Ar katru gadu staltbriežu populācija palielinās ne tikai Latvijā, bet arī pie mūsu kaimiņiem. Lietuvā ik gadu briežu skaits pieaug par septiņiem līdz astoņiem tūkstošiem un šāda populācija nodara milzīgu zaudējumus lauksaimniecības un meža platībās.
Stirnu limita atcelšana kā piemērs?
Par to, ka briežu medību limits ir jāatceļ, Lietuvas mednieki sāka runāt jau pēc tam, kad 2020.gadā stirnas kļuva par nelimitējamajiem medījamajiem dzīvniekiem. Protams, pirmajā brīdī šis lēmums visiem radīja bažas, taču jau nākamajā gadā pēc nomedīšanas datu apkopošanas izrādījās, ka stirnu populācija no šī lēmuma nav cietusi.
Ja 2019./2020. gada sezonā saskaņā ar limitiem tika nomedītas 31,5 tūkstoši stirnu, tad pēc limita atcelšanas 20./21. gadā šo dzīvnieku nomedīšanas apjoms samazinājās par vairāk nekā 25 %. Jautājums, kā veidojas šī starpība? Vairs nebija jānoraksta neizmantotās licences jeb mednieki agrāk medīja tik daudz, jo valdība pieprasīja, uzliekot limitu, bet patiesībā interese par stirnu nomedīšanu nemaz nav tik liela?
Latvijā stirnu limits tika atcelts 2021.gadā un kopš tā laika nomedīšanas apjoms ir sarucis no 37,7 tūkstošiem līdz 18,7, proti, vairāk nekā uz pusi. Bet vienlaicīgi ir arī samazinājies stirnu populācijas lielums. Daudzi mednieki norāda, ka pie vainas ir lielais plēsēju spiediens.
Vai briežu limita atcelšanai būs tādas pašas sekas?
Dzīvnieku piederība un attiecības starp medniekiem un zemes īpašniekiem Lietuvā veidojas pavisam savādāk nekā mūsu valstī. Dzīvnieki pieder valstij, bet Latvijā savvaļas dzīvnieki nepieder nevienam. Medību tiesības jeb tiesības izmantot medību resursus (dzīvnieku populācijas un medību platības) tiek piešķirtas klubiem uz desmit gadiem. Tiesības tikušas atjaunotas divas reizes kopš Lietuva atguva neatkarību.
Saņemot no valsts tiesības izmantot medību resursus, mednieki uzņemas arī atbildību par dzīvnieku populāciju radītajiem postījumiem. Ja postījumu līmenis ir augsts, mednieki maksā kompensācijas lauksaimniekiem un mežsaimniekiem. Dažreiz tās ir pat piecu ciparu summas.
Kā norādīja Lietuvas Zemkopības ministra padomnieks Daivars Ribakovs, limita atcelšana radīs vienlīdzīgas iespējas medniekiem kontrolēt briežu populāciju.
“Ir klubi, kas var atļauties maksāt šādas kompensācijas un tie joprojām nemedīs mātītes un teļus, audzējot dzīvnieku skaitu. Mēs savās platībās arī pamēģinājām briežus medīt saudzīgi. Kad vienu gadu samaksājām lielu summu lauksaimniekam, mainījām pieeju un uzreiz postījumi mazinājās. Limitu atcelšana ļaus medīt briežus tur un tad, kad tie ir platībās. Ir zināms, ka brieži maina savu atrašanās vietu. Tie var būt vasaras ganībās, riesta platībās un ziemas barošanās vietās. Nav fakts, ka visas šīs iespējas briežiem ir viena kluba platībās. Piemēram, kādam klubam, kura platības pamatā ir mežs, teiksim, piešķirtas 30 licences, kuras tiek izmantotas augustā un septembrī, daļa dzinējmedībās. Pienāk ziema un brieži no rapšu laukiem un riesta vietām atgriežas mežā un sāk postīt jaunaudzes, bet klubam vairs nav licenču… Tagad platību specifika un citi apstākļi vairs netraucēs medniekiem medīt briežus tur un tad, kad tie ir atrodami,” sacīja mednieks un Lietuvas briežu piebaurotāju asociācijas dibinātājs, Daivars Ribakovs.
Lēmums pieņemts
Augusta sākumā 8.datumā tika izsludināti Medību noteikumu grozījumi, saskaņā ar kuriem Lietuvā turpmāk tiks limitētas tikai aļņu un briežu medības.
Sakarā ar lieliem postījumiem mežu jaunaudzēs un lauksaimniecības platībās, kā arī pastāvīgo limitu neizmantošanu, briežu tēviņu medību sezona Lietuvā ir pagarināta par vienu mēnesi līdz 28. februārim. Par 15 dienām ir pagarināta arī briežu mātīšu un briežu mazuļu medību sezona, nosakot tās sākumu 1. septembrī.
Pozitīvs lēmums
Briežiem kā sugai limitu atcelšana ne ar ko nedraud. Lietuvā šo dzīvnieku skaits tuvojas 90 tūkstošiem un populācijai ir tendence augt. Speciālisti lēš, ka pēc pāris gadiem to būs vairāk nekā 100 tūkstoši, ja nekas netiks darīts. Kaimiņvalsts mednieki uzskata, ka limita atcelšana palīdzēs izvairīties no demogrāfiskā sprādziena, kad dzīvnieku skaita pieaugšanu vairs nav iespējams kontrolēt.
Saglabājas tikai aļņu limits
Aļņu populācija ir jutīgāk pret izmaiņām dabā, cilvēka radīto traucējumu un citiem apstākļiem. Piemēram, pieaugošā vilku populācija rada lielu spiedienu, jo vilki apēd aļņu teļus. Atšķirībā no briežu govīm, kas grūtniecības un teļu augšanas periodā dzīvo baros un labāk spēj pasargāt viena otru no plēsējiem, aļņu mātes audzina pēcnācējus nošķirtībā un nevar pasargāt jaunuli, ja uzbrūk vairāki vilki. Lai turpinātu sargāt un uzraudzīt aļņu populāciju, Lietuvas Vides ministrija ierosinājusi saglabāt aļņu medīšanas limitu. Šogad tas ir 4283 no 20747 dzīvnieku.
Viedokļi un komentāri:
– Kas vēlēsies, medīs vairāk, ja būs tāda iespēja. Šobrīd mums jau jāsāk domāt par to, lai brieži nepārspēj stirnas autoavāriju skaita ziņā.
– Tagad tiem, kuri vēlas desas ražot un pārdot, rokas būs atraisītas.
– Selektīvās medības ir tas, kas ietekmē briežu skaita pieaugumu. Ir jāmedī ne tikai selektīvie tēviņi, bet arī briežu govis.
– Būtu jāļauj uzsākt briežu sezonu ātrāk. Vismaz govju un teļu medīšanu. (Lietuvā briežu buļļi ir medījami no 15. augusta līdz 31. janvārim; mātītes un teļi no 15. septembra līdz 15. janvārim). Pretējā gadījumā arī limita atcelšana neko nedos.
Kad brieži ēd matus no galvas. Pirmā mednieku un lauksaimnieku diskusija ir notikusi! Risinājumi ir!
Kad jūs žļambā lācis, izliecieties, ka jums nesāp! “Šauj garām!” #242 epizode
Abonē žurnālu Medības!
