Lielais pasākums “Lauki ienāk pilsētā” pārņēma Latvijas galvaspilsētas centru no septembra septītās līdz devītajai dienai. Lielo sarīkojumu apmeklēja tūkstošiem cilvēku. Tur bija gan lauku un meža tehnika, gan lauksaimniecības un mājražotāju produkcija, gan govis, aitas, mājputni un truši. Un tur bija arī medības.
Latvijas Dāmu mednieču klubs “Lady HUNT” pasākumā piedalījās ar nelielu ekpozīciju. “Lady HUNT” teltī tika izveidota no divu mednieču Kates Šternas un Lindas Dombrovskas privāto trofeju kolekciju eksponātiem: dzīvnieku galvaskausiem, kažokādām, ragiem un izbāžņiem. Tikai viens tika aizlienēts un tā bija pieauguša vilka āda.
Dienas pirmajā pusē dāmu mednieču telti apmeklēja valsts pirmās amatpersonas. Pie kluba viesojās Latvijas prezidents Raimonds Vējonis, Ministru prezidents Māris Kučinskis un zemkopības ministrs Jānis Dūklavs, kuri apmeklēja itin visus dalībniekus un ekspozīcijas.
Dienas gaitā bija izdevība aprunāties ne tikai ar rīdziniekiem, bet arī ar viesiem no Kanādas, Austrālijas, Izraēlas, Portugāles. Telti apmeklēja pakistānieši, ķīnieši un japāņi. Noteikti bija arī citu tautību pārstāvji un visi kā viens interesējās par medībām Latvijā, vaicāja, vai šeit apskatāmie ir šajā valstī nomedījami dzīvnieki. Ar slaveno šefpavāru Mārtiņu Rītiņu aprunājāmiem par veimāriešu šķirnes suņiem, par dzīvi un par medību kulināriju – āpša cepeša garšas īpašībām un pagatavošanu.
“Lady HUNT” teltī, kas atradās mežsaimniecības sektorā, apmeklētāju apskatei mednieces sakārtoja Latvijā medījamo dzīvnieku kažokādas. Vislielāko izbrīnu raisīja bebrāda. Izrādās, vairums cilvēku iedomājās to kā kaut ko asu un nepatīkamu. Aptaustot kažokādas, kur daļa bija ģērētas Latvijā un daļa Lietuvā, cilvēku sejās izbrīns mijās ar smaidiem – tik zīdaina un patīkama ir biezā un spīdīgā bebrāda. Lapsu un jenotsuņu kažokādas, kas ir atpazīstamākas, arī bija gana populārs aptaustīšanas objekts, lai gan diezgan liela daļa medību telts apmeklētāju jauca šos abus dzīvniekus. Mednieces uzdeva arī atjautības jautājumus, kur apmeklētājiem bija jāatpazīst seska un ūdeles kažokāda.
Uz bebrādām klātiem galdiem bija sarindoti arī dažādu dzīvnieku galvaskausi. Rīdzinieki un galvaspilsētas viesi varēja apskatīt veselu virkni stirnu āžu galvaskausu – no pērļainiem un tumšiem medaļotiem ragiem līdz mazām bālganām pumpiņam, kas rotājušas no populācijas izņemama, jeb kā saka mednieki, selekcionējama āža galvu. Līdzās bija apskatāmi arī āpša un lapsas galvaskausi.
Vislielākā interese un apmeklētāju neviltota sajūsma pienācās diviem nomedīto dzīvnieku izbāžņiem – bebram un vilcēnam. Ikviens garāmgājējs ievēroja tos un steidzās apskatīt tuvāk. Ik pa brīdim kāda mamma sauca savu bērnu žiglāk nākt aplūkot vilku, jo kad gan dzīvē vēl tāda izdevība būs. Bērni dedzīgi glaudīja un bužināja pieaugušā vilka pelēko kažokādu un brīnījās par tās izmēriem. Daudzi fotografējās ar izbāžņiem. Un pilnīgi visiem bija jautājumi par to, kā dzīvnieks nomedīts un kāpēc. Ļoti daudzi vaicāja, vai nebija žēl vilciņu, kāpēc bija viņu jāmedī? Mednieces skaidroja, ka vilku populācija Latvijā ir optimāla un ļoti veselīga, ar pastāvīgu pieaugumu. Situācija mūsu dabā balansē uz stabilitātes un haosa robežas, jo lauksaimniecības platības un mežu jaunaudzes dod ļoti daudzveidīgu un bagātīgu barības bāzi pārnadžiem, kuru ir daudz vairāk, nekā tas būtu cilvēka neskartā vidē. Līdz ar to arī vilku un citu plēsēju ir vairāk. Šādā situācijā cilvēkam ir jāuzņemas līdzsvara loma un jāregulē gan plēsēju, gan pārnadžu populācijas, kas arī tiek darīts, balstoties uz medību saimniecības speciālistu un zinātnieku vērtējumiem un ieteikumiem. Vilkus ir jāmedī arī tādēļ, ka tikai tā plēsējiem saglabāsies dabiskās bailes no cilvēka, kas ir miermīlīgas sadzīvošanas vai, pareizāk sakot, savstarpējas izvairīšanās pamatā. Mednieki iestājas pret vilku iznīcināšana Latvijas mežos, jo šim skaistajam plēsējam ir jābūt mūsu dabā, bet saprātīga un ilgstēpjīga kontrole ir nepieciešama savstarpējai līdzāspastāvēšanai.
