Pavasarī daudzi dodas meklēt briežu nomestos ragus. Vieniem tā ir iespēja papildināt kolekciju, kas, piemēram, ļauj izsekot kāda konkrēta brieža attīstību, citam tas būs materiāls kādiem paša gatavotiem izstrādājumiem no raga, vēl kādam ir vēlme nopelnīt, atrastos ragus pārdodot uzpircējiem.
Mednieks Lauris no Sēlijas vaicā, cik likumīga ir nomesto ragu vākšana īpašumos, kas pieder citai personai, piemēram, kādam zemniekam. Vai šo procesu zemes īpašnieks ir tiesīgs ietekmēt, vai tas ir tāpat kā ar ogām un sēnēm – var vākt jebkurš?
Skaidro Valsts meža dienesta Medību daļas vadītājs Valters Lūsis:
“Par šo jautājumu ir daudz runāts – ja īpašnieks nav aizliedzis pārvietoties pa īpašumu, tad jebkurš var iegūt šo bezsaimnieka mantu. Nomestie ragi nevienam nepieder.”
Tomēr ir vēl kāda būtiska nianse, kas jāņem vērā. Pārvietojoties pa svešu īpašumu, to nedrīkst bojāt, piemēram, braukājot ar kvadriciklu. Nedrīkst sabojāt sējumus, ja kāds iedomājas ragus meklēt uz ziemāju lauka. Šādas darbības ir krimināli sodāmas un tiek kvalificētas kā svešas mantas tīša bojāšana, un par to paredzēta atbildība Krimināllikuma 185. pantā Mantas tīša iznīcināšana un bojāšana (par to paredzēts arī bargs sods – par svešas mantas tīšu iznīcināšanu vai bojāšanu soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz diviem gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu).
Nomestos briežu ragus labāk meklēt izcirtumos, pļavās, jaunaudzēs, krūmājos, uz grāvju bermām, bet no pārvietošanās pa sējumiem labāk atturēties. Jārūpējas par to, lai nebojātu zemsedzi un nenolauztu jaunos kociņus, piemēram, pērn iedēstītos priežu un egļu stādus.
Tas, ka īpašumam nav sētas vai citas norādes uz īpašumu, nenozīmē, ka tas nevienam nepieder. Bezsaimnieka īpašumu Latvijā ir ļoti, ļoti maz. Teiktais attiecas gan uz zemnieku tīrumiem, gan valstij piederošiem mežiem, gan uz privātīpašnieku mežiem.
Lasi un abonē žurnālu Medības!
