Pieredze

Lāču Latvijā kļūst arvien vairāk: mežā rosās arī lācene ar lācēniem0


Ilustratīvs foto. Brūnais lācis Rīgas zoodārzā.
Ilustratīvs foto. Brūnais lācis Rīgas zoodārzā.
Foto – LETA/Edijs Pālēns

Sigulda, Murjāņi, Mālpils, Nītaure, citas mazpilsētas un ciemi Allažu pusē – visiem apdzīvoto vietu un lauku teritoriju iedzīvotājiem tagad jābūt piesardzīgiem, sevišķi ogojot un pastaigājoties mežā, jo šajā apvidū ir parādījusies, lācene ar lācēniem. Kāda sociālā tīkla lietotāja dalījusies ar fotoattēlu, kurā redzami trīs mazi lācēni. Fotogrāfija esot tapusi Allažu pusē. Par šo fotoattēlu jau ir sacēlusies milzu ažiotāža, jo, lūk, nav apstiprināta vieta un laiks. Pat ja arī tā. Latvijas vadošā medībām veltītā žurnāla Medības lasītāji ik nedēļu iesūta fotogrāfijas ar pieaugušiem, pusaugu lāčiem, lācenēm un lācēniem. Attēlos ir redzami dažādi indivīdi dažādos Latvijas novados. Arī Allažu pusē ir piefiksēti brūnie lāči. Pēc mednieku aplēsēm, vismaz trīs. Mednieku, kā arī lauku iedzīvotāju, piemēram, bišu dravu īpašnieku novērojumi liecina, ka lāču Latvijā kļūst aizvien vairāk. Ko tas liecina par mūsu lāču populāciju?

Latvijas valsts mežzinātnes institūta Silava vadošais pētnieks Jānis Ozoliņš savulaik uzsvēra, ka lāči Latvijā nevairojas, jo pagājušajā gadsimtā tikuši pilnībā izmedīti un tiem nav iedzimtas piesaistes mūsu platībām. Tie, kuri kaut kur kādreiz esot manīti, ir ienācēji no kaimiņvalstīm. Iepriekš tika uzskatīts, ka Latvijā ir aptuveni 15-20 lāču, taču pēc pēdējā monitoringa datu publiskošanas nākas atzīt – lāču populācija pieaug, sacīja J.Ozoliņš.

Atbilstoši jaunākajiem datiem, Brūno lāču (Ursus arctos) populācijas apmērs Latvijā ir aptuveni 20 līdz 50 īpatņu, kā teikts šogad publiskotajā sugas aizsardzības plānā*.Tomēr pieļaut, ka šie plēsēji sākuši vairoties mūsu valsts teritorijā pagaidām esot pāragri. Vasaras vidū lācēni jau ir gana lieli, lai veiktu pāris simtus kilometru garu ceļu, kas šķir Allažus no Krievijas vai Igaunijas robežas. Pēc riesta lācenes ar iepriekš dzimušajiem lācēniem bēg no notikumu vietas, jo pieaugušie tēviņi nogalina lācēnus. Facebook publicētā fotogrāfija nav pierādījums tam, ka lācēni dzimuši Latvijā, uzsver J.Ozoliņš. Kā pierādījums varētu kalpot foto, kas uzņemts aprīlī vai maijā. Jebkurš datums vēlāk nav uzskatāms par pierādījumu, jo lāči ir spējīgi veikt lielus attālumus ari pirmajā dzīves gadā.

