Sigulda, Murjāņi, Mālpils, Nītaure, citas mazpilsētas un ciemi Allažu pusē – visiem apdzīvoto vietu un lauku teritoriju iedzīvotājiem tagad jābūt piesardzīgiem, sevišķi ogojot un pastaigājoties mežā, jo šajā apvidū ir parādījusies, lācene ar lācēniem. Kāda sociālā tīkla lietotāja dalījusies ar fotoattēlu, kurā redzami trīs mazi lācēni. Fotogrāfija esot tapusi Allažu pusē. Par šo fotoattēlu jau ir sacēlusies milzu ažiotāža, jo, lūk, nav apstiprināta vieta un laiks. Pat ja arī tā. Latvijas vadošā medībām veltītā žurnāla Medības lasītāji ik nedēļu iesūta fotogrāfijas ar pieaugušiem, pusaugu lāčiem, lācenēm un lācēniem. Attēlos ir redzami dažādi indivīdi dažādos Latvijas novados. Arī Allažu pusē ir piefiksēti brūnie lāči. Pēc mednieku aplēsēm, vismaz trīs. Mednieku, kā arī lauku iedzīvotāju, piemēram, bišu dravu īpašnieku novērojumi liecina, ka lāču Latvijā kļūst aizvien vairāk. Ko tas liecina par mūsu lāču populāciju?
Latvijas valsts mežzinātnes institūta Silava vadošais pētnieks Jānis Ozoliņš savulaik uzsvēra, ka lāči Latvijā nevairojas, jo pagājušajā gadsimtā tikuši pilnībā izmedīti un tiem nav iedzimtas piesaistes mūsu platībām. Tie, kuri kaut kur kādreiz esot manīti, ir ienācēji no kaimiņvalstīm. Iepriekš tika uzskatīts, ka Latvijā ir aptuveni 15-20 lāču, taču pēc pēdējā monitoringa datu publiskošanas nākas atzīt – lāču populācija pieaug, sacīja J.Ozoliņš.
Atbilstoši jaunākajiem datiem, Brūno lāču (Ursus arctos) populācijas apmērs Latvijā ir aptuveni 20 līdz 50 īpatņu, kā teikts šogad publiskotajā sugas aizsardzības plānā*.Tomēr pieļaut, ka šie plēsēji sākuši vairoties mūsu valsts teritorijā pagaidām esot pāragri. Vasaras vidū lācēni jau ir gana lieli, lai veiktu pāris simtus kilometru garu ceļu, kas šķir Allažus no Krievijas vai Igaunijas robežas. Pēc riesta lācenes ar iepriekš dzimušajiem lācēniem bēg no notikumu vietas, jo pieaugušie tēviņi nogalina lācēnus. Facebook publicētā fotogrāfija nav pierādījums tam, ka lācēni dzimuši Latvijā, uzsver J.Ozoliņš. Kā pierādījums varētu kalpot foto, kas uzņemts aprīlī vai maijā. Jebkurš datums vēlāk nav uzskatāms par pierādījumu, jo lāči ir spējīgi veikt lielus attālumus ari pirmajā dzīves gadā.
Allažos esot manīti trīs lācēni. Foto no https://t.co/L8Q468GF7W pic.twitter.com/EgqoYHjXbi
— Jānis Trallis (@meteozinas) July 5, 2018
Ne tikai Krievijā un Baltkrievijā, bet arī mūsu ziemeļu kaimiņiemigauņiem ir brūnie lāči. Pēc zinātnieku un valsts dienestu aplēsēm, Igaunijā ir ap 700 lāču un tur, populācijas kontroles nolūkos, ir atļautas šo dzīvnieku medības. Pērn tika izsniegtas 50 atļaujas, plus sešas kādā pussalā, kur salīdzinoši mazā teritorijā uzdarbojās piecpadsmit lāču. Iedzīvotāji cieta zaudējumus un bažījās par savu drošību. Jāpiebilst, ka Igaunijā dabiskie apstākļi ir zināmā mērā līdzīgi Latvijai – Igaunijā mežs aizņem 50%, bet Latvijā 52% no teritorijas.Līdz ar to dzīves apstākļi varētu būt lāčiempie mums ir tik pat labvēlīgi, kā Igaunijā. Savukārt Lietuvā lāču agrāk nav bijis, taču arī tur aizvien biežāk mednieki publicē ar meža kamerās piefiksēto lāču attēlus. Tas varētu liecināt par šo dzīvnieku skaita pieaugumu Baltijā kopumā. Kā skaidro zinātnieks, lāču kā visu lielo plēsēju sugu populācijas ir jāvērtē Baltijā kopumā, jo tie apdzīvo ļoti plašas teritorijas.
Lācis ir ļoti plastiska suga. Tas spēj pielāgoties dzīves apstākļiem dažādās klimatiskajās joslās un ne tikai savvaļā, bet arī urbānajā vidē. Par pierādījumu tam situācija Kanādā vai tajā pašā Krievijā, tās ziemeļu reģionos, kur lāču ir tik daudz, ka tie ir pastāvīgi ciematu un piepilsētu teritoriju viesi. Kopumā Brūnais lācis ir visai izplatīta plēsēju suga. Citāts no brūnā lāča sugas aizsardzības plāna: Baltijas brūno lāču populāciju kopumā var vērtēt kā mazapdraudētu (Least Concern; Linnell et al. 2008). Arī globālā mērogā suga tiek uzskatīta par mazapdraudētu (Least Concern – The IUCN Red List of Threatened Species, 2017). Dokumentu var skatīt šeit.
