Pieredze

Ragu meklēšana un kolekcionēšana – kā sirdslieta0


E.Kalniņš: Man ragu meklēšana ir sirdslieta, un, atrodot kārtējos ragus, jūtos tā, it kā būtu nomedījis bulli ar zelta medaļas vērtu trofeju.”
E.Kalniņš: Man ragu meklēšana ir sirdslieta, un, atrodot kārtējos ragus, jūtos tā, it kā būtu nomedījis bulli ar zelta medaļas vērtu trofeju.”
Foto: Indulis Burka

Eināram Kalniņam, kurš medī Rojas un Ances apkaimes mežā, līdztekus medībām ir vēl kāda svarīga nodarbe – viņam pavasaros patīk meklēt nomestos briežu ragus. Savākta ļoti interesanta kolekcija, kas var kalpot kā mācību līdzeklis, pētot viena un tā paša brieža attīstību vairāku gadu garumā.

Uz jautājumu, kāpēc kļuvis par mednieku, Einārs smaidot teic, ka tā daba pati iekārtojusi.

“Bērnībā kā jau lielākā daļa puiku sāku ar makšķerēšanu. Taču tad visas makšķeres atdevu projām un kopā ar vienaudžiem pievērsos ragu meklēšanai. Kolhozam tolaik bija lieli ziemāju sējumi. Pa tiem un pa pļavām arī staigājām. Manam draugam brālis un tēvs bija traktoristi, un viņi mūs palaida laukā, lai pirms minerālmēslu sēšanas pastaigājam un salasām. Galu galā pastāv iespēja ar ragiem sabojāt traktora riepas. Draugam bija liela kolekcija, taču, kad radās iespēja to pārdot, viņš ragus pārvērta botās, čībās un ar to arī tas beidzās. Savukārt man ragu meklēšana ir sirdslieta, un, atrodot kārtējos ragus, jūtos tā, it kā būtu nomedījis bulli ar zelta medaļas vērtu trofeju. Taču šādu briedi ar ieroci vēl neesmu nomedījis, un man viss vēl priekšā,” stāsta Einārs Kalniņš.

Atnāk stundu agrāk

Viņa krusttēva dēls Valdemārpilī bija mednieks. Medību objekts bija uz Ventspils pusi, pie Puzes. Uz medībām brauca ar ganu mašīnām – GAZ markas kravas auto, kas aprīkoti ar būdu. Tā nu uz savām pirmajām medībām vēl dzinēja statusā tika uzaicināts arī Einārs.“Bija norunāta tikšanās sešos no rīta Valdemārpilī. Viņš domāja, ka es aizgulēšos, taču ierados stundu agrāk!” atceras Einārs.

“Pats nesapratu, uz kurieni brauksim, kas īsti notiks. Veči salasījās, katrs atnesa pa kanniņai degvielas, lai var aizbraukt, – toreiz bija krīzes laiks. Katram bija mugursoma, ja ko nomedīja, pēc medībām ugunskura gaismā dalīja. Pat elektrības tur nebija. Sākās dzīšana – brieži skrien uz visām pusēm, cilvēki kaut kur pazuduši… Es stāvu viens pats meža vidū un bļauju kā traks. Pēkšņi kāda balss netālu aiz eglītes mierīgi saka: “Tu nebļauj, nāc ārā!”

Arī meklējot ragus, man bija gadījies apmaldīties – no rīta agri izgāju, bet vēlu, vēlu vakarā tikai biju mājās – atbraucu ar stopiem. Pirmo ragu atradu 9. martā, cik man toreiz bija gadu, īsti neatceros. Skaists rags. Gāju meklēt otru un tad arī apmaldījos. Tikai vēlāk otru tā paša pāra ragu man izdevās iemainīt.

Attēlā: Šie briežu ragi atrasti pavasaros laukos un mežmalās.

Emocijas nepārdod

Arī man piedāvājuši ragus atpirkt, taču es nepārdodu. Tās ir manas emocijas, pārdzīvojumi, kas naudā nav izmērāmi. Tagad, atrodot ragus, nofotografēju, kā tie guļ zemē, lai paliek atmiņai. Šogad esmu atradis 14 ragus.

