Protams, tas ir normatīvo aktu regulējums, kas nosaka ieroču un munīcijas apriti Latvijā. Pamatu pamats ir Ieroču aprites likums.
Vispirms jābūt tiesībām glabāt šaujamieročus, un Valsts policijā jāsaņem ieroču glabāšanas atļauja, kā to paredz likuma 14. un 18. pants.
Savukārt jau tieši munīcijas sastāvdaļu iegādi regulē likuma 35. pants.
Tā 2. daļa nosaka, ka fiziskā persona ieroča atļaujā norādīto šaujamieroci, tā maināmās būtiskās sastāvdaļas, munīciju un tās sastāvdaļas, kā arī lielas enerģijas pneimatisko ieroci glabā ieroča atļaujā norādītajā adresē slēgtā metāla seifā, metāla skapī (metāla kastē) vai rūpnieciski ražotā speciāli šaujamieroča glabāšanai paredzētā cita materiāla seifā, nodrošinot tādus glabāšanas apstākļus, kas nepieļauj nejaušu ieroča, tā maināmo būtisko sastāvdaļu, munīcijas un tās sastāvdaļu nokļūšanu nepiederošu personu rokās.
Savukārt šī panta 5. un 6. daļa norāda, ka fiziskajai personai, kurai šaujamieroči reģistrēti medībām vai sportam, ir tiesības iegādāties medību un sporta šaujamieroču patronu komplektēšanai atbilstošas rūpnieciski ražotas patronu sastāvdaļas un glabāt tās ieroču glabāšanas atļaujā norādītajā šaujamieroča glabāšanas vietā.
Tāpat fiziskajai personai, kurai šaujamieroči reģistrēti medībām vai sportam, ir tiesības ar Valsts policijas izsniegtu ieroču glabāšanas atļauju iegādāties līdz trim kilogramiem šaujampulvera, pārvadāt to pēc iegādes uz glabāšanas vietu un glabāt ieroču glabāšanas atļaujā norādītajā šaujamieroča glabāšanas vietā slēgtā metāla seifā, metāla skapī (metāla kastē) vai rūpnieciski ražotā speciāli šaujamieroča glabāšanai paredzētā cita materiāla seifā.
Līdz ar to normatīvie akti nenorāda, cik daudz ložu, kapseļu vai čaulīšu drīkst glabāt. Ir vien norāde, ka šīs visas munīcijas sastāvdaļas jāglabā prasībām atbilstošā vietā tā, lai tām nepiekļūtu nepiederošas personas.
Munīcija, lādēšana, kalibri. Jaunais pielikums ir klāt!
Taču, protams, jāņem vērā, ka, nodarbojoties ar patronu lādēšanu pašu spēkiem, nevajadzētu gatavot milzu krājumus. Galu galā, pastāv risks, ka procesā varat pieļaut kādu kļūdu, kas, ilgstoši glabājot munīciju, var izmainīt tās īpašības. Un visbiežāk tās būs tieši šaujampulvera īpašības. Līdz ar to patrona, kas sakomplektēta no kvalitatīvām un rūpnieciski ražotām sastāvdaļām, var nenostrādāt tā, kā tas paredzēts.
Tāpēc labāk pielādēt tik patronu, cik saprātīgā laikā iespējams izmantot, un pēc tam munīciju salādēt no jauna. Tas ir interesants un aizraujošs, es pat teiktu, meditatīvs process, tāpat kā pati šaušana!
Vairāk par munīcijas lādēšanu uzzini žurnāla Medības pielikumā Munīcija
Bīstami lenteņi, vienšūņi un laimīgais trihinellu pārītis. “Šauj garām!” #303 epizode
Žurnāla Medības septembra numurā par to, ka gaļa kokos neaug!
Žurnāla Medības otrajā pielikumā lasi par medību suņiem
