Bebrs ir viens no neparastākajiem medījamiem dzīvniekiem Latvijā. Šķiet, lielākā daļa mednieku par bebru zina visu, taču tikai līdz brīdim, kad jādodas bebru medībās… Un ne tikai to, kā nomedīt pašu dzīvnieku, bet arī to, kas jāņem vērā, lai medībās netiktu pārkāptas normatīvo aktu prasības un nebūtu sabojātas kaimiņattiecības ar blakus zemju īpašniekiem un medību tiesību lietotājiem.
Izbeigt cīņu ar vējdzirnavām
Viens no aktuālākajiem jautājumiem: kuram jājauc bebru dambis – zemes īpašniekiem vai medniekiem, ar kuriem noslēgts medību tiesību nomas līgums?
Valsts meža dienesta Medību daļas vadītājs Valters Lūsis skaidro, ka saskaņā ar Medību likuma 29. panta pirmo daļu zemes īpašnieks vai tiesiskais valdītājs ir atbildīgs par medījamo dzīvnieku nodarītajiem postījumiem un zaudējumiem savā īpašumā (valdījumā) esošajā zemē, ja medību tiesības nav nodotas citam medību tiesību lietotājam. Savukārt Medību likuma 29. panta otrā daļa nosaka – ja medību tiesību īpašnieks medību tiesības nodod citam medību tiesību lietotājam, pušu pienākumus un tiesības nosaka medību tiesību nodošanas līgumā, ciktāl tas nav pretrunā ar šā panta ceturto daļu.
“Medību likuma 29. panta ceturtās daļas 1. punkts nosaka: lai samazinātu medījamo dzīvnieku nodarītos postījumus, ja medību tiesību nodošanas līgumā nav paredzēts citādi, zemes īpašnieka vai tiesiskā valdītāja pienākums ir savā īpašumā, valdījumā vai lietošanā esošajā zemē nodrošināt aizsardzības pasākumus pret iespējamiem medījamo dzīvnieku nodarītiem postījumiem, ciktāl tas nav pretrunā ar vides un dabas aizsardzības prasībām, un par tiem informēt arī medību tiesību lietotāju.
Respektīvi, medību tiesību īpašnieka un medību tiesību lietotāja attiecības, tostarp jautājumu par bebru postījumu mazināšanu, regulē medību tiesību nomas līgums. Ikviens šāds gadījums jāvērtē individuāli atkarībā no tā, kas ierakstīts konkrētā medību līguma nosacījumos,” skaidro Valters Lūsis.
Lai arī medību tiesības zemes īpašnieks ir nodevis medniekiem, zemes īpašniekam pieder pats īpašums, un kārtīga saimnieka pienākums ir par to rūpēties arī pašam. Regulāri to apmeklēt un zināt, kas tieši notiek mežā. Protams, daļu pienākumu var nodot citiem, sīki atrunājot abu pušu tiesības un pienākumus. Taču tik un tā kārtīgs saimnieks savu īpašumu pieskatīs. Jāatceras, ka bebru dambju jaukšana, bebrus nenomedījot, principā ir tas pats, kas cīņa ar vējdzirnavām… Tāpat kopīga darbošanās un veselīga komunikācija ar medniekiem tikai sekmēs labu attiecību veidošanos kā no vienas, tā otras puses.
Robežgrāvji un meliorācija
Vēl viens no aktuāliem jautājumiem ir bebru medīšana grāvī, kas šķir divus īpašumus un reizēm arī divus medību tiesību lietotājus.
Lūk, reāla situācija, ar kuru dalījies kāds no medniekiem: “Laukos radiniecei ir deviņus hektārus liels zemes īpašums. Viņas īpašumu no kaimiņu īpašuma šķir meliorācijas grāvis, kurā dzīvo daudz bebru. Līgums ne ar vienu medību kolektīvu par viņas īpašuma apmedīšanu nav noslēgts. Man ir viņas rakstiska atļauja, ka viņas īpašuma robežgrāvī drīkstu medīt nelimitētos dzīvniekus – bebrus. Vai, piesakot medības Valsts meža dienestā, es drīkstu medīt bebrus? Vai arī pieklājības pēc būtu vēlams sazināties ar iespējamo blakus teritoriju mednieku kolektīvu?”
Valsts meža dienesta Medību daļas vecākais referents Ilgvars Zihmanis skaidro: “Medības reglamentējošie normatīvie akti nosaka, ka vietās, kur nav reģistrēts medību iecirknis, nelimitētos medījamos dzīvniekus (izņemot stirnas un mežacūkas) drīkst medīt, ja medībās piedalās pats medību tiesību īpašnieks vai tā rakstveidā pilnvarota persona. Respektīvi, konkrētajā gadījumā bebrus privātīpašumā drīkst medīt ar zemes īpašnieka rakstisku atļauju. Taču, tā kā bebru medības plānotas uz zemes īpašuma robežas, iespējamo pārpratumu novēršanai ieteicams sazināties ar medību tiesību lietotāju, kura medību iecirknim piekļaujas zemes īpašums.
Medības Valsts meža dienestā nav jāpiesaka, bet pirms katrām medībām par tām jāinformē zemes īpašnieks un nomedītie bebri to nomedīšanas vietā jāreģistrē lietotnē Mednis.”
Plānojot cīņu ar bebriem savā īpašumā, jāatceras vairākas būtiskas Medību noteikumu prasības. Lai arī bebrs ir nelimitēti medījams dzīvnieks, tam ir noteikts medību termiņš. Bebrus atļauts medīt no 15. jūlija līdz 15. aprīlim. Savukārt meliorācijas sistēmās – no 15. jūlija līdz 30. aprīlim. To, vai konkrētā ūdenstece vai ūdenstilpe ir meliorācijas sistēmas sastāvdaļa, var pārliecināties lietotnē Mednis, ieslēdzot meliorācijas sistēmu kadastra slāni kartē, vai interneta vietnē www.melioracija.lv.
Tāpat jāatceras, ka medīt bebrus drīkst tikai mednieki – personas, kuras ir nokārtojušas mednieka kvalifikācijas eksāmenu un kurām ir derīga mednieka apliecība, kā arī ir iegādāta mednieka sezonas karte.
Bebrus, ievērojot visas drošības prasības, drīkst medīt gan ar medību šaujamieročiem, gan medību rīkiem – rāmju lamatām, kuras jāizvieto tā, lai tajās nejauši nevarētu iekļūt citi dzīvnieki, kuru medīšana ar medību rīkiem nav atļauta.”
Sagatavots ar Medību saimniecības attīstības fonda atbalstu.
Avots: Latvijas Avīze
