu metodi (skaitu, vecumu, dzimumu), lai sagatavotu datus limitu noteikšanas komisijai. “Mēs veiksim dzīvnieku kontroles uzskaiti pēc pēdām un ekskrementiem atsevišķās uzskaites vienībās, īpaši tur, kur parasti izceļas vislielākās domstarpības populācijas novērtējuma dēļ,” saka VMD Medību daļas vadītājs Valters Lūsis.
No iesaistītajām organizācijām, zemes un meža īpašnieku biedrībām, tajā skaitā arī no LVM, meža dienests ir saņēmis pagājušā gada darba analīzi un ierosinājumus procedūras izmaiņām. Paredzams, ka tā tiks aktualizēta jau 1. februārī.
Šogad paredzēts vairāk strādāt ar medību tiesību lietotājiem, skaidrojot, kā ir jāaizpilda populācijas novērtējuma anketas, un vairāk iesaistīt medniekus limitu projekta apspriešanā. “Attālinātās vai klātienes sanāksmes klubu pārstāvjiem atkarībā no situācijas tiks rīkotas jau martā. Iespējams, atsevišķiem kubiem būs kādi uzskaites materiāli, bet pamatā būs runa par subjektīvo populāciju stāvokļa vērtējumu, kas arī tiks ņemts vērā, gatavojot limitu projektus. Pēc tam tiks apkopoti visi dati un viedokļi, sagatavoti limitu projekti, ko līdz maija vidum sūtīs medību tiesību lietotājiem. Klubu pārstāvjiem būs iespēja iesniegt savus komentārus par piedāvātajiem nomedīšanas apjomiem, taču tiem ir jābūt pietiekami argumentētiem. Limitus apstiprinās maija pirmās dekādes beigās,” skaidro VMD Medību daļas vadītājs Valters Lūsis, uzsverot, ka savs redzējums par nomedīšanas apjomiem nākamajā medību sezonā pa sugām klubiem ir jāsagatavo līdz martā paredzētajām sanāksmēm, jo pēc tam limitu projektos neko daudz mainīt tomēr nevarēs.

Par limitiem. Vai tos piešķir taisnīgi? Šauj garām! #29 epizode

Lasi un abonē žurnālu Medības!

LA.lv
Medībām.lv aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.

