Dabas aizsardzības pārvalde ziņo, ka 18.oktobra naktī pēc vairāku diennakšu rūpīgas lāču gaitu izsekošanas, abi dzīvnieki, kas sākotnēji tika manīti sirojam pa Valkas novada viensētām, beidzot tika uzieti Smiltenes novada Grundzāles pagastā, veiksmīgi iemidzināti un izšķirti. Pēc Valkas novadā īstenotās aizbiedēšanas metodes, abi lāči bija pārvietojušies uz Smiltenes novada Bilskas pagasta Loberģu ciemu, kur turpināja savu ierasto barības meklēšanu, apciemojot viensētas. Tāpēc 13.oktobra naktī, Dabas aizsardzības pārvaldes speciālistiem koordinējot procesu, tika uzsākta nākamās alternatīvas īstenošana – lāču izšķiršana, lai pārvietotu katru no tiem uz citu nomaļu teritoriju pietiekamā attālumā no apdzīvotām vietām. Lai lāčus varētu pārvietot, tika veikta to iemidzināšana, kas bija riskantākā procesa daļa, jo pastāvēja apdraudējums gan cilvēku drošībai lāču iespējamās agresīvās reakcijas dēļ, gan dzīvnieku dzīvībai.
“Tā kā šie lāči dzīvojas savvaļā, nevis voljerā mums nebija iespējams precīzi noteikt nedz to vecumu, nedz arī to svaru. Taču miegazāļu deva ir jāaprēķina atbilstoši lāča svaram. Ja deva ir noteikta par mazu, lācis var neiemigt, savukārt pārāk liela deva var to nogalināt,” skaidro Pārvaldes Dabas aizsardzības departamenta direktore Gita Strode.
Iemidzināšanu sertificētu veterinārārstu uzraudzībā īstenoja divi pieredzējuši speciālisti lielo dzīvnieku iemidzināšanā – viens no Vides risinājumu institūta Latvijā un viens no Igaunijas. Gatavojoties uzdevumam viņi izzināja un rūpīgi izpētīja apkārtni, identificējot lāču pārvietošanās ceļus un nosakot iespējami drošākos punktus posteņu ierīkošanai.
Pirmajās naktīs, kad uz Loberģu ciemu devās visi iesaistītie speciālisti un tika nogādāts nepieciešamais inventārs lāču pārvešanai, abi dzīvnieki vairs tuvējās mājās neparādījās. Piektdien 15.oktobrī komandai pievienojās vēl viens veterinārārsts no Tartu Universitātes Igaunijā ar lāču lamatām – lielu kasti, kurā lācis, tīkojot gardumus, ielien iekšā, tiek sagūstīts un tikai pēc tam iemidzināts. Tas ļāva paralēli nodrošināt divas midzināšanas alternatīvas – ar ķeramkasti un ar miegazāļu iešaušanu no attāluma.
Saņemot informāciju par lāču jauno atrašanās vietu, gan lāču lamatas, gan pārvešanas būri un pārējais nepieciešamais aprīkojums tika pārvesti uz viensētu Grundzālē. “Abus lāčus ar vietējo iedzīvotāju ziņojumu un nakts kameru palīdzību uzgājām vēl pirms izvietotajām lamatām, tāpēc midzināšanai tika izmantota šaušana no attāluma. Tas bija ļoti sarežģīti – sākotnēji izdevās trāpīt tikai vienam lācim, tas aizmiga mežā, savukārt otrs lācis guļošo uzmanīja un nevienu nelaida tam klāt. Koki un krūmi apgrūtināja viņa iemidzināšanu, turklāt lācis ilgi neaizmiga,” stāsta Rīcības grupas vadītājs, Pārvaldes Vidzemes reģionālās administrācijas direktors Rolands Auziņš.
Pēc iemigšanas, abiem lāčiem ausīs tika ievietotas krotālijas, lai tos varētu vieglāk identificēt, ja dzīvnieki tuvosies viensētām, un veikta rūpīga sagatavošana drošai pārvešanai.
“Lai neradītu bīstamību operācijā iesaistītajiem cilvēkiem, lāčus pēc aizmigšanas pareizi jāsagatavo ievietošanai būros – tiem sasien ķepas, aizsien muti un aizsedz acis, tādējādi nodrošinoties, ja gadījumā lācis atmostas pirms laika,” stāsta R.Auziņš, piebilstot, ka “jau trešdien pirms operācijas uzsākšanas visi iesaistītie Vides risinājumu institūta speciālista vadībā apguva drošas lāču pārvietošanas prasmes”.
Jau ziņojām – tā kā aizbiedēšanas metode nebija motivējusi lāčus doties dziļāk mežā, bet gan novirzījusi to ierasto maršrutu mazliet tālāk uz Smiltenes novada lauku teritorijas viensētām, Dabas aizsardzības pārvalde izstrādāja rīcības plānu, lai īstenotu nākamo alternatīvu – lāču izšķiršanu pārvietošanai uz nomaļām teritorijām pietiekamā attālumā no apdzīvotām vietām.
Plāna izstrādē Dabas aizsardzības pārvalde ar Dzīvnieku Tiesību Aizsardzības biedrības (Animal Rights Association B.& T.) aktīvu iesaisti apzināja gan vadošos ekspertus Latvijā, gan arī citviet pasaulē – Igaunijā, Krievijā, Vācijā un Kanādā.
“Mēs esam pateicīgi ikvienam iesaistītajam šo pasākumu plānošanā, konsultēšanā un īstenošanā. Daudzi iesaistītie šeit darbojās brīvprātīgi. Un lai gan šī bija neordināra, turklāt augsta riska situācija, savstarpējā pienākumu sadale, sadarbība un koordinēšana bija augstā līmenī, kas rezultējās ar veiksmīgu iznākumu” pauž R.Auziņš.
Klātienē iemidzināšanas un izšķiršanas pasākumus veica
– Dabas aizsardzības speciālisti,
– pieredzējuši veterinārārsti no Rīgas Nacionālā zooloģiskā dārza,
– praktizējoši speciālisti lāču iemidzināšanā no Igaunijas un Vides Risinājumu institūta,
– Valkas un Smiltenes novadu medību kolektīvi.
Ja dzīvnieki pēc izšķiršanas turpinās tuvoties apdzīvotām vietām, tiks lemts par nākamajiem risinājumiem.
Kad lācis no cilvēka nebaidās! Valka
Lāči atpūšas Vijciema pusē, tūristu iecienītā vietā. Aculiecinieku video
Kā būtu jārīkojas, ja lāči kļūst bīstami sabiedrībai?
