Avots: Exxpress.at
Lielo plēsēju atgriešanās Alpos rada arvien lielākas bažas vietējiem lopkopjiem. Tiroles kalnu saimniecību īpašnieki norāda, ka mājlopu aizsardzība augstkalnu ganībās būtiski atšķiras no ierastās lopu turēšanas līdzenumos. Milzīgas teritorijas, stāvas nogāzes, sarežģīts reljefs un grūti sasniedzamas vietas nozīmē, ka tradicionālos aizsardzības pasākumus kalnos ne vienmēr iespējams praktiski īstenot.
Diskusijas Austrijas federālajā zemē Tirolē no jauna saasinājis jūlija beigās notikušais incidents Pfundsas apkārtnē. Kalnu ganībās tika atrasts beigts 17 gadus vecs Šetlandes ponijs Pumuckl. Pēc sākotnējās veterinārās apskates Tiroles atbildīgās iestādes norādīja, ka ir aizdomas par lāča uzbrukumu. Lai noskaidrotu notikušā apstākļus, turpmākai izmeklēšanai paņemti paraugi. Tajā pašā laika posmā apkārtnē lāci fiksējušas arī videokameras.
Incidents noticis naktī no 27. uz 28. jūliju Radurschltal ielejā, netālu no kalnu ganībām un tūristu iecienītās Hohenzollernhaus kalnu mītnes. Šī nav nomaļa teritorija, ko izmanto tikai lopkopji – apkārtni regulāri apmeklē arī pārgājienu cienītāji un velobraucēji.
Vietējais kalnu saimniecības īpašnieks Martins Kēle (Martin Köhle) uzskata, ka šis gadījums izgaismo daudz plašāku problēmu. Viņš brīdina, ka, pieaugot lāču un vilku klātbūtnei, tradicionālā lopkopība Alpu ganībās kļūst arvien sarežģītāka. Kēle uzsver, ka Tiroles Alpi nav cilvēka neskarta savvaļa – tā ir gadsimtiem ilgi veidota kultūrainava, kuras neatņemama sastāvdaļa ir lopkopība un dzīvnieku ganīšana.
Visu kalnu ar žogu neapjozīsi
Viena no būtiskākajām problēmām ir specifiskie lopu ganīšanas apstākļi Alpos. Vasarā dzīvnieki uzturas plašās kalnu teritorijās ar stāvām nogāzēm, mežiem, klinšainiem apvidiem un grūti sasniedzamām vietām. Tādēļ aizsardzības pasākumi, kas var būt efektīvi nelielās ganībās saimniecības tuvumā, kalnos prasa nesalīdzināmi vairāk darba un resursu.
Kēle kritiski vērtē situāciju, kad vilku un lāču radītā apdraudējuma dēļ aitas vakaros nepieciešams sapulcināt un ievietot iežogojumos. Viņaprāt, šādi tiek mainīta pati tradicionālās lopu ganīšanas būtība Alpos un arī dzīvnieku turēšanas apstākļi.
Vēl viena problēma rodas pēc plēsēju uzbrukumiem. Ja ganāmpulks tiek pārsteigts nomaļā kalnu apvidū, saimnieks par notikušo var uzzināt tikai pēc kāda laika. Ievainotie dzīvnieki var aizklīst vai palikt vietās, kur cilvēkam ir grūti nokļūt, un ciest līdz brīdim, kad tiek atrasti.
Tieši dzīvnieku labturības jautājumu Tiroles lauksaimnieks izceļ īpaši. Viņš uzskata, ka situācijas, kad vienas nakts laikā tiek uzbrukts daudziem mājlopiem un daļa ievainoto dzīvnieku kalnos tiek atrasti tikai vēlāk, ir grūti savienojamas ar dzīvnieku aizsardzības principiem.
Ponijs ģimenei bija daudz vairāk nekā tikai mājlops
Bojāgājušais ponijs saimniekiem nebija tikai viens no ganībās turētajiem dzīvniekiem. Tas ģimenē bija nodzīvojis daudzus gadus, tādēļ dzīvnieka bojāeja izraisīja īpaši sāpīgu reakciju un plašu rezonansi.
Vietējie mediji vēsta, ka kāds mednieks, iespējams, dzirdējis ponija izmisīgos saucienus uzbrukuma brīdī. Kēle, kurš dzīvnieku pazinis, šo gadījumu min kā spilgtu piemēru tam, cik smagas un nežēlīgas var būt lielo plēsēju uzbrukumu sekas mājdzīvniekiem.
Vienlaikus Tiroles atbildīgās iestādes uzsver, ka pašlaik nav informācijas, kas liecinātu, ka šajā teritorijā sastopamais lācis mērķtiecīgi tuvotos cilvēkiem vai apdzīvotām vietām. Iedzīvotāji tiek aicināti par lāču, vilku un citu lielo plēsēju novērojumiem ziņot oficiālajos kanālos, lai speciālisti varētu informāciju pārbaudīt un iekļaut datubāzē.
Vai tradicionālajām ganībām Alpos ir nākotne?
Tiroles lauksaimnieku aktualizētais jautājums nav tikai par atsevišķu mājlopu zaudēšanu. Diskusijas centrā ir daudz plašāka problēma – vai lielo plēsēju aizsardzību iespējams praktiski savienot ar tradicionālo lopu ganīšanu augstkalnu apvidos.