Pasākuma “Lauki ienāk pilsētā” apmeklētāji lielākoties bija galvaspilsētas iedzīvotāji. Bērni visvairāk interesējās par dzīvnieciņiem. Izrādās, bebram nebūt nav balti zobi kā zobu pastas reklāmā! Tie ir oranži un ļoti lieli. Briesmīgi ilkņi, kā teica viens trīsgadīgs zēns, kam tūdaļ sekoja skaidrojums, ka bebra zoba ārējā plakne ir veidota no daudz cietāka materiāla nekā pats zobs, kas aug visu mūžu. Graužot kokus, bebrs notrin zobus un asina tos.
Gatavojoties dalībai tik liela mēroga publiskā pasākumā, “Lady HUNT” kluba dāmas apsprieda dažādus scenārijus. Protams, tika ņemta vērā iespēja saskarties ar antimedniekiem un tā dēvētajiem vides aktīvistiem. Nav noslēpums, ka pēdējā laikā interneta vidē ap medībām nereti uzvirmo pamatīgas kaislības. Izrādās pārējā pasaule par to neko nezina. Var teikt, ka cilvēku attieksme pret medībām ir pat ļoti pozitīva. Negatīvās noskaņas un izteikumi sakņojas neziņā un neizpratnē. Atliek izskaidrot kopsakarības un sugu savstarpējo ietekmi, un cilvēku viedoklis mainās. Pasākuma apmeklētāji – ne tikai bērni, bet arī pieaugušie bija izslāpuši pēc zināšanām par dabu, par dzīvniekiem, par procesiem, kas pilsētas vidē ir totāli aizmirsti. Ļaudis vaicāja par dzīvnieku ēšanas ieradumiem, par dzīvesveidu, ko dara plēsēji, kā dzīvniekus medī un kāpēc. Pamatā interese bija ļoti pozitīva un prieks par iegūtajām zināšanām neviltots. Jāatzīst, ka dienas garumā starp apmeklētājiem nebija neviens totāli negatīvi noskaņots dzīvnieku tiesību aizstāvis.
Briesmīgākais jautājums, ko nācās dzirdēt, “vai jūs dzīvniekiem ādu noņemat, kamēr tie vēl dzīvi, vai sākumā nogaliniet”. Vārds vārdā. Tas ir skumji, ka kādam vispār var tāda doma ienākt prātā. Protams, cilvēkam tika paskaidrots, ka tas būtu prātam neaptverami nežēlīgi un tehniski neiespējami. Par laimi, šāds jautājums tika uzdots tikai vienu reizi un nekas tamlīdzīgs vairs neizskanēja. Cilvēki vaicāja, vai tā ir lapsa, vai tas ir vilks, vai tā ir mežacūka, taustot jenotsuņa kažokādu. Pasākumā piedalījās abu mednieču suņi, kuri, burzmas un trokšņa nogurdināti, pamatā gulēja, tādēļ daudzi jautāja – vai tie suņi ir dzīvi… Par izbāžņiem teica, ka tie nevar būt īsti. Protams dzīvnieki nav vairs dzīvi, taču meistari ir pastrādājuši godam – tie izskatās, kā dzīvi. Kāda dāma ienāca teltī un kristīja stirnu āžu galvaskausus. Šī akcija pagāja klusumā un bez komentāriem. Bērni ļoti priecājās par iespēju aplūkot dzīvnieku izbāžņus un nofotografēties pie tiem.
Skaidrojot medību nozīmi, stāstot par dažādiem medījamajiem dzīvniekiem, to dzīvesveidu un ieradumiem, pagāja visa diena. Cilvēki nāca apskatīt nelielo medību trofeju ekspozīciju līdz pat pasākuma noslēgumam astoņos vakarā. Beigās bija jāsecina, ka šis bija ļoti noderīgs izglītojošais pasākums un tādus noteikti ir jārīko biežāk un plašāk. Cilvēkiem ir vajadzīgas zināšanas, kas paplašinās viņu redzesloku un aizsargās pret viedokļu uzspiešanu un manipulēšanu ar viņu domām. Cilvēks ir mednieks! Aizmirst par to nozīmē pazaudēts savas saknes!
Ieskats pasākuma norisē. Foto: Kate Šterna
