“Kā korekti rīkoties situācijā, ja, ķerot bebrus lamatās, iekrīt nirpīle? Vai no mednieka tiek sagaidīta kāda rīcība? Praktiska, administratīva vai ētiska?” Šādu tīri teorētisku situāciju žurnālam Medības lūdz skaidrot kāds mednieks. Situācijas, kad bebru lamatās iekrīt kas cits, izņemot bebru, protams, ir iespējamas, turklāt pat ne tikai teorētiski. Piemēram sociālajos tīklos ne reizi vien redzētas bildes ar bebru lamatās iekritušām līdakām.
Skaidro Valsts meža dienesta sabiedrisko attiecību speciāliste Vineta Vilcāne:
“Šādā situācijā atbilstoši Medību noteikumu 51.14. punktam (nekavējoties informēt Valsts meža dienestu par medību laikā konstatētajiem medības reglamentējošo normatīvo aktu pārkāpumiem) ir jāziņo Valsts meža dienestam, kas attiecīgi izvērtēs lietas faktiskos un tiesiskos apstākļus un sniegs atbilstošu gadījuma novērtējumu.
Jāņem vērā, ka jautājumā minēto hipotētisko situāciju reglamentē Medību likuma 24. panta 9. punkta h) apakšpunkts (par nelikumīgām medībām atzīst medīšanu, izmantojot šādus aizliegtus medību līdzekļus, rīkus, metodes un paņēmienus: kājķeramos slazdus un slazdus jeb lamatas, kas darbojas neselektīvi saskaņā ar lietošanas nosacījumiem vai izmantošanas apstākļiem) un Medību noteikumu 92. punkts (Ar medību rīkiem atļauts medīt bebrus, meža caunas, akmens caunas, Amerikas ūdeles, seskus, ondatras, lapsas, jenotsuņus, jenotus, āpšus, nutrijas, baibakus, pelēkās vārnas un žagatas. Citus medījamos dzīvniekus ar medību rīkiem atļauts medīt, ja pēc attiecīga iesnieguma saņemšanas Valsts meža dienests Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā ir pieņēmis lēmumu par atļauju medīt ar medību rīkiem un izsniedzis šādu atļauju.). Turklāt, ja šāds gadījums noticis ārpus konkrētās medījamās putnu sugas medību termiņa, kas noteikts Medību noteikumos, tas jāvērtē saskaņā ar Medību likuma 3. panta sesto un septīto daļu.
6. Ja nevar rast citu pieņemamu risinājumu, medījamo putnu sugu indivīdus ārpus noteiktā medību termiņa atļauts iegūt, ja tas nekaitē attiecīgās sugas populācijai, saņemot ikreizēju atļauju, šādos nolūkos:
1) sabiedrības veselības aizsardzības un drošības interesēs;
2) lidojumu drošības interesēs;
3) lai nepieļautu būtiskus postījumus kultūraugiem, lauksaimniecības dzīvniekiem, mežiem, zivsaimniecībai un ūdeņiem;
4) lai aizsargātu floru un faunu;
5) pētniecībai un mācībām, veicot populācijas atjaunošanu, sugu reintrodukciju un šim nolūkam nepieciešamo pavairošanu;
6) atsevišķu putnu sagūstīšanai, turēšanai vai citādai saprātīgai izmantošanai stingri kontrolētos apstākļos un izlases veidā.
7. Šā panta sestajā daļā minētajos gadījumos Dabas aizsardzības pārvalde izsniedz atļauju nemedījamo sugu indivīdu iegūšanai, medīšanai vai turēšanai nebrīvē atbilstoši normatīvajiem aktiem par atļaujas izsniegšanu nemedījamo sugu indivīdu iegūšanai un par izsniegtajām atļaujām informē Valsts meža dienestu.”
No Valsts meža dienesta sniegtās atbildes izriet, ka medniekam jādara viss iespējamai, lai medību rīkos iekļūtu tikai tie medījamie dzīvnieki, kuru medības konkrētajā brīdī ir atļautas, pretējā gadījumā var nākties piedzīvot visai pamatīgas nepatikšanas.
Video bloga #13 epizode. Knifi un padomi bebru medībām ar lamatām
Bebru medību sezona. Cik ilgi atļauts medīt ar termālajām ierīcēm? Video bloga #90 epizode
Žurnāla Medības marta numurā lasi par mednieku labajiem darbiem
