Vairākas dienas ceļmalā pie Gulbenes atradās bojāgājis lūsis. Par redzēto tika ziņots lietotnē Mednis, tomēr situācija radīja pamatotu jautājumu – kam šādos gadījumos patiesībā jāziņo un kura iestāde ir atbildīga par turpmāko rīcību? Ar šo jautājumu pie žurnāla Medības vērsās lasītājs. Meklējot atbildi, nācās secināt, ka praksē ziņošanas kārtība par īpaši aizsargājamām sugām ne vienmēr ir pietiekami skaidra, pat tiem, kas ar savvaļas dzīvnieku jautājumiem saskaras regulāri.
Lūsis Latvijā ir īpaši aizsargājama, nemedījama suga, un tas nozīmē, ka šādos gadījumos atbildīgā iestāde nav Valsts meža dienests, bet gan Dabas aizsardzības pārvalde. To nosaka Sugu un biotopu aizsardzības likuma 22. pants, kas paredz, ka ikvienai personai ir pienākums informēt Dabas aizsardzības pārvaldi par nejauši bojāgājušu vai atrastu īpaši aizsargājamas sugas dzīvnieku. Konkrētajā gadījumā ziņošana lietotnē Mednis bija pareiza un noderīga. Valsts meža dienests 6. janvārī saņēma informāciju lietotnē un tālāk nodeva Dabas aizsardzības pārvaldei. Tomēr svarīgi uzsvērt, ka ar ziņojumu Mednī vien nepietiek, ja runa ir par īpaši aizsargājamu sugu, kas atrasta bojāgājusī vai savainotā stāvoklī publiskā vietā. Šādos gadījumos ir nepieciešams arī tieši sazināties ar Dabas aizsardzības pārvaldi. Dabas aizsardzības pārvaldes eksperte skaidro, ka pēc informācijas saņemšanas pirmais solis ir pārliecināties, vai dzīvnieks joprojām atrodas notikuma vietā. Ja tas ir iespējams, bojāgājušais lūsis var tikt paņemts izpētei un nodots LVMI Silava, kur šādi atradumi ir nozīmīgi gan zinātniskai analīzei, gan sugas stāvokļa izvērtēšanai kopumā. Vienlaikus DAP norāda, ka situācijas, kad īpaši aizsargājamas sugas dzīvnieks ilgstoši paliek guļam publiskā vietā, ir ļoti retas. Biežāk praksē notiek citādi – atradējs vēršas Dabas aizsardzības pārvaldē ar lūgumu paturēt dzīvnieku, piemēram, izbāžņa vai ādas saglabāšanai pētniecības, izglītošanas vai personīgai lietošanai. Šādos gadījumos, izvērtējot apstākļus, DAP var izsniegt nemedījamo sugu indivīdu iegūšanas atļauju.
Pēc publikācijas žurnāls Medības saņēma arī ziņu no Dabas aizsardzības pārvaldes ar lūgumu nodot kontaktus sākotnējam ziņotājam. Dabas aizsardzības departamenta direktores vietniece un Savvaļas sugu aizsardzības nodaļas vadītāja Karīna Lazdāne aicināja ziņotāju sazināties tieši, lai precizētu informāciju par konkrēto gadījumu. Galu galā sākotnējais ziņotājs ar DAP sazinājās. Šis gadījums labi parāda, cik svarīgi ir tas, ka cilvēki ziņo, interesējas un meklē risinājumu, pat ja sākotnēji nav pilnīgas skaidrības par procedūru. Vienlaikus tas izgaismo arī sistēmas nepilnības – ziņošanas kārtība par īpaši aizsargājamām sugām praksē joprojām būtu skaidrāk jāizskaidro. Žurnāls Medības šajā situācijā kalpoja kā starpnieks starp lasītāju un atbildīgajām iestādēm, palīdzot jautājumu atrisināt līdz galam. Tieši šāda sadarbība starp sabiedrību, medniekiem, institūcijām un medijiem ir būtiska, lai savvaļas dzīvnieku aizsardzība Latvijā balstītos ne tikai normatīvos aktos, bet arī saprotamā un praktiski īstenojamā rīcībā.
Saplosīta dzīva! Traģēdija Aknīstē – četri vilki uzbrūk un nogalina medību suni, VMD atļaujas nedod
👉 Abonē 11 mēnešiem bez pielikumiem.
👉 Abonē 11 mēnešiem ar 3 pielikumiem.
Žurnāla Medības janvāra numurā lasi par ģeniālo un harismātisko vilku!
Žurnāla Medības trešajā pielikumā Mednieka gads 2026 par slimībām un parazītiem
