No 24. līdz 26. maijam Baltkrievijā, medību saimniecībā “Krasny Bor” notika 21. Eiropas Čempionāts staltbriežu piebaurošanā. Sacensībās tika pārstāvētas 13 valstis, kas pulcēja 39 māņu meistarus, tiesnešus, komandu vadītājus un pavadošās personas.
Latvijas komandu čempionātā pārstāvēja pagājušā gada Latvijas čempionāta uzvarētāji, jau pieredzējuši baura meistari un vairāku Eiropas čempionātu dalībnieki – Kasparas Lārmanis un Oskars Kalniņš. Kā trešais dalībnieks startēja Andis Skudrovs, kuram šī bija debija tāda mēroga sacensībās.
Kā tiesnesis no Latvijas tika izvirzīts profesionāls mednieks un briežu eksperts Raimo Jansons. Komandas kapteinis, Latvijas Staltbriežu piebaurošanas kluba vadītājs un Latvijas Mednieku asociācijas biedrs – Oskars Treilihs.
Ceļš līdz Baltkrievijai un organizācija
Ņemot vērā, ka katru gadu sacensības norit kādā no Eiropas valstīm, šogad visas Eiropas baurotāju kurss bija uzņemts uz Baltkrieviju. Baltkrievija ir valsts, kas neatrodas Eiropas Savienībā, tādēļ par nokļūšanu norises vietā un iebraukšanu valstī bija jārūpējas laicīgi.
Patīkami pārsteidza Baltkrievijas puses rīkotāju nopietnā attieksme. Jau laicīgi, aptuveni trīs mēnešus pirms pasākuma mani uzrunāja rīkotāji un skubināja nekavēties, bet aizpildīt visas nepieciešamās formalitātes, lai pieteiktu komandas sastāvu, līdzbraucēju skaitu. Mums bija jāaizpilda papildus anketas, kuras būs par pamatu Baltkrievijas Mednieku un Makšķernieku biedrības ielūgumam. Pēc ielūgumu saņemšanas devāmies uz vēstniecību, kur sakārtojām vīzu jautājumu un varējām doties ceļā.
Jāatzīmē, ka no vīzu veidošanas varēja izvairīties, ja mēs dotos ar lidmašīnu līdz Minskai. Taču parēķinot, ka no Minskas līdz norises vietai ir tikpat daudz (aptuveni 400 km) kā no Rīgas, un papildus Latvijas komandas dalībnieki nav visi no vienas pilsētas, nolēmām doties ar auto. Ar “iKamper” un SIA “Ugo Auto” gādīgu atbalstu mēs tikām pie busiņa ar pašu saimnieku, kaislīgu mednieku Uģi Grāveli, kurš uzņēmās šofera lomu, lai nogādātu komandu no Latvijas uz norises vietu Baltkrievijā.
Rīgā automašīnu pielādējām ar mantām, “Rīgas Balzams” sarūpētajām dāvanām visu valstu pārstāvjiem, hūtēm un drēbēm, un varējām doties ceļā. Kopā braucām astoņi cilvēki, sākot no Rīgas līdz Jēkabpilij pa ceļam savācām visus dalībniekus. Pāris dienas pirms pasākuma saņēmu ziņu no rīkotājiem, ka mums ir arī sagatavota vēstule, kas tiks nosūtīta robežsardzes amatpersonām ar lūgumu nekavēt mūsu komandu uz robežas. Jāsaka, ka šķēršļu patiešām nebija, uz robežas pavadījām varbūt 30 minūtes un varējām doties tālāk. Mēs iebraucām Baltkrievijā.
Kultūršoks, ekskursija pie bitēm un šaušanas sacensības
Ceļš no robežas līdz norises vietai bija tikai nieka 75 kilometri, kas pa bedrainajiem Baltkrievijas ceļiem šķita pietiekami ilgs posms, jo jābrauc bija lēnām un varēja izbaudīt vietējo dabu un kultūras dažādību. Braucām cauri vairākiem maziņiem miestiņiem. Komandā nerimās interese par apkārt notiekošo un lēnām, bet noteikti brieda vēlme nobildēties te pie traktora, te pie lielgabala, taču pirmās pauzes ieturējām pie zīmēm, kas norādīja, ka tuvojamies medību saimniecībai “Krasnij Bor”. Tuvojoties ciematiņam ceļa segums strauji izmainijās un nu mēs braucām pa labi noasfaltētu ceļu, bez ne vienas bedres, mēs bijām iebraukuši saimniecības teritorijās.
