Žurnāls Medības saņēma kāda lasītāja jautājumu, kā rīkoties ar lapsu ģimeni, kura par mājokli izvēlējusies malkas grēdu apdzīvotā vietā?
Savā vēstulē lasītājs raksta: “Manam radiniekiem Upesciemā aiz mājas žoga, malkas grēdā iemitinājušās lapsas. Lapsas izveidojušas migu un laidušas pasaulē četras atvases, kuras jau nu ir paaugušās un siro pa īpašumiem. Pats esmu mednieks, bet loģiski, ka medīt es viņas nemedīšu. Bet kā ir ar sprostiem? Kā būtu, ja lapsas noķertu sprostā un aizvestu uz tālāku mežu? Ja šāda situācija būtu lauku reģionā, tad viss skaidrs, bet kā šo situāciju risina pilsētā? Cik tas ir likumīgi – pārvadāt meža dzīvnieku automašīnā? Man palūdza palīdzību, bet šobrīd pats esmu apmulsis, jo nekad nav bijusi saskarsme.”
Skaidro valsts mežzinātnes institūta Silava vecākais pētnieks, bioloģijas doktors Jānis Ozoliņš:
“Tas, ka lapsas apmetas uz dzīvi apdzīvotu vietu tiešā tuvumā vai pašās apdzīvotajās vietās, nav nekas neparasts un jauns. Citviet Eiropā, piemēram, Anglijā, lapsas pilsētās mīt gadu desmitiem.
Upesciems nav pilsēta, bet gan apdzīvota vieta un, visdrīzāk, nolūkojušas šo teritoriju jau ātrāk, atzīstot to par gana drošu midzeņa ierīkošanai un kā labu barības bāzi. Noteikti lapsa pārliecinājusies, ka tai nebūs regulāru konfliktu ar suņiem. Tā nenotiek, ka midzeni ierīko jau pirmajā pavasarī, atnākot uz šādu vietu.
Konkrētajā situācijā ir jāizlemj, ko ar lapsām darīt. Pārvietojot uz citu vietu situācija diezin vai uzlabosies lapsu populācijas samazināšanas ziņā. Tāpat pārvietojot plēsējus uz jaunu vietu, īpaši jaunuļus, šādā situācijā drīzāk būs vērtējama kā dzīvnieku mocīšana. Dzīvniekiem būs ļoti liels stress un izdzīvos tikai retais.
Ir iespēja arī sadzīvot, apzinoties riskus. Manas lauku viensētas pagalmā pēdējos piecus gadus arī uzrodas lapsēni, kas, visticamāk, dzimuši tuvējā mežā un uz pagalmu nāk ziņkāres dzīti. Man nav suņu un kaķu, bet tad, kad bija, lapsēni izēda bļodiņās palikušo barību. Traucēšana bija nosacīta. Reizēm norāva pa veļas gabalam no auklas, izbradāja vagas dārzā.
Riska moments – kašķis, ko var iegūt mājdzīvnieki tieši kontaktējot ar lapsām, taču kašķis jaunajiem lapsēniem ir ļoti reti. Šī slimība parasti skar pieaugušus dzīvniekus.
Problēma ir tad, ja ir mājputni, kaķi, kas ietilpst lapsas ēdienkartē.
Ja lapsas tiešām traucē, pastāv iespēja arī dzīvniekus izķert un iemidzināt, vienojoties ar attiecīgās jomas speciālistiem.”
Savvaļas dzīvnieku ķeršanai un pārvietošanai nepieciešama Valsts meža dienesta atļauja. Medību noteikumu 46. punktā rakstīts: “Atļaujas medījamo dzīvnieku ķeršanai savvaļā, ievešanai Latvijā, turēšanai nebrīvē, izmantošanai šķirnes medību suņu apmācībā vai zinātniskajā pētniecībā vai izlaišanai savvaļā izsniedz Valsts meža dienests pēc personas pieprasījuma atbilstoši dzīvnieku aizsardzību un labturību reglamentējošo normatīvo aktu prasībām.”
Savukārt Medību likuma 3. pantā noradīts, ka medīt aizliegts pilsētu teritorijā, kapsētās, vietās, kur nav reģistrēts medību iecirknis, izņemot nelimitēto medījamo dzīvnieku medības, kurās piedalās medību tiesību īpašnieks vai tā rakstveidā pilnvarota persona, kā arī nelimitēto medījamo dzīvnieku medības publiskajās ūdenstilpēs un to tauvas joslā, vietās, kur to aizliedz citi normatīvie akti.
Praktisks padoms. Ko darīt, ja nomedīta kašķaina lapsa?
Lasi un abonē žurnālu Medības!
