Krēslā uzņemtajā fotogrāfijā dzīvnieks patiešām izskatās kā kaza, taču optikā radziņi saskatāmi.
Haralds Barviks, Latvijas Mednieku asociācijas valdes priekšsēdētājs
“Viennozīmīgi visu inspektoru darbu šodien nemaz nevar novērtēt. Ir inspektori, kuri strādā labi, un cilvēkiem patiešām nav ko pārmest. Viņi lietām pieiet ar prātu. Un ir inspektori, ar kuriem acīmredzot Valsts meža dienesta vadībai būtu krietni jāstrādā viņu cilvēcisko īpašību dēļ. Iespējams, šie inspektori mokās ar kādiem iekšējiem kompleksiem, mēģina interpretēt normatīvos aktus un dažādos veidos riebekļojas. Inspektoriem ir jāsaprot, ka darba mērķis mums visiem ir kopējs – tā ir cīņa ar nelikumīgām medībām. Un vienīgie sabiedrotie šajā cīņā inspektoriem ir… mednieki. Un vairāk neviens. Tāpēc ir jādomā, kā veidot labu sadarbību, lai kopā tiktu galā ar sērgu, kas traucē dzīvot mums visiem. Un nav jāizgudro vēl kāds jauns veids, kā jāt medniekiem prātu, piekasīties pie formālām lietām, lai parādītu, kāds inspektors ir liels un varens kungs.
Atsevišķus inspektorus es vērtēju ļoti negatīvi un uzskatu, ka viņiem būtu jāmaina darbs. Arī Valsts meža dienesta vadībai būtu jāpadomā par konkrētu darbinieku rotāciju. Savukārt to cilvēku priekšā, kuri domā, kā risināt galvenās problēmas, – cepuri nost! Esmu par šādiem cilvēkiem!
Ir jāmaina arī domāšana. Un šī domāšanas maiņa ir jāsāk ar vadības līmeni. Inspektoram nav jāskraida katram medniekam aiz muguras un jākontrolē katra kustība, meklējot, kur piesieties. Ja ir kādi nopietni pārkāpumi, notikušais jāanalizē un tad jāizdara secinājumi. Un, jā, vainīgajam ir jāsaņem taisnīgs sods.
Pie galvenā mērķa mēs pagaidām neesam nonākuši. Man ir pārliecība, ka pašlaik ir uzstādījums skriet pakaļ katram medniekam un mēģināt piekasīties, lai parādītu, ka tiek sasniegti kaut kādi rezultāti. Censties patiešām apkarot nelikumīgas medības nav viegli. Tas drīzāk ir grūti un jāiegulda liels darbs. Un šo grūto darbu parādīt nevar. Ir grupējumi, kas nelikumīgi medī gadiem un nodarbojas ar nelikumīgu medījuma gaļas tirdzniecību. Uz to būtu jākoncentrē visu inspektoru uzmanība.
Es sociālajos tīklos izlasīju lielisku atziņu – kāpnes slauka no augšas! Tikai tā var panākt rezultātu. Atkārtošos – ir jāpārstartē domāšana!”
Jānis Baumanis, Latvijas Mednieku savienības valdes priekšsēdētājs
“Manā rīcībā nav pietiekami detalizētas statistikas par mednieku ikdienas pārbaudēm, cik šajās pārbaudēs ir gadījumu, kad nav ielikts kāds ķeksītis atskaitē un kad patiešām ir bijušas nelikumīgas medības.
Bet es noteikti gribu uzsvērt – inspektoru darbs nedrīkst aprobežoties tikai ar legālo mednieku pārbaudēm medību laikā. Ir jāstrādā ar pieejamo informāciju un tajos gadījumos, kad ir aizdomas, ka patiešām notiek nelikumīgas medības vai pat nelikumīgs medību bizness, ir jārīkojas nekavējoties un tam jāpievērš lielāka vērība. Protams, tas prasa lielu laika un resursu ieguldījumu. Un visbiežāk nepieciešama arī mednieku vai sabiedrības iesaistīšanās, lai vispār būtu informācija par to, kurās vietās šāda nelikumīga darbošanās notiek. Ja šāda informācija ir, bet Valsts meža dienests vai policija ir bezspēcīgi, tas medniekos rada negatīvu attieksmi pret dienestiem kā tādiem – ierindas medniekus pārbauda regulāri, uz to koncentrējas, bet neko nopietnāku paveikt nespēj un lielākie pārkāpēji paliek nesodīti.