Iebraucot ciematā, devāmies garām namiņiem, kur ievērojām, ka visiem ir vienādi jauni jumti, veikta ārējā apdare, nomainīti logi un ir uzlikts žogs. Ciema centrā bija milzīga pļava, kura tika gatavota nākamās dienas svētkiem. Paralēli Eiropas čempionātam piebaurošanā tika organizētas medību saimniecību sporta spēles ar dažādām atrakcijām, izdarībām, līdzīgi ka “Minhauzenā”, bet mazākos apmēros.
Iepretim šim laukumam slējās liels mūris ar vārtiem, kas veda uz mūsu dzīvesvietu, tūrisma kompleksu ar skaistiem namiņiem, restorāniem, sporta laukiem un ezeru. Mēs piereģistrējāmies un devāmies uz saviem namiņiem.
Tās sajūtas, kas radās esot šajā grandiozajā vietā nav iespējams nodot aprakstot, tas vienkārši ir jāredz. Ir piestrādāts pie visa, sākot ar laipniem, pretimnākošiem un smaidīgiem darbiniekiem, beidzot ar glītiem, energoefektīviem namiņiem, kuru būvniecībā ir izmantoti ekoloģiski materiāli, akmens, koks, mēbeles ir no ozola masīvkoka un ādas, kur uz katras mājas ir slavenā mākslinieka-animālista Huberta Vaidingera radīti mākslas darbi.
Pasaka zemes virsū, līmenis, kādu reti var redzēt kaut kur Eiropā. Domāju, kā šādu apmēru un kvalitātes medību saimniecība būs stipri jāpameklē.
Un šādu pasaku čempionāta dalībniekiem dāvināja Baltkrievijas puse.
Pēc piereģistrēšanās bija nedaudz laika atpūtai, tad mūs sasēdināja autobusos un devāmies ekskursijā, kur izrādīja ciemu, jaunuzcelto baznīcu, neliels izbraukums pa platībām, kur redzējām staltbriežus mierīgi vakariņojam uz lauka bariņos, tad ciemojāmies pie dravnieka. Beigās, protams, degustācija un dziesmas.
Pēc medus degustācijām mūs veda uz šautuvi, kur vienam no katras valsts delegācijas bija jāsacenšas šaušanā uz lidojošiem mērķiem. Latviju šaušanas disciplīnā pārstāvēt nolēmām nodot mūsu kluba aktīvam biedram Jānim Puriņam, kurš pavadīja mūsu komandu kā līdzbraucējs kopā ar dzīvesbiedri Anci.
Jānis, kā jau pieredzējis šāvējs un mednieks nepalika malā un starp visām komandām ieguva 4. vietu. Latvijas godu nosargājām, nu bija laiks doties atpakaļ uz mājvietu, lai dotos svinīgajās vakariņās un varētu sākt gatavoties nākamās dienas pasākumam. Vakariņu laikā notika arī dalībnieku numuru izloze, kur Kaspars tika pie 29., Oskars pie 20., bet Andis pie 18. dalībnieka numura. Ja šie numuri nozīmētu arī dalībnieka uzstāšanās kārtas numuru, iespējams rezultāti būti bijuši citi, bet par to vēlāk.
Sacensību norise un loze
No agra rīta brokastis un tad komandas kapteiņu un žūrijas locekļu sapulce, kur tika diskutēts par dažādiem organizatoriskiem jautājumiem un pats galvenais, tika paziņotas disciplīnas, kurās dalībniekiem būs jāstartē.
Šajā gadā pirmajā kārtā tika pieteikta disciplīna “Pieaudzis staltbriedis ar savu harēmu”, disciplīna, kur ir skaidri jāizceļ trīs daļas un baurojot jāpastāsta stāsts, kur briedis iznāk uz lauka lūkoties pēc sirdsdāmām, tad viņš aktīvi tās dzenā un sadzen bariņā, noslēdzošajā daļā meža karalis pavēsta, ka viņš šeit, mežā ir saimnieks.
Otrā disciplīna saucās “Uzvarētāja sauciens”, kas ir enerģisks, agresīvs sauciens, kad uzvarētājs ir aizdzinis savu pretinieku projām no savas teritorijas. Trešā, fināla daļas disciplīna sevī ietver “Divu pieaugušu buļļu sarunu”. Tas ir brīdis, kad satiekas divi pieauguši buļļi un uzsāk attiecību noskaidrošanu, savukārt šajās attiecībās ir jāparāda divas dažādas balsis.
Sacensībās šogad tika ieviests laika intervāls 2 minūtes, divu buļļu sarunai un pieaugušam bullim ar harēmu, taču 1 minūte un 20 sekundes pārējām disciplīnām, lai lieki neieilgtu sacensības un nebūtu iespēja ar ilgu performanci norādīt tiesnešiem, kas starp citu neredz baurotājus, kurš dalībnieks ir uz skatuves.