Ne tikai Krievijā un Baltkrievijā, bet arī mūsu ziemeļu kaimiņiemigauņiem ir brūnie lāči. Pēc zinātnieku un valsts dienestu aplēsēm, Igaunijā ir ap 700 lāču un tur, populācijas kontroles nolūkos, ir atļautas šo dzīvnieku medības. Pērn tika izsniegtas 50 atļaujas, plus sešas kādā pussalā, kur salīdzinoši mazā teritorijā uzdarbojās piecpadsmit lāču. Iedzīvotāji cieta zaudējumus un bažījās par savu drošību. Jāpiebilst, ka Igaunijā dabiskie apstākļi ir zināmā mērā līdzīgi Latvijai – Igaunijā mežs aizņem 50%, bet Latvijā 52% no teritorijas.Līdz ar to dzīves apstākļi varētu būt lāčiempie mums ir tik pat labvēlīgi, kā Igaunijā. Savukārt Lietuvā lāču agrāk nav bijis, taču arī tur aizvien biežāk mednieki publicē ar meža kamerās piefiksēto lāču attēlus. Tas varētu liecināt par šo dzīvnieku skaita pieaugumu Baltijā kopumā. Kā skaidro zinātnieks, lāču kā visu lielo plēsēju sugu populācijas ir jāvērtē Baltijā kopumā, jo tie apdzīvo ļoti plašas teritorijas.

Lācis ir ļoti plastiska suga. Tas spēj pielāgoties dzīves apstākļiem dažādās klimatiskajās joslās un ne tikai savvaļā, bet arī urbānajā vidē. Par pierādījumu tam situācija Kanādā vai tajā pašā Krievijā, tās ziemeļu reģionos, kur lāču ir tik daudz, ka tie ir pastāvīgi ciematu un piepilsētu teritoriju viesi. Kopumā Brūnais lācis ir visai izplatīta plēsēju suga. Citāts no brūnā lāča sugas aizsardzības plāna: Baltijas brūno lāču populāciju kopumā var vērtēt kā mazapdraudētu (Least Concern; Linnell et al. 2008). Arī globālā mērogā suga tiek uzskatīta par mazapdraudētu (Least Concern – The IUCN Red List of Threatened Species, 2017). Dokumentu var skatīt šeit.

LA.lv
Medībām.lv aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.

