Kāds žurnāla lasītājs uzdeva jautājumu, kā būtu jārīkojas gadījumā, ja kāds (hipotētiski) būtu atradis bēniņos, mežā vai dārzā apraktu vecu, sarūsējušu un lietošanai nederīgu medību bisi. Lai noskaidrotu visu precīzi, sazinājāmies ar šajā jautājumā kompetentāko iestādi – Valsts policijas Atļauju sistēmas biroju.
Atbildi saņēmām ļoti ātri, par to īpašs paldies Valsts policijas Sabiedrisko attiecību nodaļas vecākajai speciālistei Līnai Bagdonei. “Tātad, ja persona ir atradusi šaujamieroci, par to ir jāziņo Valsts policijai un jārīkojas atbilstoši policijas darbinieka norādījumiem, kas katrā konkrētā gadījumā var būt atšķirīgi. Parasti ierocis tiek nodots policijai vai to izņem pats policijas darbinieks. Sevišķi, ja tas nepārprotami nav derīgs lietošanai,” paskaidro Līna Bagdone. Saskaņā ar likuma prasībām, šaujamieroču (arī to būtisko sastāvdaļu) aprite ir strikti reglamentēta, to nosaka Ieroču aprites likums un tam pakārtotie noteikumi. Likumā ir noteikti dažādi aizliegumi un ierobežojumi (neklasificētu vai nemarķētu ieroču aprite, dezaktivētu ieroču aprite bez Valsts policijas izziņas vai apliecinājuma u. c.). Valsts policijas pārstāve īpaši uzsver: “Šaujamieroču iegādāšanās un glabāšana ir atļauta tikai ar Valsts policijas atļauju. Ir jāņem vērā, ka jēdziens iegādāšanās likuma izpratnē ir plašāks, nekā sākotnēji varētu šķist, un tas definēts kā attiecīgo priekšmetu iegūšana īpašumā vai valdījumā (Ieroču aprites likuma 1. panta 13. punkts). Tātad šaujamieroča iegūšana, to atrodot, uzskatāma par iegādāšanos.” Savukārt Krimināllikuma 233. panta otrajā daļā ir paredzēta atbildība par šaujamieroča, šaujamieroča būtisko sastāvdaļu, šaujamieroča munīcijas, lielas enerģijas pneimatiskā ieroča, sprāgstvielas vai spridzināšanas ietaises izgatavošanu, remontēšanu, iegādāšanos, glabāšanu, nēsāšanu, pārvadāšanu, pārsūtīšanu vai realizēšanu bez attiecīgas atļaujas. Ne viss ir tik biedējoši. Sabiedrisko attiecību nodaļas vecākā speciāliste Līna Bagdone paskaidro: “Tajā pašā laikā ir paredzēta arī personas atbrīvošana no kriminālatbildības par attiecīgajām darbībām. Krimināllikuma 235. pantā paredzēts, ka personu, kas labprātīgi nodevusi bez attiecīgas atļaujas izgatavotu, iegādātu, nēsātu vai glabātu šaujamieroci, šaujamieroča būtisko sastāvdaļu, šaujamieroča munīciju, lielas enerģijas pneimatisko ieroci, sprāgstvielu vai spridzināšanas ietaisi vai bez attiecīgas atļaujas izgatavotu gāzes pistoli (revolveri) vai tās munīciju, atbrīvo no kriminālatbildības, ja personas darbībās nav cita noziedzīga nodarījuma sastāva.”
Būtiski ir tas, ka šaujamieroča nodošanai ir jābūt labprātīgai, proti, atbildība neiestāsies, ja persona ieroci nodevusi policijai, kaut viņai bija iespēja to paturēt. Personu nevarēs atbrīvot no kriminālatbildības (nebūs labprātīga nodošana), ja policijas darbinieks vai citas tiesībaizsardzības iestādes darbinieks ieroča esamību būs konstatējis, veicot procesuālas darbības, piemēram, kratīšanu, vai pildot citus dienesta pienākumus (veicot satiksmes uzraudzību un apturot transportlīdzekli u. tml.). Tātad personai nekavējoties ir jāziņo Valsts policijai par atrasto šaujamieroci “Valsts policija neveido statistiku par šādu ziņojumu skaitu, taču šādi gadījumi nav retums. Tomēr parasti šādiem atrastiem ieročiem nav vēsturiska vai antikvāra vērtība.
Attiecībā par nodotajiem, izņemtajiem vai konfiscētajiem ieročiem, kuri nav realizēti vai nav tehniskā kārtībā, vai nav marķēti, kuriem mainīta tehniskā klasifikācija vai kuri neatbilstoši pārveidoti, Valsts policija pieņem lēmumu par to iznīcināšanu un tos iznīcina Nodrošinājuma valsts aģentūra. Ja ir lietderīgi, šādus ieročus var iekļaut valsts nozīmes ieroču un munīcijas kolekcijā,” paskaidro Līna Bagdone.
Interesants fakts!
Valsts policija veido valsts nozīmes ieroču un munīcijas kolekciju, kā arī Nacionālie bruņotie spēki un Latvijas Kara muzejs veido Latvijā klasificētu un neklasificētu ieroču un to sastāvdaļu, munīcijas un speciālo līdzekļu kolekcijas. Ja ierocis ir atrasts dzimtas mājā vai īpašumā, pastāv iespēja, ka varēs nokārtot mantošanas tiesības. Ieroču aprites likums paredz ieroču, arī dezaktivētu ieroču, būtisko sastāvdaļu un munīcijas mantošanu, kas notiek saskaņā ar Civillikumu, kā arī atbilstoši Ieroču aprites likuma prasībām. Proti, lai mantinieks varētu saņemt mantoto šaujamieroci, viņam nepieciešama ieroča atļauja.
Ja mantinieks nevar vai nevēlas saņemt attiecīgā ieroča iegādāšanās atļauju, šaujamieroci (arī šaujamieroča maināmās būtiskās sastāvdaļas, munīciju vai lielas enerģijas pneimatisko ieroci) saskaņā ar mantinieka iesniegumu viņa labā realizē ar ieroču komersanta starpniecību vai Valsts policijā pārreģistrē citai personai, kura ir saņēmusi ieroča iegādāšanās atļauju, vai arī to dezaktivē vai iznīcina. Tādējādi mantiniekam ir iespēja saņemt atlīdzību par savu ieroci, īstenojot šādu realizēšanu. Tomēr vairumā gadījumu, kad persona atrod ieroci, tā nevar nokārtot mantojumu un iesniegt Valsts policijā mantojuma tiesības apliecinošu dokumentu. Nodotie/izņemtie ieroči parasti tiek nodoti iznīcināšanai.
Sagatavots ar Medību saimniecības attīstības fonda atbalstu
Jābūt citplanētietim, lai noslēptos! Ierīces, ko vērts testēt jaunajā buku medību sezonā
Žurnāla Medības jūnija numurā lasi par komercmedībām
