Ir pagājis pietiekami daudz laika, lai mierīgi rakstītu par to, kas notika ar manu suni. Diemžēl, 14.februārī, jā, mīlnieku dienā, man nācās atvadīties no manas skaistās un tik ļoti azartiskās veimāriešu kucītes Snorkes jaunkundzes. Pie vainas bija vēzis, kas strauji aktivizējās pēc tam, kad suns pārcieta veiksmīgu savērptā un uzpūstā kuņģa operāciju. Iespējams, audzējs bija tas iemesls, kādēļ mana suņa kuņģis sagriezās. Nebūtu plaušu vēža, suns joprojām būtu dzīvs.
Ja ar vēzi praktiski neko izdarīt nevar, tad kuņģa sagriešanās gadījumā suni var glābt. Ātri rīkojoties, var pat iztikt bez īpašām sekām. Nedaudz nokavējot vai vispār nezinot, kādi ir šīs pataloģijas simptomi, var notikt tā, ka sunim vairs nekādi palīdzēt nevarēs. Lai ar jūsu suņiem tā nenotiktu, nolēmu dalīties pieredzē.
Zināt šķirni
Sākšu iztālēm – no laika, kad mēs vēl domājām par pirmā veimārieša iegādi.
Pirmais un galvenais topošā suņa saimnieka uzdevums ir zināt izvēlēto šķirni. Ir jālasa par suņa raksturu, fizioloģiju, jāpakonsultējas ar pieredzējušiem konkrētās šķirnes suņu īpašniekiem un jāņem vērā ieteikumi, kas attiecas uz raksturu, audzināšanu un pieskatīšanu.
Pirms lēmuma pieņemšanas kopā ar vīru divas nedēļas lasījām un pētījām visu, kas attiecas uz šķirni.
Viena no svarīgākajām niansēm, ko iespējams atrast kā literatūrā, tā interneta resursos attiecas uz vairākām suņu šķirnēm ar tā dēvēto dziļo krūškurvi. Tām var būt nosliece uz kuņģa sagriešanos – bīstamu un strauji progresējošu stāvokli. Tas var novest pie suņa nāves, ja saimnieks neprot atpazīt simptomus un nezina kā rīkoties.
Viens no ieteikumiem, ko atradām dažādās kinoloģijai veltītās mājas lapās bija, pēc ēšanas nespēlēties, nelēkāt un pastaigās neiet. Šo ieteikumu es nebiju pārkāpusi nevienu reizi manu suņu dzīvē – suņi vienmēr tika baroti tikai pēc pastaigas. Protams, tas nozīmē papildus uzmanību kucēna vecumā un to, ka pēc vakariņām, visticamāk, nāksies vēl reiz suni vest ārā uz īso pastaigu, taču tādas neērtības nav nekas, ja izdodas izvairīties no šīs ļoti bīstamās problēmas.
Definīcija
Akūta kuņģa dilatācija-sagriešanās ir tā pārmērīga pārpildīšanās ar gāzi, šķidrumu vai tajā esošajām barības masām, kas kombinejas ar kuņģa rotāciju.
Tāpat kā paša kuņģa audos, arī ar to saistītā liesā, šīs rotācijas un izplešanās ietekmē var izveidoties smagi asinsrites traucējumi, kas izraisa audu neatgriezeniskus bojājumus. Dažos gadījumos nopietno asinsrites traucējumu dēļ var izveidoties dzīvībai bīstami sirds ritma traucējumi. Šajā procesā var samazināties asins spiediens un rezultātā nelabvēlīga ietekme var būt uz daudzām orgānu sistēmām (aknām, nierēm, galvas smadzenēm). Kā risks ir arī baktēriju nokļūšana no gremošanas trakta asinsritē, kas var attīstīties par smagu vispārēju infekciju – sepsi.
Ērču pārnēsātās slimības. Kā pasargāt medību suni no nāves?
Akūta kuņģa dilatācija-sagriešanās ir neatliekams ārkārtas stāvoklis, kas pieprasa tūlītēju veterinārās palīdzības sniegšanu, pretējā gadījumā šī patoloģija kļūst par dzīvnieka nāves cēloni.