Podkāsti un video blogi

ME
Medības
Klausies!
Meža fakultātes dekāns Linards Sisenis: “Medniekam jāieslēdz smadzenes!” “Šauj garām!” #156 epizode
Ekskluzīvi 1 diena
ME
Medības
Klausies!
Lielākie pārkāpēji – medību vadītāji? “Šauj garām!” #155 epizode
Ekskluzīvi 30. novembris, 2022
ME
Medības
Klausies!
Jānis Lākuts no GPSPRO.lv par jaunu apģērbu zīmoliem, kā arī nedaudz par dažādu ierīču lietošanu
Ekskluzīvi 25. novembris, 2022
ME
Medības
Pieredze
Kā Jānis Pūtelis un Oskars Treilihs mācīja viens otram baurot! Praktiskais seminārs
Ekskluzīvi 25. novembris, 2022
ME
Medības
Pieredze
Izcila trofeja un medniekstāsts ar daudz morālēm. Kad Diāna dod!
Ekskluzīvi 28. novembris, 2022
ME
Medības
Klausies!
Kad tavā virzienā izšauj no .30-06… Podkāsta “Šauj garām!” #154 epizode
Ekskluzīvi 23. novembris, 2022
ME
Medības
Pieredze
Ja nav asinis, tas nenozīmē, ka nav trāpīts! Mednieka dienasgrāmata #16
Ekskluzīvi 20. novembris, 2022
ME
Medības
Klausies!
Medību inspektors Madars Zariņš par biežākajiem pārkāpumiem medībās! “Šauj garām!” ekstra #35
Ekskluzīvi 17. novembris, 2022
ME
Medības
Klausies!
Par medību bīstamību, sabojātiem biotopiem un protokoliņiem? “Šauj garām!” #153 epizode
Ekskluzīvi 16. novembris, 2022
Kate Šterna
Pieredze
Minējumi apstiprinās. Pie Liepājas parādījušies dambrieži
Speciālreportāža 10. novembris, 2022
ME
Medības
Aprīkojums
Kā strādā Tractive suņu izsekošanas sistēma? Uzinstalējam kopā! Video bloga #58 epizode
Ekskluzīvi 10. novembris, 2022
ME
Medības
Klausies!
Namejs Vinovskis – cilvēks, kurš spēj iemācīt šaut pat dīvānam! “Šauj garām!” #152 epizode
Ekskluzīvi 9. novembris, 2022
EP
Egils Paņēvics
Pieredze
FOTO un VIDEO. Liepājā māju pagalmus revidē kašķaina lapsa un no cilvēka nebaidās
Ekskluzīvi 8. novembris, 2022
ME
Medības
Pieredze
Svina skrošu aizliegums spēkā stājas 2023. gada februārī. “Šauj garām!” diskutē
Ekskluzīvi 7. novembris, 2022
ME
Medības
Klausies!
Par klusinātāju spridzināšanu, zosīm un nelikumīgām medībām. “Šauj garām!” #151 epizode
Ekskluzīvi 2. novembris, 2022
ME
Medības
Pieredze
Mīti par svina un bezsvina munīciju. “Šauj garām!” ekstra #34
Ekskluzīvi 31. oktobris, 2022
ME
Medības
Klausies!
Kā Raivo Strēlis par vilka trofeju nekļuva. “Šauj garām!” #150 epizode
Ekskluzīvi 26. oktobris, 2022
ME
Medības
Pieredze
Meža fakultātes mācību dzinējmedības. Eksperta skola #6 epizode
Ekskluzīvi 27. oktobris, 2022
ME
Medības
Klausies!
Medību likums jāraksta no jauna un latviešu valodā! “Šauj garām!” #149 epizode
Ekskluzīvi 19. oktobris, 2022
Linda Dombrovska
Pieredze
Vai aļņiem interesē priežu darva? Pārsteigums meža kamerā
Ekskluzīvi 9. oktobris, 2022
ME
Medības
Klausies!
Par to, kā Jānis Pūtelis “nočakarēja” medības? “Šauj garām!” #147 epizode
Ekskluzīvi 5. oktobris, 2022
ME
Medības
Klausies!
Kas medību saimniecībā sabojāts pēdējo četru gadu laikā? “Šauj garām!” #146 epizode
Ekskluzīvi 28. septembris, 2022
ME
Medības
Pieredze
FOTO un VIDEO! Nāvējošā riesta cīņa. Kad uzvarētājs nogalina pretinieku
Speciālreportāža 24. septembris, 2022
ME
Medības
Klausies!
Ko nedarīt pēc šāviena un par briežu medībām riestā. “Šauj garām!” #145 epizode
Ekskluzīvi 21. septembris, 2022
ME
Medības
Klausies!
Aļņu buļļus nemedīt vienu gadu? “Šauj garām!” #144 epizode
Ekskluzīvi 14. septembris, 2022
ME
Medības
Klausies!
Par aļņu medībām riestā un par drošību, dzenoties pakaļ kuilim. “Šauj garām!” #143 epizode
Ekskluzīvi 7. septembris, 2022
Linda Dombrovska
Uncategorized
Skaties tiešraidē! Kā izskatās lūša maltīte! UZMANĪBU, NEPATĪKAMI SKATI!
Ekskluzīvi 5. septembris, 2022
ME
Medības
Klausies!
Lai briežiem labs sekss – par briežu bauri un jauno mednieku zināšanām. “Šauj garām!” #142 epizode
Ekskluzīvi 31. augusts, 2022
ME
Medības
Pieredze
Artis Pabriks: “Gan aizsardzības nozare, gan mednieki dzīvi redz caur tēmēkli”
Ekskluzīvi 30. augusts, 2022
Linda Dombrovska
Pieredze
Kad lāču māte aizsargā savus mazuļus pret lāču tēviņu
Speciālreportāža 28. augusts, 2022

Lasītākie