Reizēm izdodas atrast arī visu bulli, precīzāk, to, kas no viņa palicis pāri, kad dzīvnieks devies uz labākām ganībām, kaut apgrauztu un sūnām apaugušu. Man arī tā ir interesanta un vērtīga trofeja. Briežu ragus atrast nav īpaši sarežģīti.

Savukārt aļņu ragi ar labu lāpstu gan ir retums. Astoņdesmitajos gados gan. Mūsu pusē tajā laikā medniekam Jānim Muceniekam izdevās nomedīt zelta alni. Tajā laikā tā bija otrā vai trešā labā trofeja, kas Latvijā iegūta. Trofeja gan bija pārāk daudz apzāģēta – tolaik tam nepievērsa lielu vērību. Sarīkojām vietējo izstādi Rojas muzejā. Kad viņš atveda savu trofeju, mums mutes palika vaļā.

Trofeju meistars Toms Poškus. Video ekstra #23

Virsmežniecības darbiniekiem teica, ka to vajag vest uz lielāku izstādi vērtēšanai. Tā arī izdarījām. Atrastos ragus kolekcionēju. Tas ļauj vērtēt, kāda mūspusē ir briežu populācija. Var redzēt, kā brieži attīstās, īpaši – ja izdodas atrast viena un tā paša dzīvnieka nomestos ragu. Tie ir ļoti līdzīgi viens otram. Vienā šādā komplektā var redzēt, ka pieaugums ir vairāk nekā medaļa gadā. Ļoti varens dzīvnieks. Ragi masīvi un netradicionālas formas. Esmu nonācis pie secinājuma, ka buļļi attīstās ļoti dažādi. Citam pieaugums ir liels, citam praktiski nemanāms, lai gan dzīves apstākļi vienādi. Tas vairāk ir atkarīgs no genofonda. Tas ir tāpat kā cilvēkiem. Vecos laikos bija lielas ģimenes un visi bērni nebija vienādi. Tā dabā iekārtots. Tāpat nav iespējams piemērot vienu formulu visiem briežiem, pirms nolemt spiest vai nespiest ieroča mēlīti. Māku saprast mednieks iegūst tikai ar daudziem gadiem.”


Attēlā: Ja bebrs augumā padevies, visticamāk, viņam ir medaļas vērts galvaskauss
.

Mednieku eksāmena vietā – armija

Lai arī Einārs bija labi sagatavojies mednieka eksāmenam, apliecība tik viegli rokā viņam nav devusies.

“Daudzus gadus biju gājis kā dzinējs. Biju sagatavojies eksāmenam. Taču 1997. gada 10. oktobrī mani iesauca armijā. Tieši tajā dienā Dundagā rīkoja mednieku eksāmenu… Tā nu ierados Ādažos iesaukšanas vietā, nevis stājos eksaminācijas komisijas priekšā. Varbūt vajadzēja nokārtot eksāmenu un braukt nākamajā dienā, taču esmu apzinīgs un likumpaklausīgs cilvēks,” skaidro mednieks. “Eksāmenu nokārtoju tikai tad, kad atgriezos no dienesta.”

Trofeju mednieks

Kalniņa kungs sevi uzskata par trofeju mednieku, kuram patīk izbaudīt kopā darbošanās prieku ar citiem medniekiem. Viņu nekad gaļas gabals nav interesējis vairāk par skaistiem ragiem.“

Esmu bijis daudzos kolektīvos viesmedībās, redzējis daudz. Ir tādi, kur vīri dreb par katru gaļas kumosu. Iespējams, viņiem tas ir iztikšanas jautājums. Ir tādi, kurus interesē vakarā pēc medībām pasvinēt. Ja runā par svinēšanu, tad daudz kas pēdējā laikā ir mainījies uz labo pusi, tomēr nav noliedzams, ka nereti svarīgas lietas gājušas mazumā. Īpaši mednieku savstarpējās attiecības un kopā būšana,” pārliecināts mednieks.

