Video klejo Whats App lietotnē. Pēc žurnālam Medības pieejamās informācijas, filmēts Augšdaugavas novads, Bebrenes pagastā, kādi 100 km no Baltkrievijas robežas. Lietuvā un Baltkrievijā ir diezgan lielas šo dzīvnieku populācijas. Tādēļ nav brīnums, ka tie parādās arī pie mums.
Latvijā arvien biežāk novēro sumbrus. Šoreiz bebrenes pagastā. Aculiecinieka video
SUMBRS Bison bonasus (L.)
Ļoti liels dobradžu dzimtas dzīvnieks; ķermeņa garums – līdz 3,5 metri, skausta augstums – līdz 2 metri, svars – 1000 kg. Eiropā lielākais sauszemes zīdītājs. Tēviņi ir manāmi lielāki un masīvāki nekā mātītes. Ragi ir gan tēviņiem, gan mātītēm. Tie ir gludās ragvielas makstīs ietverta kaula serde, un novietoti zem paura līnijas perpendikulāri galvaskausa pamatasij.
Apmatojums brūns, dažāda garuma; visgarākais zem zoda un uz kakla. Aste līdz 80 cm gara. Kakls īss un plats. Kājas garas.
IZPLATĪBA UN SASTOPAMĪBA
Kādreiz Eiropā plaši sastopama suga, kuras ietvaros nodalāmas zemieņu un kalnu (Kaukāzā, Karpatos) pasugas. Intensīvu medību un dzīves vides pārmaiņu dēļ izzuduši līdz 16.gadsimtam (Latvijā – populācijas līmenī jau līdz 13.gadsimtam). Vienīgā saglabājusies savvaļas populācija dzīvoja Belovežas gāršā līdz XX gs. sākumam. Tiek uzskatīts, ka pēdējais savvaļas sumbrs šeit tika nelegāli nomedīts 1921. (pēc citiem datiem – 1919.) gadā.
No Belovežas populācijas priekštečiem (kolekcijās) pirmā pasaules kara gados iznīcinātie sumbri Belovežas gāršā mūsdienās ir sekmīgi atjaunoti. Arī dažās citās vietās Eiropā tiek veikta sumbru reintrodukcija. Tā rezultātā Eiropā pašlaik sumbru kopskaits tiek vērtēts ap 4700 dzīvnieku, no kuriem mazliet vairāk kā 2700 dzīvo savvaļā, galvenokārt Belovežas gāršā (administratīvi: Polijas un Baltkrievijas teritorijā).
Latvijā kopš 2004.gada Papes apkaimē, iežogotā teritorijā Papes dabas parkā, tika ielaisti pirmie pieci dzīvnieki. Vēlāk tie izlauzās no iežogojuma un kļuva par daļējiem savvaļas iemītniekiem. Laika gaitā šī grupa ir pieaugusi līdz padsmit dzīvniekiem.
DZĪVES VEIDS
Bara dzīvnieks, bara veidošanās notiek pēc dzimuma. Ir buļļu bari un govju bari ar teļiem. Riesta laikā bari saplūst, kā arī apvienojas ziemas laikā. Samērā saticīgi dzīvnieki, atskaitot riesta laiku, kad buļļu starpā vērojama izteikta konkurence. Bara organizētība augsta.
Baru pārvietošanās attālumi atkarīgi no barības pieejamības. Vispiemērotākā dzīves vide ir veci meži, kas mijas ar jaunāka vecuma audzēm, laucēm un nelielām ūdenstecēm. Dienas lielāko daļu sumbri pavada ganoties.
Barībā ļoti dažāds augu valsts izcelsmes ēdamais: no sūnām un lakstaugiem līdz koku mizai un nenobriedušiem zariem.
Teļi dzimst pēc apmēram 9 mēnešus ilga perioda labi attīstīti un jau pēc dažām stundām spēj sekot mātei. Trešajā vai ceturtajā gadā jaunie sumbri sasniedz dzimumbriedumu. Dzīves ilgums: 25-30 gadi.
KOPSAVILKUMS
Latvijā izzudis dzīvnieks. Kopš 2004.g. ievests Papes dabas parkā, vēlāk izlauzies no nožogojuma un klejo tuvākajā apkaimē.
Abonē žurnālu Medības 2023. gadam
Jaunais žurnāla Medības numurs jau ir klāt!
