Sākoties vēžošanas sezonai, Valsts vides dienests (VVD) atgādina – vēžu murdi ir nelegāli vēžošanas rīki un var nodarīt kaitējumu ne tikai vēžiem, bet arī citiem zivju resursiem. Privātpersonas vēžu ieguvi drīkst veikt tikai tajās ūdenstilpēs, kurās ir atļauts ķert noteiktu sugu vēžus un tikai izmantojot vēžu krītiņus vai ar rokām. Pagājušā gadā Valsts vides dienesta inspektori no ūdenstilpēm ir izņēmuši 86 nelegāli ievietotus vēžošanas rīkus, kas ir vairāk nekā pirms diviem gadiem, kad šajā laika periodā tika atrasti 20 neatļauti vēžošanas rīki.
VVD inspektori, apsekojot ūdenstilpes un veicot zivju resursu ieguves kontroli, uzrauga arī vēžu ieguvi un tās atbilstību noteikumiem. Naudas sods fiziskai personai par vēžošanas noteikumu pārkāpšanu ir līdz 350 EUR.
Pagājušā gadā nelegāli vēžošanas rīki, murdi un krītiņi, tika izņemti Latgalē – Cirmas ezerā, Balvu ezerā, Zaļesjas ezerā un Bruņu ezerā; Kurzemē – Sasmakas, Spāres un Tidu ezeros, kā arī Pērkones un Tirdzniecības kanālos Liepājā, kā arī Daugavā pie Ciemupes un Lielupē pie Jūrmalas. Nozīmīgu ieguldījumu vēžu resursu uzraudzībā sniedz sabiedriskie vides inspektori. Pateicoties VVD pilnvarotās personas – sabiedriskā vides inspektora aktīvajai darbībai pagājušā gadā no Svētupes, Limbažu novadā izņemti 18 vēžu murdi.
Jāuzsver, ka aizliegts ķert vēžus alās, vai izdzenot tos no alām vai slēptuvēm. Aizliegts ķert platspīļu vēžus un šaurspīļu vēžus laikā no 1. oktobra līdz 30. jūnijam, kā arī to mātītes ar redzamiem ikriem – visu gadu.
Ūdenstilpes, kurās atļauta šaurspīļu vēžu, dzeloņvaigu vēžu un signālvēžu ieguve
Ar licencētu vēžošanu iespējams nodarboties 6 Latvijas vietās – Limbažu novadā Dziļezerā, Lādes ezerā un Limbažu Lielezerā, Jēkabpilī Radžu ūdenskrātuvē, Salacas upes posmā Limbažu novada administratīvajā teritorijā, Svētupes posmā no ceļa V143 tilta Kuiķulē līdz Limbažu novada robežai.
Vēžošanai ir jāiegādājas Makšķerēšanas, vēžošanas un zemūdens medību karte (izņemot personām, kuras jaunākas par 16 gadiem un vecākas par 65 gadiem, kā arī personām ar invaliditāti) un to var izdarīt elektroniski. Savukārt, vietās, kur tiek organizēta licencētā vēžošana, jāiegādājas gan Makšķerēšanas, vēžošanas un zemūdens medību karte, gan licence.
Vēžus ir atļauts ķert ar rokām vai ar ne vairāk kā 5 krītiņiem, kuru konstrukcija atbilst normatīvajos aktos noteiktajai. Citu vēžu ieguves rīku vai paņēmienu izmantošana ir aizliegta. Katram vēžošanas krītiņam ir jāpievieno plastikāta plāksnīte (3 x 7 cm), uz kuras ar ūdensizturīgu marķieri norāda: krītiņa īpašnieka vārdu un uzvārdu, kā arī Makšķerēšanas, vēžošanas un zemūdens medību kartes numuru (izņemot personām, kurām karte nav jāiegādājas).
Aizliegts ķert:
1. vēžus alās vai izdzenot tos no alām vai slēptuvēm;
2. platspīļu vēžus un šaurspīļu vēžus – no 1. oktobra līdz 30. jūnijam, kā arī to mātītes ar redzamiem ikriem – visu gadu.
Vienai personai atļauts lomā paturēt:
1. platspīļu vēžus – tikai saskaņā ar licencētās vēžošanas nolikumu, bet ne vairāk kā 50;
2. šaurspīļu vēžus – ne vairāk kā 50;
3. dzeloņvaigu vēžus un signālvēžus – bez skaita ierobežojuma, ja to ieguves daudzums nav noteikts licencētās vēžošanas nolikumā.
Atļauts lomā paturēt vēžus, kuru minimālais pieļaujamais garums ir šāds:
1. 10 centimetru – platspīļu vēzim un šaurspīļu vēzim;
2. astoņi centimetri – dzeloņvaigu vēzim un signālvēzim.
Vēža garumu nosaka, mērot attālumu no pieres dzelkšņa (ass izaugums priekšpusē starp acīm) līdz astes vidējās plāksnītes galam.
Katra persona savus noķertos vēžus vēžošanas laikā uzglabā atsevišķi, izņemot gadījumu, ja vairāku personu kopējais loms nepārsniedz vienai personai atļauto loma lielumu.
Ar visiem vēžošanu regulējošajiem noteikumiem iespējams iepazīties šeit (Ministru kabineta 2015.gada 22. decembra noteikumu Nr.800 “Makšķerēšanas, vēžošanas un zemūdens medību noteikumi” 4. nodaļa).
Upīte, grils, trīskājis un … rezultāts! Vēžošanas sezona
Jūsu Safari tīmekļa pārlūkprogramma ir novecojusi! Iesakām to nekavējoties atjaunot, lai saturu šajā portālā varētu lietot pilnā apmērā. Vai varat izmantot kādu no populārākajām pārlūkprogrammām, piemēram, Google Chrome vai Firefox.