Riska faktori
Veterinārārsti nosauc vairākas suņu šķirnes, kurām kuņģa sagriešanās ir vairāk raksturīga. Tie ir vācu dogi, īru vilku suņi, sanbernāri, veimārieši, īru seteri, gordonseteri, bladhaundi u.c. lielo un gigantisko šķirņu suņi.
Lielāks risks ir suņiem, kuru priekšteču asinslīnijās jau ir novērota šī pataloģija.
LUVK speciālisti norāda, ka biežāk kuņģa sagriešanās notiek suņiem pēc piecu gadu vecuma. Vairāk vīriešu, nekā sieviešu kārtas dzīvniekiem, neatkarīgi no tā, vai tie sterilizēti vai nav. Biežāk šī parādība tiek novērota suņiem ar nervozu, bailīgu vai hiperaktīvu raksturu. Uzskata, ka stress var palielināt risku patoloģijas attīstībai.
Suņiem ar tievu un slaidu ķermeņa uzbūvi un šauru, dziļu krūškurvi ir lielāks risks uz kuņģa dilatāciju, nekā tiem ar muciņveida krūškurvi un druknu miesas uzbūvi.
Barības uzņemšanas īpatnības arī var provocēt bīstamā stāvokļa veidošanos. Diemžēl, savulaik kinoloģijā populārā ideja, ka suņiem jāēd no paaugstinājuma, lai uzlabotu stāju, arī ir viens no riska faktoriem.
Suņiem, kas ēd ļoti ātri un no paaugstinātiem barības traukiem pastāv palielināts kuņģa sagriešanās risks (20% lielo šķirņu suņiem un 50% gigantisko šķirņu suņiem).
Cēloņi
Kuņģa dilatācijai ir raksturīga vairāku cēloņu kombinācija un precīzie iemesli vai priekšnosacījumi līdz šai dienai nav pilnībā noskaidroti.
Tiek uzskatīts, ka par iemeslu kuņģa sagriešanās procesam pulksteņrādtāja virzienā, ir pārmērīgi iestiepušās un atslābušas kuņģa-aknu un aknu – divpadsmit pirkstu zarnas saites, kas pieļauj pārpildītā kuņģa palielinātu mobilitāti.
Kas notiek, kad kuņģis savērpjas?
Ja tādu vai citādu iemeslu dēļ suņa kuņģis ir sagriezies, sākas ļoti strauji un bīstami procesi. Lai saprastu, kas notiek, iedomājieties konfekti, kas jums jāietin papīrā. Jūs ieliksiet saldumu un savērpsiet abus galus, noslēdzot tos. Tas pats notiek ar suņa kuņģi. Tas sagriežas ap savu asi, noslēdzot ieeju – barības vadu un izeju – divpadsmit pirkstu zarnu. Abi gali ir ciet. Baktērijas, kas atrodas kuņģī turpina strādāt, gāzes ražojas aizvien vairāk un kuņģis ļoti strauji piepūšas, dažreiz aizņemot visu krūškurvi un vēdera dobumu.
Klīniskās pazīmes
Pie akūtas kuņģa dilatācijas-sagriešanās suņa uzvedība mainās. Tas acīmredzami nervozē, rīstās, mēģina vemt, taču vemšana nav rezultatīva (nekas nenāk ārā, pat kuņģa sula).
Vēdera apjoms pa minūtēm palielinās. Principā, ievērojot šīs pazīmes ir momentā suni jāved uz klīniku. Tas var būt minūšu jautājums.
Divu stundu laikā var sākties neatgriezeniskas izmaiņas organismā un suni var neizdoties izglābt
Ja saimnieks nav bijis mājās vai nav ievērojis suņa stāvokli, situācija pasliktinās. Dzīvnieks kļūst apātisks, apguļas un dažreiz pat vairs nevar piecelties. Elpošana un sirdsdarbība ir apgrūtināta katastrofāli palielinātā kuņģa dēļ. Suns var smilkstēt, vaidēt un izrādīt izteiktu nepatiku, kad tam pieskarās.
