AS “Latvijas valsts meži” (LVM) ieviesusi vairākus pasākumus, lai radītu meža dzīvniekiem papildu barības bāzi un seko līdzi to efektivitātei, tā aizsargājot iekoptās jaunaudzes, liecina informācija uzņēmuma mājaslapā.
Tajā norādīts, ka rudens un ziema ir laiks, kad briežu dzimtas dzīvniekiem ir ierobežotas barības vielu ieguves iespējas, nav pieejami mežā augošo sīkkrūmu sulīgie dzinumi, lapas un zāle, līdz ar to dzīvnieki meklē skujkokus, lai uzņemtu nepieciešamās barības vielas tieši no skujām un koku mizas.
Savukārt mežkopības mērķis ir audzēt ražīgas, vērtīgas un veselīgas mežaudzes. Šobrīd šī mērķa sasniegšana ir apgrūtināta tieši pieaugošā meža dzīvnieku skaita dēļ un to radītiem postījumiem atjaunotajās meža platībās.
Kā norāda LVM, visefektīvākais risinājums dzīvnieku skaita regulēšanai ir medības, ievērojot gan mednieku gan mežkopju intereses. Veiksmīgai medījamo dzīvnieku postījumu samazināšanai nepieciešama laba sadarbība starp zemes īpašnieku un medību tiesību nomnieku. Pirmais solis tās nodrošināšanā ir informācijas apmaiņa par medījamo dzīvnieku nodarītajiem postījumiem un platībām, kurās veikti mežaudžu aizsardzības darbi, jo medniekiem ir jāzina vietas, kurās organizēt intensīvākas medības.
Patlaban, kad ir atļauts organizēt medības ar dzinējiem vai traucēšanu, svarīgi tās organizēt regulāri, lai minimizētu risku dzīvniekiem atrasties vienā konkrētā teritorijā, tā radot lielāku iespēju palielināties postījumiem atjaunotajās meža platībās.
Arī meža īpašnieks un apsaimniekotājs var ierobežot postījumus, veicot atjaunoto platību aizsardzības pasākumus un īstenojot mežsaimnieciskās darbības, ko īstenojot ilgtermiņā, var radīt papildus barības bāzi meža dzīvniekiem un pasargāt mērķa kokus no postījumiem.
LVM savā saimnieciskajā darbībā ir ieviesusi vairākus pasākumus, lai radītu meža dzīvniekiem papildu barības bāzi un seko līdzi to efektivitātei:
– Veicot jaunaudžu kopšanu, saglabā līdz 2 metrus augstas pameža koku un krūmu sugas (pīlādži, kārkli, ozoli, oši, liepas, kļavas u.c), kas netraucē mērķa sugas koku augšanai. Šīs pameža koku un krūmu sugas bieži tiek bojātas, tādā veidā izdzenot jaunus dzinumus, kuri atkārtoti tiek bojāti.
– Veicot priežu jaunaudžu kopšanu, saglabā bojātos kokus, kas netraucē mērķa sugas koku augšanai. Šos bojātos kokus meža dzīvnieki mēdz atkārtoti bojāt, tādā veidā var mazināt bojājuma risku pārējiem audzē augošiem veselajiem kokiem.
– Veicot krājas kopšanas cirtes, saglabā pameža un paaugas koku, krūmu grupas vai joslas (pīlādži, apses, kārkli, ozoli, oši, liepas, kļavas u.c.), kas neapdraud mežizstrādes darba drošību un kvalitāti. Šādas koku un krūmu grupas vai joslas kalpo gan kā papildus barības bāze, gan kā patvērums dzīvniekiem.
– Veicot vienlaidus atjaunošanas cirti laika periodā no oktobra līdz martam, sagatavotās enerģētiskās koksnes zaru kaudzes ir vērtīgi saglabāt cirsmās nepievestas līdz pavasarim. Bieži novērots, ka medījamie dzīvnieki regulāri barojas ar kaudzēs sakrautiem zariem, īpaši apšu un priežu.
Sadarbojoties prasmīgiem mežsaimniekiem un medniekiem, var panākt līdzsvaru starp mežsaimniecību un medību saimniecību, norāda LVM.
