Uzmanību! Nepatīkami skati!
Drustu pagastā kopš pagājušā gada rudens divās saimniecībās vilki noplēsuši 30 aitas. Saimnieki ziņojuši Valsts meža dienestam, cerējuši uz atļauju, lai nomedītu vilku ārpus sezonas postījumu vietās. Sākoties vilku medību sezonai 15. jūlijā, vietējie mednieki dežurējuši pie aitu saimniecības teju vai nedēļu, līdz izdevies nomedīt vilku, kas bija ieradies pēc vieglas maltītes.
“Pagājušā gada rudenī kaimiņu kolektīvs nomedīja vienu vilku, šogad mēs nomedījām vienu,” stāsta vietējā mednieku kluba pārstāvis Kaspars. “Nav tā, ka mums dzīvo bari. Drīzāk pa kādam vilkam ieklīst. Mūsu mežos dzīvnieku netrūkst, ir daudz stirnu, briežu, arī par mežacūku trūkumu nesūdzamies, tādēļ nevarētu teikt, ka vilkiem būtu ēdamā trūkums. Vilks izvēlas vienkāršāko medījumu – aitas. Pa divām saimniecībām kopš rudens nokostas ap 30 aitas. Problēma tāda, ka par postījumiem kompensācijas nemaksā. Tikai jautā, vai veikti aizsardzības pasākumi. Ja reiz vilks uzgājis iespēju pamieloties ar aitas gaļu, tas pie katras izdevības to turpinās darīt.”
Nomedīts liela auguma vilks, svari rādījā – 42,2 kg.
Aicinām medniekus primāri medīt tajās vietās, kur ir reāli postījumi.
Kas jādara pēc nomedīšanas?
Nākamās darba dienas laikā par vilka nomedīšanu jāziņo Valsts meža dienestam. Uz e-pasta adresi medibas@vmd.gov.lv jānosūta:
– uzņemto vilka zobu fotoattēls (fotoattēlus sūta, nemainot faila oriģinālo nosaukumu un izmēru);
– informācija par nomedītā dzīvnieka dzimumu un vecumu (jaunāks par gadu, jauns, vidēja vecuma vai vecs);
– nomedītā vilka īpašnieka mednieka apliecības numurs un telefona numurs.
Aizpilda informāciju par izlietotajām medību atļaujām.
Medniekam jāaizpilda:
– jāsastāda akts par vilka/lūša nomedīšanu (Medību noteikumu 4.pielikums)
– dokuments “Informācija par izlietotajām medību atļaujām” (Medību noteikumu 3. pielikums).
– Jāaizpilda arī VMD rīkojuma pielikums “Medību slodze un vilku populācijas tendences”.
Vilka zobu fotogrāfija
Jānofotografē nomedītā vilka zobus ar viedtelefonu tā, lai foto faila informācijā būtu fiksēts datums un atrašanās vietas GPS koordinātes – tām jābūt redzamām vai nu pašā attēlā, vai faila rekvizītos. Šim nolūkam jāaktivizē viedtelefona atrašanās vietas noteikšanas funkciju (vēlams aktivizēt arī mobilo datu pieeju) un nedaudz jānogaida, citādi GPS koordinātes var nefiksēties vai arī fiksēties ar nobīdi. Ļoti labi noder tādas telefonu lietotnes kā NoteCam, Solocator vai citas, kas uzskatāmi parāda datumu un fiksētās GPS koordinātes uzņemtajā attēlā. Fotografēt pašu vilku nav nepieciešams.
Ja datums un GPS koordinātes attēlā nav redzamas, VMD lūdz nepārsūtīt fotogrāfijas caur lietotni WhatsApp, jo šādi zūd faila rekvizītos iekļautās GPS koordinātes. Ja datuma un GPS koordināšu nav ne attēlā, ne faila rekvizītos, šos datus e-pastam var pievienot arī atsevišķi, vienīgi tādā gadījumā VMD rīkojums formāli nav izpildīts – trūkst acīmredzamas sasaistes starp nomedīto vilku un tā nomedīšanas vietu un datumu.
Ja nomedīta pieaugusi vilku mātīte, tā jāsaglabā līdz paraugu nodošanai Latvijas Valsts mežzinātnes institūtam “Silava”. Informāciju par nomedīto vilku mātīti kopā ar mednieka kontaktinformāciju VMD nosūta LVMI Silava, kura pārstāvis pēc tam sazinās ar mednieku. Ja būs nepieciešami paraugi no cita nomedītā vilka, “Silavas” pārstāvis par to sazināsies ar mednieku.
VMD atgādina, ka medniekus, kuri dienestam savlaicīgi nesniedz visu nepieciešamo informāciju, var saukt pie administratīvās atbildības.
Kā pasargāt mājlopus pret vilku uzbrukuma?
Latvijas Valsts Mežzinātnes institūta “Silava” galvenais pētnieks Dr. biol. Jānis Ozoliņš paskaidroja, ka nekādi repelenti pret vilkiem nav efektīvi: “Pētījumos un praksē ir pierādījies, ka pret šiem gudrajiem un veiklajiem plēsējiem palīdz tikai divas lietas. Efektīvi ir elektriskie žogi un specialo šķirņu suņi. Nekas cits nelīdzēs.”
Pasaulē pastāv vairākas ganāmpulku aizsardzībai radītas senas suņu šķirnes. Tie ir Kaukāza aitu suņi, Podhāles aitu suņi, turku kangāli, spāņu mastifi, alabaji jeb Vidusāzijas aitu suņi, Tibetas mastifi un citas mazāk zināmas.
“Ganāmpulku sargsuņi ir ļoti efektīvs aizsardzības paņēmiens, taču ir viens mīnuss. Šo šķirņu suņi ir ļoti lieli un spēcīgi, un atšķir tikai lopu vai, labākajā gadījumā, savu saimnieku,. Viss pārējais tam ir ienaidnieks, ieskaitot lauku tūristus. Pie tam, lai ganāmpulka aizsardzība būtu efektīva, vajag vismaz divus šos milzu suņus. Ja suns būs viens, vilki to apēdīs,” paskaidroja zinātnieks.
Dr. biol. Jānis Ozoliņš, sacīja, ka visefektīvākā aizsardzība tomēr ir sentēvu metode – ganiņš ar rīkstīti, kurš dienu un nakti ir kopā ar lopiem. Mūsdienīgākā un efektīvākā metode ir elektriskais gans. “Igaunijas fermeru pieredze šajā jautājumā ir ļoti sekmīga. Protams, elektriskā gana ierīkošana plašās ganībās ir diezgan dārgs prieks, tomēr vai izmaksas var salīdzināt ar vilku radītajiem zaudējumiem?” retoriski vaicāja pētnieks un piebilda, ka vislielākā iespēja, ka vilki ieradīsies ir vējainās, lietainās un negaisa naktīs.
Silavas pārstāvis norādīja, lai elektriskais žogs būtu efektīvs, stieple jānostiepj trīs rindās. Apakšējai jābūt 10 – 15 cm no zemes un tajā noteikti jābūt elektrībai, jo vilks, visbiežāk, izvēlas palīst zem vidējās un visredzamākās stieples. Žoga augšējai stieplei jābūt apmēram 130 – 150 cm augstumā.
Lasi un abonē žurnālu Medības!
Aculiecinieks. Lībagu pagasts. Pusnaktī pagalmā ienāk vilks
Žurnāla Medības pielikums: Plēsēji un grauzēji!
