Sociālajos tīklos pirms neilga laika bija aizsākusies diskusija par to, cik likumīgi ir doties medībās ar šķēpu. Izpētot Medību likuma 24. pantu, kurā uzskaitīti aizliegtie un vispārbīstamie medību rīki un paņēmieni, vārds šķēps patiešām nav atrodams.
Skaidro Valsts meža dienesta Medību daļas vadītājs Valters Lūsis:
“Šķēps patiešām nav minēts Medību likuma 24. pantā. Ja vadās pēc principa, kas nav aizliegts, tas ir atļauts, tad var medīt arī ar šķēpu. Vienīgi jāņem vērā, ka jāmedī, šķēpu turot rokās, kā to dara, rīkojoties ar nazi. Tā paša Medību likuma 24. panta 10. punktā minēts, ka asu priekšmetu uzstādīšana uz dzīvnieku takām ir aizliegta vispārbīstama metode.
Jāapzinās arī tas, ka šķēps diezin vai būs pietiekami efektīvs rīks, dodoties medībās tikai ar to, un dzīvnieks, visticamāk, tiks savainots, nevis nomedīts. Līdz šim gan nevienam nav ienācis prātā medīt ar šķēpu.”
Latvijas Mednieku asociācijas valdes priekšsēdētājs Haralds Barviks:
“Nevienā normatīvajā dokumentā nav minēts, ka medīt ar šķēpu ir aizliegts. Ņemot vērā labas gribas principu, tas, kas nav aizliegts, ir atļauts. Tāpat nekur nav noteikts, ka medībās būtu aizliegts izmantot nazi. Savukārt Medību likuma 3. pantā ir noteikts, kas ir medības: tas ir darbību kopums vai atsevišķas darbības, kad, izmantojot medību šaujamieročus, rīkus vai paņēmienus, tiek izsekoti vai meklēti, ķerti, sagūstīti, ievainoti vai nonāvēti medījamie dzīvnieki.
Ne visi medību rīki normatīvajos dokumentos ir atrunāti.
Tāpat, neviens no medniekiem nav pašnāvnieks, lai, izbeidzot ievainota dzīvnieka ciešanas, nepatikšanās iekļūtu pats. Ikviens to centīsies paveikt pēc iespējas ātrāk un humānāk.”
Tiem, kuri vēlētos izmēģināt šādu ekstrēmu medību veidu, vajadzētu ņemt vērā arī iespējamā medījuma izvēli, jo Medību noteikumu 66. punkts nosaka, ka mežacūku, alni un staltbriedi atļauts medīt ar vītņstobra medību šaujamieroci, kura šāviņa enerģija stobra galā nav mazāka par 3000 džouliem, un ekspansīvas iedarbības lodi vai ar 20.–10. kalibra medību šaujamieroci, kas lietojams ar gludstobra munīciju, izmantojot medību lodi. Šķēpa nav arī šajā sarakstā…
Tāpat Latvijas mednieku ētikas kodeksā rakstīts, ka mednieks izrāda cieņu pret dabu un medījumu, nomedījot dzīvnieku iespējami ātri un nesāpīgi, neradot medījamajam dzīvniekam nevajadzīgas ciešanas, kā arī izmanto tikai ētiskus un likumīgus medību rīkus un aprīkojumu.
Apkopojot visu iepriekš minēto, jāatzīst, ka šķēps nav aizliegto medību rīku sarakstā, tomēr tā izmantošana radītu drīzāk ētiskas dabas problēmas un mūsdienu cilvēkam, kurš pieradis pie tehnoloģisku medību ieroču un rīku izmantošanas, nevis spodrina prasmi apieties ar visai specifisku ieroci, pie šķēpa labāk tomēr neķerties.
Šauj garām! #7 epizode. Vai vajadzīga medību ētika?
Lasi un abonē žurnālu Medības šeit!
