Par staltbriežu riesta sākumu tiek uzskatītas septembra pirmās dienas, taču jau augusta vidū, beigās šur tur atskan pa kādam rūcienam, ko nezinātājs var sajaukt ar lāča rēcienu.
Riests ilgst apmēram mēnesi, un tā kulminācija ir septembra beigās, oktobra sākumā. Starp pieaugušiem tēviņiem notiek riesta cīņas. Pirms uzsākt saķeršanos ar ragiem, brieži staigā viens gar otru un salīdzinās ar augumiem un ragiem. Ja neviens no pretiniekiem neatkāpjas, tad sākas cīņa. Reizēm kāds no pretiniekiem tiek nopietni savainots vai nogalināts.
Harēmu spēj izveidot tikai spēcīgs, nobriedis staltbrieža bullis. Tēviņš visur seko savām mātītēm un sargā tās no citiem konkurentiem.
VAIRĀK PAR STALTBRIEŽU RIESTU LASI ŽURNĀLA MEDĪBAS SEPTEMBRA NUMURĀ!
Tēviņam ir ļoti skaļš sauciens, ko var salīdzināt ar lauvas rēkšanu. Mātītes izvēlas tādu tēviņu, kas sauc skaļi un bieži. Bullis zemē izkasa bedri, kurā urinē, un tad izvārtās “aromatizētajos” dubļos. Jo spēcīgāk tēviņš smird, jo interesantāks un iekārojamāks tas ir mātītēm.
Unikālus kadrus savā objektīvā noķēris dabas vērotājs un fotogrāfs Māris Kreicbergs.
Staltbriežu riests. Brīdis, kad staltbriežu dzīvē dominē kaislības un cīņa. Un tas viss tikai viena mērķa dēļ – lai sugu turpinātu spēcīgākie. Visbiežāk cīņu zaudējušais spiests atkāpties un gaidīt jaunu izdevību, taču ir situācijas, kad drāma pārvēršas traģēdijā – viens vai dažreiz pat abi cīņas dalībnieki iet bojā.
Situācijas mēdz būt dažādas. Viens pretinieks nogalina otru, par spīti tam, ka staltbriežu ragi veidoti tā, lai šādu gadījumu būtu pēc iespējas mazāk. Stalbriežiem ragi ir žuburoti, lai cīņas karstumā buļļi varētu stīvēties, noskaidrojot uzvarētāju, nevis lai viens otru nogalinātu.
Tas nav lācis, kas mežā rēc! Staltbriežu riesta laiks tuvojas! Klausies briežu balsīs
Abonē žurnālu Medības!