Kēle brīdina, ka, lauksaimniekiem atsakoties no ganībām kalnos, varētu būtiski mainīties arī Alpu ainava. Šīs teritorijas gadsimtiem ilgi veidojusi cilvēka saimnieciskā darbība un lopu ganīšana. Ja tā tiktu pārtraukta, mainītos ne tikai veģetācija, bet arī dzīves apstākļi daudzām augu un dzīvnieku sugām. Tādēļ, viņaprāt, diskutējot par lāču un vilku aizsardzību, nedrīkst aizmirst arī lopkopības nozīmi kalnos, Alpu ainavas un bioloģiskās daudzveidības saglabāšanā.
Lauksaimnieks izsaka arī daudz skarbāku prognozi. Viņš uzskata – ja pašreizējā situācija nemainīsies, tuvāko gadu laikā Tirolē iespējami arī lāču uzbrukumi cilvēkiem. Tomēr būtiski uzsvērt, ka tā ir Kēles personīgā prognoze, nevis speciālistu vai Tiroles atbildīgo iestāžu secinājums. Pašlaik institūciju rīcībā nav informācijas, kas liecinātu, ka Pfundsas apkārtnē novērotais lācis mērķtiecīgi tuvotos cilvēkiem.
Ponija Pumuckl bojāeja no jauna izgaismo konfliktu, kas kļūst arvien aktuālāks daudzviet Alpu reģionos – kā saglabāt lielos plēsējus un vienlaikus nodrošināt iespēju turpināt lopkopību nomaļās un grūti sasniedzamās ganībās kalnos, saglabājot gadsimtiem seno Alpu saimniekošanas tradīciju.
Ja šķiet, ka tiksi galā ar lāci, tā nebūs! No vilka bēdz, uzskrien lācim
Ar iniciatīvu Par drošību Latvijas mežos un lāču populācijas ierobežošanu un tās pamatojumu plašāk iespējams iepazīties platformā ManaBalss, kur par to iespējams arī parakstīties.
Kā sevi pasargāt pret lāci
Ir pierādīts, ka piparu gāze ir ļoti efektīva, ja tiek izmantota pareizi. 2008. gada pētījumā par lāču uzbrukumiem Aļaskā (ASV) no 1985. līdz 2006. gadam tika konstatēts, ka piparu gāze 92% gadījumu apturēja nevēlamu lāča uzvedību. Vēl jo vairāk, 96% gadījumu, kad cilvēki nonāca tuvā kontaktā ar lāci, iztikts bez ievainojumiem.
Piparu gāzes efektivitāte ir atkarīga no situācijas un uzbrukuma apstākļiem, tomēr viens no galvenajiem uzsvariem ir uz to, ka ar piparu gāzi lāci nenogalina, bet gan atbaida, tādā veidā uzlabojot sabiedrības drošību. Protams, neviens atbaidītājs nav 100% efektīvs, tomēr šis ir viens no visiedarbīgākajiem līdzekļiem, lai sevi pasargātu.
Lāču aizsardzības līdzekļus piedāvā OUTDOOREXPERTS.LV un tie pieejami šeit!
Daži fakti:
– 92% gadījumu piparu gāze efektīva brūno lāču, 90% melno lāču, bet 100% balto lāču uzbrukumu gadījumā
– 98% gadījumu, kad piparu gāze izmantota lāča uzbrukuma gadījumā, cilvēkiem izdevies izvairīties no jebkādiem ievainojumiem
– 7% gadījumu vēja virziens neveiksmīgi ietekmēja piparu gāzes efektivitāti
– 14% gadījumu, kad tika lietota piparu gāze, nedaudz cietis arī cilvēks, kas to izmantoja
– Piparu gāzes aerosolu nedrīkst turēt somā, tam jābūt pa rokai, jo lāča uzbrukums var notikt ļoti ātri un negaidīti
Aizsargājošs aerosols CR Grizzly pret lāču uzbrukumiem
150 ml iepakojums, aerosola darbības distance līdz 5 m – cena 32,90 eiro
300 ml iepakojums, aerosola darbības distance līdz 10 m – cena 54 eiro
Aerosolam ir arī speciāls drošības vāciņš, kas nodrošina, ka viela no aerosola nesāk plūst pati no sevis. Parocīgs aizsarglīdzeklis meža vidē, kur ir daudz dažādu dzīvnieku.
Ko darīt, ja uzbrūk lācis?
1. Paņem aerosolu;
2. Noņem drošinātāju;
3. Turi ar abām rokām;
4. Tēmē lāča sejas virzienā, vēršot mazliet uz leju;
5. Smidzini maziem, īsiem intervāliem (2-3 sek);
6. Ja lācis tuvojas, atkārto;
7. Uzliec drošinātāju un noliec drošā vietā.
Iet, skriet un kādu mušīt nost. Par velniem, traumām un droniem. “Šauj garām!” #348 epizode
👉 Abonē 4 mēnešiem bez pielikumiem.
👉 Abonē 4 mēnešiem ar lielo ģimenes komplektu.
Žurnāla Medības augusta numurs ir klāt! Iegādājies to šeit