Pēc sapulces bija tikai stunda laika, lai sagatavotu komandu startam. Izrunājām visas nianses un gaidījām startu. Šajās sacensībās nav zināms, kurš kāps pirmais un atklās sacensības, jo vienmēr tas notiek pēc nejaušības principa izvelkot kādu kartīti, uz kuras ir dalībnieka numurs. Visi ar satraukumu gaidīja pirmo dalībnieku.
Un pirmais numurs, kuru izvilka vadītājs bija… neviens cits, kā numurs 18. Latvijas komandai un īpaši Andim bija tas gods atklāt sacensības. Pirmā uzstāšanās šāda mēroga pasākumā, protams, ka uztraukums un attiecīgi arī neliela steiga, kļūdiņas darīja savu.
Jāpiebilst, ka arī žūrijas locekļiem ir ļoti grūti likt atzīmes, jo nav ar ko salīdzināt, tādēļ tās pirmajiem parasti arī ir nedaudz zemākas nekā gribētos. Kārtīgas ugunskristības Andim, bet mums vēl viss priekšā.
Tad pie taures ķērās Kaspars, un neilgi pēc tam Oskars un skat, mums labs rezultāts. Nobauroja puiši labi, savu spēju robežās. Beidzās pirmā daļa. Finālā parasti kvalificējās 50%, bet ja ir vienāds rezultāts, tad tiek vairāk. Tā arī notika un 22 dalībnieki iekļuva finālā, Oskars pēc pirmās daļas ieguva 11. labāko rezultātu, taču Kasparam ar Andi nedaudz pietrūka, lai kvalificētos finālam. Lai vai kā, bet Latvija atkal ir tikusi finālā un tas jau ir ļoti labi. Oskaram loze izkrita baurot aptuveni pa vidu, bet neliels satraukums un grūtības mainīt tembru otrai balsij bija izšķirošas pie vērtējuma. Jāatzīst ka atšķirībā no iepriekšējiem gadiem, kad visiem bažas radīja tiesnešu kvalifikācija un dīvainais rezultāts, šogad viss izskatījās normas robežās un atbilstoši situācijai.
Rezultātā Latvijas komanda kopvērtējumā palika 11. vietā, apsteidzot Beļģiju un Vāciju. Oskars savukārt uzrādīja 20. vietu kopvērtējumā apsteidzot 19 konkurentus gan no Slovākijas, Austrijas, Čehijas, Francijas, Polijas u.c.
Šogad Eiropas čempiona laurus plūca ungāri, pirmais bija Zoltans Burs, otrais Atilla Czako, atstājot aiz sevis pagājušā gada čempionu francūzi Parpinelli Virgile. Komandu vērtējumā pirmie protams bija ungāri, tad Slovēnija un trešie palika slovāki. Baltkrievijas izlase bija ceturtā ar nieka trīs punktu deficītu, Polijas komanda palika piektā.
Atmiņas, kas paliks
Par pašu braucienu, Baltkrieviju un tās viesmīlīgo uzņemšanu varētu stāstīt un stāstīt. Čempionāts spilgti paliks atmiņā kā viens no lieliskiem piedzīvojumiem. Komandai un baurotājiem, šī bija bagātīga pieredze, kas ļaus arī turpmāk startēt gan sacensībās, gan izprast un saprast to, kas mežā notiek, jo mēs caur šādām sacensībām gūstam pieredzi, lai rudenī dotos mežā uz bauri.
Noslēgumā vēlos pateikt paldies visiem, kas mūs atbalstīja un turēja sakrustotus pirkstus. Īpašs paldies atbalsta komandai, kas devās kopā ar mums – Uģim Grāvelim, Jānim Puriņam, Ancei Mežalei. Paldies “Ikamper” par mums braucienam piešķirto busiņu, paldies Andrim Avotiņam un uzņēmumam “Aptauju centrs” par dāvinātajiem komandas krekliem, paldies Justam Kiščenko par atbalstu un rūpēm par mūsu kakliem. Paldies Jaunjelgavas novada domei par atbalstu, paldies žurnālam Medības un personīgi Lindai Dombrovskai. Paldies Latvijas Mednieku asociācijai par atbalstu un palīdzību.
Tagad tiekamies Latvijas čempionātā, kas norisināsies festivālā “Minhauzens 2019”.
Informācijai:
-Medību saimniecība “Krasnij Bor” saimnieko tikai savās platībās.
-Kopējā platība: 130 000 hektāri. To skaitā: 80% meži, 25% lauksaimniecībā apstrādājamā zeme, 5% purvi un dūksnāji.
– Meža zvēriem speciāli tiek turēti sējumi 2000 h platībās, kā dabīgā barības bāze.
– Saimniecībā atrodas arī iežogotās platības, kur notiek meža zvēru selekcija: žoga garums 22 km.
Vairāk par pasākumu pievienotajā videomateriālā
