Mūsdienās viltus ziņas izplatās ne tikai apzināti – lai manipulētu, grautu vai pelnītu –, bet arī aiz nezināšanas, emocijām vai vienkāršas vēlmes piegrozīt faktus savai taisnībai. Katrs velk deķi uz savu pusi, un tas ir loģiski un saprotami. Vieni sauc: “Glābiet dzīvniekus!”, citi mēģina glābt ekosistēmu kopumā, cīnās idejas vārdā. Un starp šīm frontēm visbiežāk nonāk mednieki.
Reizēm viltus ziņas nemaz nav klaji meli, kā varētu šķist. Tās ir puspatiesības, sagrozīti fakti, neizpratne par bioloģiju vai emocijās balstīts troksnis, kas pārkliedz ekspertu viedokli. Tieši tā notika arī Latvijā – kāds mednieks Latgalē, Balvu pusē, meža kamerā fiksēja jenotu. Nevis jenotsuni, bet tieši jenotu – vienu no bīstamākajām invazīvajām sugām Eiropā. Viņš ziņoja Valsts meža dienestam, kā arī uzņēmās iniciatīvu un dzīvnieku operatīvi noķēra un humāni likvidēja. Tieši tā, kā to paredz Eiropas Komisijas invazīvo sugu kontroles politika. Dzīvnieks piedevām vēl bijis sliktā fiziskā stāvoklī, tādēļ ir versija, ka varbūt kāds to vienkārši turējis nebrīvē un pēc tam izmetis savvaļā.
Bet ko dara sabiedrība? Mediju kanāli šo ziņu atreferē, bet dzīvnieku tiesību aizstāvji sociālajos tīklos saceļ traci: “Normālās valstīs tā nedara!”, “Dzīvnieks bija jāieliek patversmē vai zooloģiskajā dārzā!”, “Varēja tak sterilizēt un palaist atpakaļ mežā!”
Paradokss ir šokējošs – humāna eitanāzija (mēs to šajā kontekstā saucam par medībām) tiek nosodīta, bet mūža ieslodzījums būrī tiek glorificēts kā glābšana. Un mēs šo redzam atkal un atkal. Sabiedrībā valda naiva vēlme glābt visu, neiedziļinoties, kādas tam būs sekas pārējai dabai. Jenotu nogalināt slikti, bet tas nekas, ka tas ēd mazus putnēnus un nodara neatgriezenisku kaitējumu Latvijas faunai.
Visu rakstu lasi žurnāla Medības jūnija numurā vai portālā lasi.lv.
Kā tikt pie smadzeņu satricinājuma un trāpīt mērķī divos kilometros? “Šauj garām!” #287 epizode
Žurnāla Medības jūnija numurā lasi par komercmedībām
