Ar visai nepatīkamu situāciju saskāries mednieks Guntis Miķelsons, kurš nedaudz vairāk kā pirms diviem gadiem iegādājies Zviedrijā ražoto klusinātāju Stalon XE. Šopavasar mednieks konstatēja, ka klusinātāja sānā ir neliels caurumiņš.
“Veikalā, kur šo klusinātāju iegādājos, vaicāju, vai tam nepieciešama kāda īpaša kopšana. Saņēmu atbildi, ka nav jādara nekas. Paļaujoties uz pārdevēja teikto, tā arī rīkojos. Pa šiem divarpus gadiem esmu izšāvis aptuveni 120–150 reižu. Pēc medībām ieroci neizjauktā veidā vienmēr izžāvēju un tikai pēc tam novietoju glabāšanai tam paredzētajā vietā. Cita starpā – telpā, kurā stāv seifs, gaisa temperatūra ziemā parasti ir ap 27 grādiem. Ieroci glabāju tikai vertikālā veidā. Klusinātāju noņēmu, vītni iesmērēju ar eļļu un uzskrūvēju atpakaļ. Vēlāk kāds medību kolēģis ieminējās, ka tā glabāt neesot labi, jo varot korodēt stobra gals. Sāku klusinātāju ņemt nost.
Pašu klusinātāju, kas izgatavots no alumīnija sakausējuma, neesmu ne reizi izjaucis un tīrījis, jo to neminēja tirdzniecības vietā. Kad konstatēju defektu, pārdevējs teica, ka pie vainas varētu būt bijis mitrums, taču tur, kur ieročus un klusinātājus glabāju, ir sauss. Tāpat pa tālruni manis sazvanītais cilvēks minēja, ka varot turpināt klusinātāju lietot…
Es varētu saprast, ka kas tāds notiek pēc tam, kad klusinātājs ir lietots gadus četrus piecus. Daudzas ziemas, mitrums, bet divas dzinējmedību sezonas!
Ar manu roku muskuļu spēku nepietiek, lai klusinātāju atskrūvētu un saprastu, kas tajā notiek no iekšpuses.
Sazinājos arī ar klusinātāju ražotāju un saņēmu divas elektroniskas atbildes vēstules angļu valodā, kurās rakstīts, ka vainojama nepareiza klusinātāja glabāšana un mitrums.
Es nevēlos ne ar vienu kašķēties, tikai saprast, ko darīju nepareizi un cik īsti ilgi jākalpo klusinātājam, kas ir samērā dārga prece, īpaši, ja tas kalpo divas trīs sezonas. Spriežot pēc ierakstiem sociālajos tīkos, es neesmu vienīgais, kam tā gadījies,” stāsta Guntis Miķelsons.
No Zviedrijas uzņēmuma Stalon AB saņemtajā vēstulē lasāms: “Cik no attēla redzams, pie cauruma ir balta korodējusi virsma. Tas, visticamāk, ir no tā, ka klusinātājs glabāts uzskrūvēts uz ieroča ar kājām gaisā. Mums ir ļoti draudzīga apkalpošanas politika jautājumos, kas saistīti ar mūsu produktiem gadījumos, kad garantija ir beigusies. Sazinieties ar mūsu dīleri, viņi palīdzēs. Jūsu gadījumā klusinātāja priekšpusi vajadzētu nomainīt ar jaunu par ļoti draudzīgu cenu.”
Nākamajā vēstulē lasāms turpinājums: “Nezinot, kā izskatās jūsu trokšņa slāpētājs vai kādi ir faktiskie bojājumi, ir diezgan viegli noskaidrot, vai bojājumi ir radušies korozijas vai ūdens/mitruma dēļ. Trokšņa slāpētāja iekšpusē ir deflektori un struktūras, kas ir ideāli piemērotas ūdens/mitruma iekļūšanai. Lai efektīvi izvadītu visu ūdeni/mitrumu, ja trokšņa slāpētājs ir ļoti slapjš, tas ir jāizžāvē, izmantojot, piemēram, saspiestu gaisu, sildītāju, fēnu. Ļoti svarīgi ir arī klusinātāju uzglabāt vertikāli (stāvus) ar priekšpusi uz leju, jo tas palīdz ūdenim izplūst urbuma izejā, nevis palikt aizmugurē un sākt korozīvo procesu ar šaujampulvera atlikumiem.