Šāda stāvokļa rezultātā var iestāties sirds darbības traucējumi un sākties smakšana. Palielinātais kuņģis spiež uz blakus esošajiem audiem un orgāniem, negatīvi ietekmējot to apasiņošanu. Var rasties insulti (asinsizplūdumi) liesā, nekroze, gremošanas trakta baktēriju radīta intoksikācija.
Kuņģa sagriešanos diagnosticē rentgenogrāfiski, tiklīdz dzīvnieka klīniskais stāvoklis ir stabilizēts. Uzreiz pēc tam notiek operācija.
Ārstēšana
Ārstēšanu jāveic veterinārārstiem. Kuņģa dilatācijas gadījumā nav pieļaujama nekāda kavēšanās un nekāda pašdarbība.
Kuņģa sagriešanos novērš ķirurģiski. Operācija nav ilga. Svarīgākais ir veikt to pēc iespējas ātrāk un ievērot visus ārsta ieteikumus pēcoperācijas periodā.
Kā svarīgs pirmās palīdzības posms pie kuņģa dilatācijas-sagriešanās ir kuņģa dekompresija (lieko gāzu izvadīšana). Ja iespējams, to dara ievadot zondi caur mutes dobumu kuņģī, taču, nereti tas jādara caur vēdera dobuma sienu (trokarizējot), ievadot pietiekoša izmēra katetru.
Nekavējoties nepieciešams stabilizēt sirds-asinsrites sistēmas stāvokli, ievietojot intravenozo katetru un uzsākot agresīvu šķīduma terapiju. Ļoti svarīgi ir novērst izteiktās sāpes, izmantojot piemērotus pretsāpju līdzekļus. Tāpat tiek uzsākta antibiotiku terapija, jo pastāv paaugstināts risks gremošanas trakta baktērijām nonākt asinsritē.
Ja uzstādīta diagnoze kuņģa dilatācija ar sagriešanos, pēc iespējas ātrāk jāveic operatīvā ārstēšana (tiklīdz dzīvnieka veselības stāvoklis ir pietiekoši stabils ģenerālajai anestēzijai).
Operācijas laikā tiek atvērts vēdera dobums, atjaunots iekšējo orgānu (liesas, kuņģa) normālais anatomiskais stāvoklis, kā arī ieteicams veikt labās puses gastropeksiju (kuņģa ķirurģisku piestiprināšanu pie vēdera dobuma sienas), lai samazinātu pataloģijas atkārtošanās risku.
Dažkārt neatgriezenisko bojājumu dēļ nepieciešams izņemt liesu vai daļu kuņģa.
Pēcoperācijas periods
Dzīvnieku pēc operācijas ieteicams ievietot intensīvās terapijas nodaļā un novērot vēl 24-48 stundas, lai novērotu sirds-asinsrites sistēmas stāvokli (izslēgtu un ārstētu sirds aritmijas), nodrošinātu piemērotu atsāpināšanu, aizstātu nepieciešamo šķīduma daudzumu intravenozā ceļā un koriģētu radušās izmaiņas asins elektrolītu sastāvā.
Pēc atgriešanās mājās dzīvniekam jāievēro miera režīms, jāturpina antibiotiku, kuņģa gļotādas aizsargājošu medikamentu un pretsāpju līdzekļu kurss.
Lai izvairītos no atkārtotas kuņģa izplešanās ieteicams dzīvnieku barot bieži un mazām porcijām.
Iespējamās komplikācijas
Bīstamākās komplikācijas pēc operatīvajā periodā ir sirds aritmiju veidošanās, kuņģa sieniņas plīšana un sekojoša vēdera dobuma iekaisuma veidošanās (septisks peritonīts).
Prognoze
Prognoze pēc savlaicīgas iejaukšanās ir laba. Pēc operatīvā mirstība ir tikai 15-18% gadījumu. Tā pasliktinās, ja ir konstatēti audu bojājumi, kuru gadījumā nepieciešama liesas vai daļēja kuņģa izņemšana. Tad mirstības rādītāji pieaug līdz 30-35% gadījumu.