Inspektoru kļūst vairāk, nu jau ir pa vienam katrā virsmežniecībā. Daļēji mednieku satraukums vai neapmierinātība ir tieši šī iemesla dēļ – ja cilvēks desmit gadus nav ne reizi pārbaudīts un nu satiek inspektoru gada laikā divas reizes, tas var radīt uztraukumu. It īpaši izteikti tas ir Dienvidkurzemē. Agrāk bija viens inspektors uz visu Kurzemi, viņš visur paspēt nevarēja. Un, ja inspektors ir aktīvs, tas ne vienam vien izraisa nepatiku vai sašutumu.
Es domāju, inspektora attieksme pret mednieku nedrīkst būt kā pret potenciālu pārkāpēju. Ja ir pārkāpums, tad par to ir jāatbild atkarībā no pārkāpuma smaguma, no tā, vai tā ir pirmā reize vai otrā. Ir jābūt atbilstošam sodam. Ja pārkāpums ir nenozīmīgs un tā ir pirmā reize, normāli, ja cilvēks tiktu tikai brīdināts.
Bet jebkurā gadījumā, satiekot mednieku, inspektors viņu nedrīkst uzskatīt par potenciālu pārkāpēju. Tieši šis aspekts ir ļoti mainījies ceļu policijā. Kādreiz braucēju apturēja, lai tikai pārbaudītu dokumentus un izgudrotu, par ko sastādīt protokolu, bet tagad braucēju aptur tikai pārkāpuma gadījumā. Novēlu arī medību inspektoriem iemācīties strādāt tieši tāpat, kā ceļu policijas inspektori izturas pret satiksmes dalībniekiem. Zināmā mērā mēs viņiem visiem esam darba devēji. Medību inspektoram būtu jābūt tam cilvēkam, pie kura mednieks vēršas, ja redz, ka notiek nelikumības, un ir jāsagaida inspektora adekvāta rīcība.
Divas lietas, kas Valsts meža dienestam būtu jāpārdomā, – piebarošanas noteikumu uzraudzība attiecībā uz mežacūkām un barības bēršana zemē, kad ir veģetācijas periods un nav novākta raža, un lietotnes Mednis izmantošana mednieku kontrolei. Pirmajā gadījumā nekas nav pārkāpts, jo citviet barība ir pieejama daudz plašāk nekā barotavās. Sodīšana par pieciem kartupeļu spaiņiem septembrī, neko labu par Valsts meža dienestu neliecina. Otrajā gadījumā – Mednis ir radīts pavisam citiem mērķiem – birokrātijas mazināšanai un medību procesa atvieglošanai, informācijas aprites paātrināšanai, nevis tāpēc, lai meža dienestam būtu iespēja izsekot medniekus un veikt uzraudzību. Ja Valsts meža dienests ar to aizrausies, tiks panākts pretējs efekts – lietotnes izmantošana tiks torpedēta no mednieku puses. Arī šajā gadījumā Valsts meža dienestam lietotnes izmantošanā būtu jāpieiet objektīvi un jāizmanto Mednis tam, kam tas patiešām ir paredzēts.”
Veiksmīgas sadarbības piemērs – 13 klubu trofeju izstāde Aucē
Jūsu Safari tīmekļa pārlūkprogramma ir novecojusi! Iesakām to nekavējoties atjaunot, lai saturu šajā portālā varētu lietot pilnā apmērā. Vai varat izmantot kādu no populārākajām pārlūkprogrammām, piemēram, Google Chrome vai Firefox.