Vienmēr atvienojiet klusinātāju no ieroča, kad tas netiek lietots. Izžāvējiet klusinātāju, ja tas ir slapjš vai mitrs. Izmantojiet sildītāju, saspiestu gaisu, matu žāvētāju, ventilatoru, līdz tas ir pilnībā izžuvis. Uzmanīgi izsmidziniet klusinātāja iekšpusi apmēram vienu sekundi ar vieglu eļļu, piemēram WD-40 vai citu līdzīgu. Ieziediet ieroča vītni ar smērvielu. Vēlams ar Stalon trokšņa slāpētāja smērvielu, un dažos modeļos klusinātāja sadalītajā daļā. Uzglabājiet klusinātāju vertikāli (stāvus) ar priekšpusi uz leju sausā, labi vēdināmā vietā. Stalon klusinātājs nav jātīra ar kādu trešās puses ražotu tīrīšanu vielu vai šķidrumu, bet vajadzības gadījumā to var izmantot. Pulvera atlikumu vai baltā amonjaka kristālu tīrīšanai klusinātāja urbumā (caurumā) var izmantot misiņa ieroču tīrīšanas birstīti. Neizmantojiet viegli vai īpaši viegli uzliesmojošus šķidrumus vai citus spēcīgus šķidrumus, lai tīrītu klusinātāju.”
Komentāru par situāciju lūdzām arī SIA Anima Libra vadītājam Dmitrijam Kļešņinam. Viņa uzņēmumā klusinātājus ražo tepat Latvijā.
“Es domāju, ka konkrētajā gadījumā vainojams materiāla defekts. Klusinātāju ražotāji ārējiem korpusiem parasti iegādājas sagataves, kuras pēc tam apstrādā. Arī mēs saviem klusinātājiem iegādājamies speciālas biezsienu caurules, kuras pēc tam apstrādājam gan no ārpuses, gan iekšpuses. Domāju, tehnoloģija arī šajā gadījumā ir līdzīga.
Klusinātāja ražotājam fiksēt apstrādes procesā slēptu sagataves brāķi ir ļoti sarežģīti. Korpuss ir plāns, un saremontēt tur neko nevar. Tāpēc ražotājam būtu bojātais klusinātājs vai tā daļa jāapmaina pret jaunu. Brāķis radies nevis klusinātāja ražotāja, bet materiāla izgatavotāja vainas dēļ.
Šādu cauru klusinātāju turpināt lietot vairs nav droši. Iespējama situācija, ka klusinātājs var eksplodēt. Tāpat cauruma vietā veidojas alumīnija oksīds, kas ir ļoti abrazīva viela. Nokļūstot stobra kanālā, situācija ir līdzīga tam, ja tajā būtu iebērtas smiltis un veikts šāviens. Arī šī apstākļa dēļ šādu klusinātāju nav droši lietot. No alumīnija sakausējuma izgatavota klusinātāja resurss ir vairāki tūkstoši šāvienu,” skaidro Kļešņina kungs.
Problēmsituācijā ar divu marku klusinātājiem savulaik nonācis arī pieredzējušais mednieks Kristaps Didže.
“Man bijušas problēmas ar norvēģu A-TEC un zviedru Stalon. Caurums gan izveidojās nevis ārējā korpusā, bet gar iekšējo vītni. A-TEC atsūtīja klusinātāja aizmugurējo daļu, bet Stalon visu klusinātāju. Abos gadījumos biju izšāvis ap 400 patronu. Vērsos pie klusinātāju izplatītājiem, un viņi palīdzēja atrisināt radušās problēmas, tāpēc man šajā ziņā ir laba pieredze,” tā Kristaps Didže.
Secinājums – rūpīgi jāievēro klusinātāja ekspluatācijas noteikumi un problēmsituācijās jāvēršas pie izplatītājiem, kas palīdzēs sazināties ar ražotāju un risināt radušos problēmu.
Par trokšņu slāpētājiem. “Šauj garām!” #54 epizode
Žurnāla Medības pielikums Plēsēji un grauzēji
Jaunais žurnāla medības numurs jau ir klāt!