“Savulaik medības notika ar visiem signāliem un rituāliem un pēc medībām dalībnieki neizklīda, bija pat riktīgas balles ar ermoņikām, bet tagad, kad esam apkrāvušies ar tehnoloģijām, tiklīdz izvējojusi pēdējā šāviena pulvera smaka un sadalītas porcijas, mednieki iekāpj katrs savā auto un pazūd rudens tumsā. Cilvēki savā starpā nesarunājas, aizstāj svarīgāko – īstu dzīvu sarunu un kopā būšanu – ar bezpersonisku vēstījumu mobilajā ierīcē. Kašķējamies un strīdamies par teritorijām, sūdzamies viens par otru, bet vai no tā kādam, tajā skaitā pašiem, kļūst labāk? Noteikti ne! Reti kur visi ir kā liela un draudzīga ģimene, kur cits citam palīdz, neskatoties uz statusu ikdienā. Biežāk klanās, pat lien uz vēdera tā priekšā, kurš atbrauc ar lepnāku auto un no pārvalka izņem glaunāku plinti. Tās vairs nav normālas attiecības.


Attēlā: Viss kā dzīvē

Mīļākās medības – putnu

Visskaistākās man šķiet putnu medības. Manā kontā ir rubeņi, trīs medņi. No visiem izgatavoti izbāžņi. Neviens nav zupā izvārīts, lai gan vienu rubeni un vienu medni izšmorējām pēc tam, kad taksidermists tos bija nodīrājis.

Pirmo medni nomedīju Alsungas pusē, kad to vēl varēja darīt. Tajās medībās pavadīju nedēļu. Pieredzes nebija, tikai tik, cik vecie vīri stāstījuši, kurā brīdī jālec, kurā jāklausās. Laika apstākļi bija slikti. 9. maija vakarā iegājām, taču nebija iespējas izšaut. Nolēmām palikt pa nakti. Jaka uz galvas, un nolikos zem eglītes gulēt. Daudz jau nepagulēju. Kad atskanēja pirmie knikšķi, acis bija vaļā. Pat aukstumu nejutu. Tuvojos putnam. Priedē pamanīju viņu uz zara. Vecie mednieki teica, ka jāšauj mirklī, kad putns sāk zāģēt, tad viņš nedzird. Ja netrāpīsi, būs iespēja otrreiz izšaut. Taču trāpīju ar pirmo. Šāds putns ir vairāk nekā dižmedījums.Kad izšmorējām, dikti garšoja pēc skujām un sveķiem, liec garšvielas, cik gribi… Uzskatu, ka tas, ka šos putnus nemedī, ir slikti. Vecie mednieki aizmirst par šīm riesta vietām, jaunie nezina, un galu galā neviens vairs tās nesargā.Savulaik aktīvi medīju pīles, taču tagad mazāk.

Lūsis ar raidītāju

Man izdevies nomedīt arī lūsi, turklāt ar raidītāju, kuru savulaik viņam aplikuši pētnieki. Raidītājs gan sen vairs nebija darbojies. Šo trofeju man izdevās iegūt 3. janvārī. Precīzu gadu gan vairs neatceros. Ielencām lūšus Kaltenē, divu kvartālu teritorijā, biju aizbrucis viesmedībās. Pēdas pamanīja, no rīta aplūkojot barotavas. Četru lūšu pēdas. Mastā bija iegājuši gan lūši, gan cūku bars. Jāiet stāties. Vecie vīri stājoties pamanīja, ka cūkas tomēr izgājušas no masta, un sprieda, ka tur vairs nav ko darīt. Tomēr izstājāmies līdz galam. Sāka dzīt. Viens no vīriem man blakus izšāva. Kuilis. Dzinēji tuvojās.

