Kopš janvāra beigām Krievijas Federācijas teritorijā ir atļauts medībās izmantot lokus un arbaletus, kuru atvilciena spēks ir attiecīgi 60 un 95 mārciņas.
Saskaņā ar likumu šie rīki tagad tiek klasificēti kā medību ieroči un ir pielīdzināti gludstobra medību šaujamieročiem. Arbaletu vai loku medībās varēs izmantot tikai personas, kas likumā paredzētajā kārībā ir saņēmušas mednieka apliecību un medību šaujamieroču glabāšanas atļauju.
Ieročus varēs iegādāties specializētajos veikalos un pēc iegādes loks vai arbalets obligātā kārtā būs jāreģistrē Krievijas Nacionālās gvardes karaspēka federālajā dienestā.
Līdz šim tik jaudīgus lokus un arbaletus Krievijas teritorijā tirgot bija aizliegts. Tomēr saskaņā ar oficiālajiem datiem pēdējo piecu gadu laikā Krievijā ik gadu tika ievesti vidēji ap 200 000 mazākas jaudas loku un arbaletu, taču pārbaudes netika veiktas un tirgot tos nebija atļauts.
Pielīdzinot minētās jaudas ietaises medību ieročiem, Krievijas valdība cer panākt zināmu skaidrību, cik un kādi loki un arbaleti pieder šīs valsts pilsoņiem. Pagaidām saistošie noteikumi par ieroču reģistrāciju, glabāšanu un pārvadāšanu vēl nav izstrādāti.
Pastāv viedoklis, ka pārbaudīt un legalizēt agrāk iegādātos lokus un arbaletus varēs atbilstoši aprīkotās sertificētās ieroču darbnīcās.Loku un arbaletu legalizācijas pretinieku galvenais arguments bija bailes no malumedību uzplaukuma, jo šo absolūti kluso medību ieroču izmantošanu būšot neiespējami kontrolēt.
Eiropas Loku medību federācijas (EBF) oficiālā biedra Krievijas Loku medību kluba vadītājs publicists un mednieks Sergejs Bešencevs norāda, ka loka vai arbaleta izmantošana prasa pamatīgu sagatavošanos.
“Malumednieki izvēlas vienkāršākus un tajā pašā laikā grūti kontrolējamus medījuma iegūšanas veidus, piemēram, cilpu likšanu. Loka izmantošana ir daudz neizdevīgāka, jo medījumam pieiet grūti, izdevīgu brīžu maz. Tik neienesīgs medību veids malumedniekus diez vai interesēs. Izmaksas arī ir diezgan nozīmīgas. Kas attiecas uz ieroču aprites kontroli, tas, ka konkrētās jaudas loki tiek pielīdzināti medību šaujamieročiem, nozīmē tikpat nopietnu to aprites uzraudzību,” norāda Sergejs Bešencevs.
Jāpiebilst, ka Krievijas Loku medību šaušanas klubs ir saņēmis oficiālu Eiropas Loku medību federācijas akreditāciju un ir tiesīgs piedāvāt teorijas un praktiskās šaušanas kursus.Latvijas Loku mednieku asociācijas dibinātājs un vadītājs, raidījuma Uz meža takas veidotājs Jānis Kļaviņš nesen ir atgriezies no EBF ikgadējās sanāksmes, kas šoreiz notika ārpus Eiropas Savienības – Baltkrievijas parauga medību saimniecībā Krasnij bor. Latviju pārstāvēja arī loka šaušanas entuziasts, mednieks, kurš medījis vairākās valstīs, Uģis Ozoliņš.
EBF ikgadējā sanāksme notiek Baltkrievijā jau otro reizi.
“Šoreiz Uģim pasniedza lielu balvu, jo viņš bija pirmais latvietis, pirmais Eiropas Savienības pārstāvis, kurš ar loku un bultām Baltkrievijā nomedīja kādu pārnadzi. Pērn vasarā Uģim palaimējās iegūt stirn-āža trofeju. Arī šogad par godu EBF sanāksmei rīkotajās medībās saimniecībā Krasnij bor Uģis Ozoliņš nomedīja brieža teļu,” stāsta Jānis Kļaviņš.“
Ar loku Eiropā medī vismaz 75 000 mednieku. Daudzās valstīs pat nav nepieciešama atļauja loka izmantošanai, un visi reģistrētie cilvēki ir asociāciju vai citu organizāciju biedri. Kopējais loka mednieku skaits varētu būt lielāks. Eiropā, kur medību kontrole daudzviet ir krietni stingrāka nekā Latvijā, nav piefiksēti gadījumi, kad mednieks būtu kaut ko nelegāli nomedījis vai nebūtu ziņojis par ievainotu dzīvnieku. Gluži pretēji. Visur, kur apmāca loka medniekus, tiek uzsvērta striktā prasība par asinspēdu medību suņa izmantošanu tuvāko divpadsmit stundu laikā pēc medībām, ja dzīvnieks ievainots un aizgājis. Arī malumedības ar loka izmantošanu kā juridisks fakts nav piefiksētas ne reizi,” saka Jānis Kļaviņš.
Viņš uzsver, ka loka medību pretinieku arguments par šāviena trokšņa kā nelegālo medību identificēšanas faktora iztrūkumu loka medībās nav pietiekams arguments. “Latvija un daudzas citas valstis jau sen izmanto trokšņa slāpētājus šaujamieročiem, un tas nav ietekmējis malumedību apjomu vai šādu gadījumu atklāšanas statistiku,” paskaidro Jānis Kļaviņš.