Netipiskos gadījumus atpazīt ir vēl grūtāk
Kuņģa sagriešanās norise prasti ir ļoti strauja. Atkarībā no situācijas un individuālajām suņa īpašībām, pāris stundu laikā var notikt neatgriezeniskas izmaiņas, kuņģa un citu orgānu audos.
Tajā pašā laikā tiek novēroti arī netipiski gadījumi, kad viens vai vairāki simptomi iztrūkst.
Garajos vakaros, ko pavadījām klīnikā, kamēr Snorkei pilēja sistēmas, Grobiņas veterinārārsts Mārtiņš Raize stāstīja daudz interesantu atgadījumu no ārstu ikdienas. Viens no tiem bija netipiskas kuņģa savērpšanās gadījums.
Pēc ārsta teiktā, tas bijis lielas šķirnes pusaudzis. Ja nemaldos, apmēram gadu vecs Bērnes ganu suns, kuru neizdevās izglābt, jo suni atveda uz klīniku tikai nākamajā rītā pēc tam, kad tam bija sagriezies kuņģis.
Vakarā saimnieki novērojuši, ka suns rīstās, kaut kā savādi uzvedās, taču citu pazīmju, tai skaitā vēdera uzpūšanās, netika novērota. Saimnieki nolēma vakarā veterinārārstam nezvanīt. No rīta suns jutās sliktāk un atveda to uz klīniku.
“Arī no rīta vēders bija palielināts, bet izteikta uzpūšanās nebija. Tas, ka suni glābt nevarēsim, bija skaidrs uzreiz pēc tam, kad sākām operāciju. Viss kuņģis jau bija zili melns, nekrotisks,” sacīja Mārtiņš un piebilda, ka šādi netipiski gadījumi ir ļoti reti.
Kā izvairīties no kuņģa sagriešanās?
Kā jau minēts, jāizvairās no lēkāšanas un citām aktivitātēm pēc tam, kad suns ir paēdis. Ēšanas laikā suni nevajag traucēt un radīt stresa situāciju. Viens no sliktākajiem cilvēku ieradumiem un izklaides veidiem ir kaitināt suni, kad tas ēd. Ņemt nost pārtiku, biedēt, ka tūlīt atņemsiet. Tādām izklaidēm var būt arī citas negatīvas sekas.
Jāraugās, lai suns ēd mierīgi, nesteidzoties. Nevajag dot ēdinu vienu reizi dienā lielā daudzumā. Labāk barojiet suni vismaz divas vai pat trīs reizes, atbilstoši sadalot dienas devu.
Daļa veterinārārstu un audzētāju uzskata, ka suņi, kas ēd dabīgo barību retāk cieš no kuņģa savērpšanās nekā tie, kas tiek baroti ar sauso barību. Ja suns ēd tikai sauso barību, to var mitrināt vai pievienot mitro barību (konservus).
Ja jums nav iespējas barot suni pēc pastaigas, tad pēc ēšanas jāļauj dzīvniekam mierīgi pārstrādāt apēsto un nedrīkst pieļaut skriešanu un lēkāšanu. Pastaigā var doties aptuveni stundu, pusotru pēc barošanas.
Nav ieteicams ierīkot lielus paaugstinājumus barības bļodām. Sunim dabiski ir ēst no zemes.
Vērīgi sekojiet līdzi sava suņa veselībai. Tie ir pacietīgi dzīvnieki un neizrāda sāpes vai diskomfortu, ja vien tas nekļūst neciešami. Ja jūsu suns rīstās vai vemstās, vērojiet to, centieties saprast, kas ir par iemeslu. Ja netiekat skaidrībā, labāk ir sazināties ar veterinārārstu. Ja vemšanas spazmas ir bez manāma rezultāta, tas ir trauksmes signāls, kas var liecināt par kuņģa sagriešanos. Nākamie simptomi parādīsies pusstundas, stundas laikā. Ja tos ievērojat, nekavējoties sazinieties ar savu ārstu, lai kas tā būtu par dienu un diennakts stundu, un dodieties uz klīniku. Negaidiet rītu vai pirmdienu…
Mūsu pieredze
Tas notika vakarā, pēc pastaigas. Izkāpjot no mašīnas, vīrs ievēroja, ka kuce ir izliekusi muguru uz augšu, siekalojas un ristās, kustības bija stīvas un nedabiskas. Iznākot no mājas, paskatīties, kāpēc nenāk iekšā, ieraudzīju, ka sunim vēders bija stipri palielināts.