Pēkšņi ar acs kaktiņu pamanīju siluetu un kaķa lēcienu egļu jaunaudzītē. Metu plinti pie pleca un izšāvu. Viņš izstiepās un pazuda jaunaudzītē. Pēkšņi lēca otrs dzīvnieks. Šāvu vēlreiz! Viņš pagriezās un aizskrēja man gar kājām. Stobri tukši. Trāpīju vai netrāpīju? Pārlādēju. Šāva atkal kaimiņš, netrāpīja. Dzinēji nāk vēl tuvāk. Pēkšņi kaut kas nočab – iznāk lūsis un apsēžas. Izšauju. Nu patiešām man ir lūsis! Viss beidzas, bet kas notika ar pirmo? Ir pilieni sniegā. Pēc pāris soļiem viņu atradām. Tā man divi lūši. Svētki bija vareni!

Nākamajā dienā izdevās nomedīt vēl trīs gadus vecu kuili. Namatēvs teica, ka vairs ciemos neaicināšot, taču pēc nedēļas jau zvanīja un aicināja uz medībām… Lielākajam lūsim ap kaklu bija tas zinātnieku liktais raidītājs.

Pēc sudraba brieža zeķēs…

Netālu no manām mājām medību platībās fiksēju baurojam briedi. Nolēmu nomedīt. Teritorija pazīstama, vējš labvēlīgs. Novilku zābakus, pārlēcu pār grāvi un, skatoties, kur lieku katru soli, tuvojos dzīvniekam. Starp citu, lielāko daļu buļļu esmu nomedījis tieši šādā veidā. Tās ir visjaukākās medības, kad vari lavīties un sacensties izmanībā. Sēdēt medību tornī nav tas. Tas ir kā ar meiteni ballē. Ja viņa pati skrien pretī, nav interesanti. Ja dabū pacīnīties, cita lieta!

Saistītie raksti

Tā nu es zeķēs pa sūnām. Vēroju vēju – pirksts mutē un gaisā, kā to jūrnieki dara. Tajā laikā pūderīša man nebija. Kādā brīdī vairs nesapratu, kur briedis palicis, jo viņš apklusa. Pēkšņi viņš cēlās kājās turpat man priekšā. Starp krūmiem tikai mazs laukumiņš, kurā varu izšaut. Attālums ap 70 metriem. Saprotu, ka ragi labi. Tā nu trāpīju caur adatas aci! Interesanti, ka man draugs pavasarī bija atradis tieši šī brieža nomesto ragu! Nu mēģinu viņu pierunāt to ragu man atdot kolekcijai.”

Medības + pielikumi!

LA.lv
Medībām.lv aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.