Podkāsti un video blogi

ME
Medības
Aprīkojums
Kas labs veikalā Huberts? Par godu Svētā Huberta dienai, svētku atlaides – 8. novembrī!
Ekskluzīvi 13 stundas
ME
Medības
Klausies!
Par dzemdību pieņemšanu pirtiņā, medīgiem suņiem un aļņu samazinājumu. “Šauj garām!” #256 epizode
Ekskluzīvi 13 stundas
Linda Dombrovska
Aprīkojums
Mednieka soma. Pard Leopard 640 – laikam šoreiz izmēram galīgi nav nozīmes…
Ekskluzīvi 1 diena
ME
Medības
Pieredze
FOTO un VIDEO. Svētā Huberta svētki Skaistkalnē. Tie saliedē medniekus un aicina pārdomāt mūsu attieksmi pret dabu
Ekskluzīvi 1 diena
Emīlija Mariševa
Aprīkojums
Taktiskais CZ Scorpion Evo 3 S1 funkcionāls, viegls ierocis – žurnāla Medības loterijas ierocis
Ekskluzīvi 2 dienas
ME
Medības
Pieredze
Naktī vilku teritorijā kopā ar vilku vārdotāju Aivaru Dunduru. 1.daļa. Video bloga #83 epizode
Ekskluzīvi 6 dienas
ME
Medības
Pieredze
TOP 5 videoklipi, ko vērts noskatīties žurnāla Medības YouTube kanālā
Ekskluzīvi Nedēļa
ME
Medības
Pieredze
Kārtējais mēģinājums nomelnot medniekus? Sašauts staltbriedis bez kājām!
Ekskluzīvi Nedēļa
ME
Medības
Virtuve
Mega pīrādziņš ar steiku jeb brieža filejas Velingtons ar baravikām. No dabas līdz galdam #11
Ekskluzīvi 29. oktobris, 2024
ME
Medības
Pieredze
Medību suņu galvenās uzvedības problēmas un to iespējamie risinājumi. Praktiskais seminārs #49
Ekskluzīvi 29. oktobris, 2024
ME
Medības
Aprīkojums
Izmēram ir nozīme? Mazītiņais bet jaudīgais Pixfra Chiron C650
Ekskluzīvi 29. oktobris, 2024
ME
Medības
Aprīkojums
Notīrīt pulvera pēdas, lodes paliekas un saeļļot. Tīrām ieroci! Video bloga #82 epizode
Ekskluzīvi 25. oktobris, 2024
ME
Medības
Aprīkojums
Aprīkojuma tests. Četru termoiekārtu tests. Kas patīk, kas nepatīk, kā rāda?
Ekskluzīvi 17. oktobris, 2024
ME
Medības
Klausies!
Dzīvnieku marķēšanas dzinējmedībās, vēlme satikt lāci un lūšu sāga. “Šauj garām!” #253 epizode
Ekskluzīvi 16. oktobris, 2024
ME
Medības
Pieredze
Pamata paklausības komandas medību sunim: apmācības sākums. Praktiskais seminārs #48
Ekskluzīvi 15. oktobris, 2024
Indulis Burka
Virtuve
Sāls ar garšaugiem. Lai gaļa garšotu labāk!
Ekskluzīvi 15. oktobris, 2024
ME
Medības
Pieredze
Kad ar mugurkaulu jūti, ka vilki ir tuvumā. Negaidīta tikšanās
Ekskluzīvi 14. oktobris, 2024
ME
Medības
Aprīkojums
Tērauds, bismuts, volframs – testējam bezsvina munīciju dabā
Ekskluzīvi 13. oktobris, 2024
ME
Medības
Klausies!
Aļņi bez teļiem, asinsparaugi un bezpalīdzīgi sunīši ceļmalā. “Šauj garām!” #252 epizode
Ekskluzīvi 9. oktobris, 2024
ME
Medības
Pieredze
Mežacūku bariņš Piņķos netraucēti uzrok mauriņu. Aculiecinieka video
Ekskluzīvi 8. oktobris, 2024
ME
Medības
Pieredze
Asinspēdas meklēšana. Suņa apmācība, meklēšana reālos apstākļos. Praktiskais seminārs #46
Ekskluzīvi 8. oktobris, 2024
Emīlija Mariševa
Aprīkojums
Briežu drāma caur termālo prizmu. Testējam jauno Pulsar Axion XG30
Ekskluzīvi 8. oktobris, 2024
ME
Medības
Klausies!
Vilka statusa maiņa, stirnu slimības un kolektīvās bailes. “Šauj garām!” #251 epizode
Ekskluzīvi 2. oktobris, 2024
Sintija Dozberga
Pieredze
Valgalciema bērnu laukumā brieži uzrīko tusiņu. Tas tik ir harēms! Aculiecinieka video
Ekskluzīvi 1. oktobris, 2024
ME
Medības
Virtuve
Visātrāk pagatavojamais ēdiens. Brieža tartars ar dzīslkātu beku sviestu. No dabas līdz galdam #10
Ekskluzīvi 30. septembris, 2024
ME
Medības
Aprīkojums
Mazliet stalbriežu riesta drāmas; trīs kritēriji, lai izvēlētos termoierīci. Video bloga #81 epizode
Ekskluzīvi 30. septembris, 2024
ME
Medības
Aprīkojums
Kad pasaulē ieskaties ar Pulsar Telos LRF XP50 aci, tai ir pavisam citas krāsas!
Ekskluzīvi 27. septembris, 2024
Sintija Dozberga
Pieredze
Lāča klātbūtni apzināju tad, kad tas metās rēkdams virsū! Aculiecinieka stāsts
Ekskluzīvi 26. septembris, 2024
ME
Medības
Klausies!
Izdalīt mežakuiļiem prezervatīvus un ieskatīties lācim acīs. “Šauj garām!” #250 epizode
Ekskluzīvi 25. septembris, 2024
ME
Medības
Aprīkojums
Ieraudzīt skropstiņas 70 m attālumā. Vai tas ir iespējams ar budžeta klases tēmēkli?
Ekskluzīvi 20. septembris, 2024

Lasītākie