Pāris minūšu laikā saģērbos, paķēru maku un mašīna atslēgas, saudzīgi iekrāvu suni bagāžniekā un traucāmies pie veterinārārsta, ko es jau biju paspējusi sazvanīt. Cik ātri braucu, neatceros, tikai zinu, ka visu laiku klusībā lūdzos, lai nav policija – kad sunim sameties kuņģis, nav laika kavēties. Katra minūte var būt izšķiroša.
Braucot, ik pa laikam paskatījos aizmugures skata spogulī un es redzēju, ka mana kuce smok! Tas bija šausmīgs brauciens, taču ārsts ieradās minūti pēc mums un uzreiz ķērās klāt. Bija astoņi vakarā, sestdienā.
Praktiski padomi. Medību suņu veselība. Veterinārārsta ieteikumi
Operācija pagāja veiksmīgi, iekšējie orgāni bija praktiski neskarti un prognozes bija labas. Ārsts vēl pajautāja, kā es tā zināju, ka tik ātri jāsteidzas, vai man tā jau ir bijis ar kādu suni. Atbildēju, ka lasīju par veimāriešiem un pašas pirmās dienas baidījos no kuņģa savērpšanās un zināju, ko darīt, ja tas notiks.
Tālāk sekoja sistēmas, mierīgs miegs mājās. Taču otrajā dienā pēc operācijas, kad vajadzētu rasties kaut mazai interesei par dzīvi un apetītei, uzlabojumu nebija. Trīs dienas baroju ar sprici, devu vitamīnus, antibiotikas, braucu uz sistēmām, devu cilvēkiem pēc operācijas periodā paredzēto proteīna dzērienu Nutridrink, bet uzlabojumu nebija.
Beidzot mūs nosūtīja uz ultrasonogrāfiju. Ārste konstatēja, ka kuņģa operācija bijusi ļoti veiksmīga, nieres, aknas, liesa, aizkuņģis bija kārtībā, bet plaušās bija audzējs…
Tiek uzskatīts, ka suņiem pēc piecu gadu vecuma risks piedzīvot kuņģa savērpšanos palielinās. Manam sunim bija vienpadsmit ar pusi.
Ārsti skaidro, ka mūsu gadījumā kā katalizators nostrādāja metastatiskā plaušu limfoma (vēža paveids), kas jau bija skārusi diafragmu un zarnu traktu. Pie tādas saslimšanas problēmas ar gremošanas trakta darbību ir bieža parādība.
Pēc operācijas Grobiņas veterinārās klīnikas ārsts Mārtiņš Raize pastāstīja, ka suņa kuņģis bija pilns ar ļoti biezām gļotām. Iespējams, tās bija viņas saslimšanas sekas un dilatācijas iemesls.
Interesanti, ka pirms tas viss notika, nekādi simptomi, kas varētu liecināt, ka ar suņa plaušām kaut kas nav kārtībā, nebija. Ne sāpes, ne klepus, ne apgrūtināta elpošana. Nekas neliecināja, ka viņai ir problēmas, ka ir vēzis tāda stadijā. Sazinoties ar onkologiem, radās izskaidrojums. Plaušu vēzis, visbiežāk, nerada sāpēs un diskomfortu, līdz jau ir par vēlu kaut ko darīt.
Daļa materiāla no Latvijas Universitātes Veterinārās klīnikas mājas lapas.
Jaunais žurnāla Medības numurs jau ir klāt!
Abonē žurnālu Medības 2023. gadam