Podkāsti un video blogi

ME
Medības
Aprīkojums
Reāls piecu binokļu tests. Pirmais iespaids un komentāri
Ekskluzīvi 3 dienas
LD
Linda Dombrovska
Aprīkojums
Mednieka soma. Vai kamera attaisno cerības? Zeiss Secacam 7
Ekskluzīvi 3 dienas
ME
Medības
Klausies!
Zaļais kurss atgādina komunismu! Juris Lazdiņš “Šauj garām!” #223 epizode
Ekskluzīvi 20. marts, 2024
ME
Medības
Aprīkojums
Bebru lamatas, nažu komplekts un munīcija! SIA Ieroči jaunumi martā
Ekskluzīvi 18. marts, 2024
ME
Medības
Pieredze
Nodarbības suņa prātam? Intelektuālā slodze un apmācība. Sarunas par suņiem #16
Ekskluzīvi 14. marts, 2024
Emīlija Mariševa
Aprīkojums
Saskatīt stirnāža siltās paduses. Testējam Pulsar Thermion 2 LRF XL50
Ekskluzīvi 14. marts, 2024
ME
Medības
Klausies!
Kad esi izaudzis mednieku veikalā uz letes. “Šauj garām!” #222 epizode
Ekskluzīvi 13. marts, 2024
ME
Medības
Pieredze
Kāda ir pirmā komanda, kas jāiemāca sunim? Kontakts
Ekskluzīvi 12. marts, 2024
Indulis Burka
Aprīkojums
Aprīkojums medniekiem. Visa pasaule smilšu graudiņā (pulkstenī)
Ekskluzīvi 11. marts, 2024
ME
Medības
Pieredze
Video! Kā uzmontēt sarkanā punkta tēmēkli uz bises: uzmontēšana, piešaušana, treniņi
Ekskluzīvi 9. marts, 2024
ME
Medības
Aprīkojums
VIDEO. Attālajā Vaiņodē InfiRay prezentē jaunāko produkciju!
Ekskluzīvi 8. marts, 2024
ME
Medības
Klausies!
Ja čaulītes kabatā nevis seifā – visticamāk, esi pārkāpējs! “Šauj garam!” #221 epizode
Ekskluzīvi 6. marts, 2024
ME
Medības
Uncategorized
VIDEO. Lauksaimnieki un mežsaimnieki sagaida Siliņu pie Ministru kabineta
5. marts, 2024
LD
Linda Dombrovska
Pieredze
Kad ej pa suņa atstātajām asinspēdām jeb Neskrieniet uzreiz pakaļ medījumam!
Ekskluzīvi 5. marts, 2024
Emīlija Mariševa
Aprīkojums
Top pieci Vector Optics tēmēkļi lapsu medībām. Iesaka Juris Kušķis
Ekskluzīvi 4. marts, 2024
Emīlija Mariševa
Aprīkojums
Ģērbjam lapsu mednieku no galvas līdz kājām. Kā saģērbties medībām ziemā? Iesaka Armands Reķis
Ekskluzīvi 4. marts, 2024
ME
Medības
Pieredze
Stirna, glābjoties no vilkiem, ieskrien pagalmā. Bet tas nav šķērslis plēsējiem! Aculiecinieka video
Ekskluzīvi 1. marts, 2024
ME
Medības
Pieredze
Lielākā nozares izstāde pasaulē Shot Show! Arvida Baumaņa un Dāvja Zaubes iespaidi
Ekskluzīvi 1. marts, 2024
ME
Medības
Klausies!
129 lāči un saudzējamie šakāļi! Kā sevi pasargāt mežā? “Šauj garām!” #220 epizode
Ekskluzīvi 28. februāris, 2024
ME
Medības
Pieredze
Četri veidi, kā ielikt bebru lamatas. Praktiskais seminārs #37
Ekskluzīvi 26. februāris, 2024
ME
Medības
Pieredze
VIDEO! Lapsu riesta dejas kameras priekšā. Savvaļas dzīvnieki
24. februāris, 2024
ME
Medības
Pieredze
SKATIES! Neliels ieskats medību un makšķerēšanas izstādē Zalcburgā
Ekskluzīvi 23. februāris, 2024
ME
Medības
Klausies!
Mednieku skaits samazinās! Cik viegli kļūt par mednieku?! “Šauj garām!” #219 epizode
Ekskluzīvi 21. februāris, 2024
ME
Medības
Pieredze
Izgatavo caunu lamatu kastīti pats! Praktiskais seminārs #36
Ekskluzīvi 20. februāris, 2024
ME
Medības
Pieredze
Jauno mednieku eksaminācijas trauma. Tiešraide dalībniekiem #42
Ekskluzīvi 16. februāris, 2024
ME
Medības
Pieredze
Mīti un patiesība: Vai tikko nomedīta dzīvnieka gaļa ir bīstama sunim? Sarunas par suņiem #15
Ekskluzīvi 15. februāris, 2024
ME
Medības
Pieredze
Ko darīt, ja suns atsakās nest medījumu vai mantu? Medību suņu apmācība
Ekskluzīvi 16. februāris, 2024
ME
Medības
Klausies!
403 drošības pārkāpumi un 29 nelaimes gadījumi…. “Šauj garām!” #218 epizode
Ekskluzīvi 14. februāris, 2024
ME
Medības
Klausies!
Kad likumdevējs tiek maldināts, bet sabiedrībai ir vienalga. “Šauj garām!” #217 epizode
Ekskluzīvi 7. februāris, 2024
ME
Medības
Pieredze
Rīgā grasās rīkot dzinējmedības? Kā ir patiesībā? Diskusija
Ekskluzīvi 5. februāris, 2024

Lasītākie