Uzmanību! Nepatīkami skati!
Siena pļaujas laikā patversmē Mežavairogi ik gadu tiek atvesti no pieciem līdz 20 stirnēniem. Par citiem tiek ziņots attālināti. Un tā ir tikai vienā dzīvnieku patversmē. Visbiežāk, zem pļaujmašīnas pakļuvušajiem palīdzēt vairs nav iespējams.
“Ļaunākais ir tas, ka cilvēki nemācās un viņu spēja adekvāti izvērtēt situācijas ir grūti komentēt. Par šo konkrēto gadījumu ziņoja sestdien. Zvana cilvēks un saka, ka laukā stirnēns sapļauts. Es vaicāju, cik nopietni savainots. Nu it kā ne pārāk. Pie vienas kājiņas ir asinis, bet otra kājiņa vispār nav… Ko lai atbild…” stāstot par šo nepatīkamo gadījumu, sacīja patversmes Mežavairogi vadītāja Danuta Priede.
Pēc viņas teiktā šādi gadījumi notiek diezgan bieži. Konkrētais negadījums noticis Mālpilī. “Risinājums ir tikai eitanāzija. Palīdzēt siena pļaujas laikā cietušam stirnas mazulim praktiski nav iespējams. Es gribētu, lai cilvēki saprot, kā šādā situācijā svarīgākais ir pēc iespējas ātrāk izbeigt dzīvnieka mocības!” uzsvēra Danuta Priede.
Mežavairogu vadītāja ieteica pirms pļaujas izstaigāt lauku, lai stirnas var aiziet un aizvest savus mazuļus: “Ja redzat, ka kaut kur no zāles paceļas stirna, ilgi stāv vienā vietā un tad aizmūk, aizejiet un pārbaudiet. Ļoti ticams, ka tur zālēs būs tās mazulis. Saplūciet zāli, paņemiet stirnēnu un iznesiet ārā no lauka. Māte pēc tam to pati atradīs un aizvedīs.”
Dzīvnieku glābšanas speciāliste uzsvēra, ka ir ļoti kritiski un vēsu prātu jāizvērtē, kādā stāvoklī ir dzīvnieks, ja tas vēl ir dzīvs. “Vislabāk būtu sazināties ar vietējiem medniekiem, ja pašiem dūšas pietrūkst. Ja tādas iespējas nav, jāzvana pašvaldībai, jo cietuši savvaļas dzīvnieki ir pašvaldības atbildība,” teica Danuta Priede.
Jāpiebilst, ka, sazinoties ar vietvaras pārstāvjiem, dzīvnieka atpestīšana no mokām tiek atlikta uz diezgan nenoteiktu laiku, jo arī pašvaldības policija meklēs vietējo mednieku kolektīvu palīdzību. Tikmēr pļaujas laikā savainotais dzīvnieks cietīs no sāpēm un šoka.
Ļoti uzteicama ir Vācijas un citu Eiropas valstu lauksaimnieku pieeja, kuri sadarbībā ar vietējiem medniekiem, pārmeklē pļavas pirms pļaušanas, visbiežāk izmantojot dronus ar termokamerām.
Viens no salīdzinoši efektīviem paņēmieniem ir lauka apstrāde no centra uz malām. Neatkarīgi no tā, vai tiek pļauta zāle, vai kulta kāda lauksaimniecības kultūra, šādā veidā dzīvniekiem tiek dota iespēja aizbēgt. Sevišķi svarīgi ir pārmeklēt platības, ja tiek izmantotas ātrgaitas pļaujmašīnas ar lielu pļaušanas platumu.
Šveicē izmanto dronus ar termokamerām, lai pirms pļaušanas izglābtu stirnēnus. Medniece Sabrina. D. Bloha šo “hobiju” uzsāka pavisam nesen, bet šogad jau izglābti 34 kazlēni! Šveicē, nonesot kazlēnus no lauka, tiek izmantoti gumijas cimdi. Tiek uzskatīts, ka cilvēkam vajadzētu pēc iespējas mazāk pieskarties kazlēnam.
Video! Kā Šveicē tiek glābti stirnēni no pļavām pirms to pļaušanas!
Video! Reportāža. Glābjot stirnēnu, to nogalina
Lasi un abonē žurnālu Medības!