Pēc speciālistu un entuziastu teiktā, medības ar loku vai arbaletu ir visai specifiskas. Finansiāli tās nav sevišķi dārgākas par medībām ar šaujamieroci, taču prasa īpašu sagatavošanos un pastāvīgu prasmju pilnveidošanu. Ar loku vai arbaletu medniekam būs vajadzīga daudz lielāka pacietība un zināšanas, lai pieietu dzīvniekam.
“Pietiekamas jaudas loks vai arbalets ir piemērots briežveidīgo un citu lielo dzīvnieku medīšanai, kā arī mazo plēsēju un grauzēju ieguvei. Piemēram, Igaunija gāja mazākas pretestības ceļu šī medību veida legalizēšanā un 2012. gadā atļāva ar loku medīt lapsas, jenotsuņus un bebrus. Grauzēju medības sokas vislabāk. Loks laikam ir pats piemērotākais ierocis bebra ieguvei, jo bultai pievienotā trosīte ļauj vienmēr savākt medījumu, kas medībās ar šaujamieroci bieži nogrimst un nav atrodams. Kopš Igaunijā atļauts medīt ar loku, nekādi incidenti vai malumedību gadījumi nav konstatēti, un kaimiņvalsts gatavojas atļaut lielo dzīvnieku medības ar atbilstošas jaudas rīkiem. Starp citu, šajos gados loku mednieku skaits Igaunijā ir pieaudzis no 20 entuziastiem līdz 75 medniekiem,” pastāsta Jānis Kļaviņš.
Vēl viens pozitīvs piemērs loka izmantošanai ir iespēja pilsētu un ciemu teritorijā samazināt tur mītošo savvaļas dzīvnieku, piemēram, lapsu, skaitu. “Medījot ar loku, šāviens ir bez skaņas un netraucē iedzīvotājus. Turklāt rikošeta iespējas ir tuvu nullei,” sacīja loka medību entuziasts.
Pēc Jāņa Kļaviņa teiktā, šāda mazo plēsēju populācijas kontroles prakse tiek piekopta Spānijā un Portugālē.
Loka medības pasaulē
• ASV medības ar loku ir atļautas visos štatos. Alabamā, Arizonā, Džordžijā, Kentuki, Mičiganā, Tenesī, Vērmontā un Virdžīnijas štatā nav noteikti nekādi ierobežojumu. Oregonā ir aizliegts medīt ar arbaletu.
• Kanādā medības ar loku ir atļautas it visur, bet dažās provincēs ir loka izmēra un jaudas ierobežojumi. Piemēram, ir aizliegts izmantot arbaletus, kas ir īsāki par pusmetru, vai pistoles tipa arbaletus vienai rokai. Savukārt lielākus vai karabīnes tipa arbaletus drīkst izmantot bez licences. Dažādi medību sezonu ierobežojumi ir spēkā visās provincēs, neskaitot Britu Kolumbiju, kur loku vai arbeletu drīkst izmantot jebkurā medību sezonā. Ņūfaundlendā un Labradoras provincē arbalets ir aizliegts.
• Eiropā direktīvas paredz, ka atļautas medības ar loku, bet aizliegtas medības ar arbaletiem.
• Vācijā neeksistē tiesību akti vai panti, kas regulētu medības ar loku, vien pieminēts, ka ar šiem rīkiem nedrīkst medīt roņus un pārnadžus.
• Francijā, lai medītu ar loku, ir jāpabeidz speciāli kursi, jāsaņem mednieka apliecība un ikgadējā medību atļauja. Tāpat Francijā tiek regulēta medību bultu izvēle – uzgaļiem jābūt vismaz 40 mm gariem un vismaz ar divām šķautnēm, kur griezošās virsmas garums ir ne mazāks par 25 mm.
• Baltkrievijā ar loku un arbaletu drīkst medīt mežacūku, stirnu, briedi, dambriedi, bebru, ūdru, medni un rubeni. Ieroča atvilciena spēkam ir jābūt tikpat lielam, kā tas noteikts tikko pieņemtajos Krievijas Ieroču likuma grozījumos: 60 mārciņas lokam un 95 arbaletam.
• Ukrainā loku un arbaletu izmantošana medībās ir aizliegta, izņemot rūpniecisku kažokzvēru ieguvi.
• Austrālijā loku medības tiek diezgan nopietni reglamentētas, sākot ar licences un ieroča iegādes atļaujas iegūšanu un beidzot ar sezonas un citiem ierobežojumiem. Piemēram, Viktorijas štatā ir jāsamaksā loka izmantošanas nodeva, bet Dienvidvelsas štatā medniekam jāiegūst speciāls sertifikāts, kas apliecina, ka viņš ir spējīgs nonāvēt medījamo dzīvnieku saskaņā ar humānu medību principiem.
• Dienvidāfrikas Republikā loka medībām licence nav vajadzīga, taču tiek reglamentēta dažādu sugu dzīvnieku medīšanai piemērotā loka jauda.
• Jaunzēlandē dabas rezervātos var medīt ar Dabas aizsardzības departamenta atļauju, bet privātās zemēs pietiek ar īpašnieka piekrišanu. Aizliegts izmantot saindētas bultas, sprāgstvielas vai bultu uzgaļus ar robotiem asmeņiem.
