Ikdienas gaitās esam sapratuši, ka ir svarīgi, lai katram būtu savs zināms zobārsts, ģimenes ārsts, meistars, kas uzasinās nazi, personīgi pazīstams veikalnieks, lai tā būtu beķereja vai ieroču veikals, kurp ikdienā dodamies.
Ir labi zināt, ka frizieris izdarīs visu, kā nākas. Attiecībā uz lietām, kas ir saistītas ar mums pašiem, gribam būt droši, ka viss notiks pēc labākās gribas un iegūsim īpašu apkalpošanu un draudzīgu attieksmi. Tā kādu dienu es kā ierasts devos ciemos pie sava friziera un kaislīga mednieka Jāņa uz viņa Mednieku Spa – vietu, kur vienmēr var labi pavadīt laiku, pārrunājot aktualitātes par medībām. Un vienmēr var noklausīties kādu aizraujošu stāstu. Tā nu tapa ekspresintervija par nažiem un to lietošanu.
Jānis Znotiņš, MK Lemzere
“Medībās regulāri izmantoju savu EKA Swingblade G3 nazi. Man ir arī otrs EKA nazītis – modelis Swede88, ko izmantoju parasti virtuvē, uztaisu kādu maizīti vai kaut ko nogriežu. Ar Swingblade negriežu ne kokus, ne ko citu, lietoju tikai medībās, tikai darbam dīrātavā. Manā uztverē šis ir pārāk labs nazis, lai ar to grieztu kokus. Asmens biezums ir ļoti labi piemērots dīrāšanai, taču ne maizes vai pārtikas griešanai. Pielaboju šo nazi tikai ar dimanta galodiņu, firmas Lansky neliela, plakana galodiņa vienmēr ir kabatā un neaizņem daudz vietas. Cietība ir ļoti laba, taču, ja sanāk nobraukt pa kauliem vai metālu, vedu asināt pie meistara, kur parasti iegriežos aptuveni divas reizes sezonā. Mazo Swede88 izmantoju burtiski visur, izņemot dīrāšanu.
Labi, ka pie mums vēl ir palikušas mežacūkas. Man ir interesants novērojums. Pagājušogad kolektīva nomedītais kuilis bija miesās ražens, ar labiem ilkņiem, bet šogad nomedītajam kuilim ilkņi ir, bet miesās tas stipri sarucis. Mežacūkas ar manu nazi dīrāt ir ļoti ērti, īpaši izdarīt griezienus pie kājas – iegriez mazu strīpiņu, nazis neatgriežas un darbs padarīts. Asinu tepat centrā netālu no darba, tur nesam arī frizieru šķēres. Bet ir jāskatās, kā kurš meistars strādā, es nesu vienam pavecākam kungam, kurš rūpīgi un labi uzasina manu medību nazi, ir arī cits meistars, tam vairs neuzticos, jo kvalitāte atšķiras. Vecais meistars labi saprot, kāds nazis ir atnests, kāds metāls un kāda cietība tam piemīt, līdz ar to arī ir izpratne par to, ko vēlos es kā mednieks. Iepriekš nesu arī savu Moras nazi, par kuru meistars teica, ka šis tāds vienkāršs tūristu nazītis vien ir, taču man arī tas kalpoja godam. Metāls bija mīkstāks, taču pāris reižu pārvelc pāri galodai un darīts, atkal griež.
Man ir stāsts par tēva nazi. Tēta māsas-vīrs bija metālnieks, virpotājs un manam tēvam savulaik uzdāvināja nazi. Kārtīgu, ērtu nazi ar raga spalu. Bijām ciemos medīt Zvārdē, un kādu dienu, izlaižot iekšas, nazis bija aizmirsies mežā, kaut kur pie ceļa tā arī palika, aizbraucām prom. Tad krietnu laiku vēlāk, esot jau kolektīva biedrs, pēc medībām mednieku mājā, pie galda sēžot, ievērojām, ka kolēģis izvelk nazi un sāk griezt desiņu. Tēvs prasa, kur šo nazi dabūjis, tas atbild – atradu mežā. Tēvs pārjautāja, vai tur pie ceļa, un kolēģis, jau nedaudz pārsteigts, apstiprina – jā. Tā par vienu dzēriena pudeli tēvs dabūja savu nazi atpakaļ. Tā jau bija principa lieta, jo nazis ir piemiņa no švāģera. Tagad nazis ir nolikts seifā glabāties un darbos vairs nepiedalās. Un šis stāsts arī piešķir nazim īpašu nozīmi, tas ir kā relikvija. Nazim uzreiz ir cita vērtība. Ir naži, ar kuriem strādā, bet ir naži, kā šis, kuru gribas nolikt seifā un tikai aplūkot un atcerēties kādu stāstu.Nobeigumā varu teikt, ka ir labi, ja ir kāda kvalitatīva un laba lieta, ko lietot. Ja sev kaut ko izvēlas, tad jāizvēlas kvalitatīvas lietas, lai ir prieks iet medībās.”
Indulis Burka, žurnāls Medības
“Pirmās medību sezonas lietoju tūristiem domātu nazi dažu latu vērtībā. Tā asmens bija no mīksta metāla, bija visai bieži jāasina, taču savu uzdevumu tas pildīja – varēja gan stirnu nodīrāt, gan desas gabalu nogriezt.
Kādā braucienā uz Polijas dabas parkiem brīvajā laikā pastaigājos pa kādu nelielu pilsētiņu. Vienā no pilsētas laukumiem bija tirgus. Tika pirktas un pārdotas visneiedomājamākās lietas. Kāds vīrs vienā no tirdzinieku rindām uz galda bija izlicis nažus. Lielākā daļa no modeļiem bija asa sižeta filmu varoņu cienīgi – prāva izmēra, dažādiem robiem, kuru vienīgais pielietojums šķita lētticīgu ļautiņu iebiedēšana un visai apšaubāma statusa apliecināšana. Apvaicājos, vai naža praktiskākām vajadzībām viņam nav. Piemēram, medībām. Lai ar nazi varētu ne tikai desu griezt, bet arī medījumu nodīrāt un sadalīt.
Mirkli padomājis, viņš no letes apakšā novietotās kastes izvilka glītu nazi, kam bija ieapaļš un plats asmens, kas turpinājās cauri visam spalam. Tas visai ērti iegūla rokā, un tajā mirklī šķita, ka būs ērts jebkurā medību situācijā. Vienojāmies par visai demokrātisku cenu, un turpmāk pie manas mednieka jostas bija piestiprināts nazis ar tirdzniecības marku Taurus uz asmens.
Nazis tiešām kalpoja lieliski, atlika vien tā asmeni dažas reizes atsvaidzināt uz smalkas galodas.
Ar laiku asmens tomēr zaudēja sākotnējos asināšanas leņķus. Tiekoties ar ogrēnieti Alvi Ziemeli un runājot par nažu asināšanu, iepatikās viņa izgatavotā nažu asināmā ierīce. Tā ļāva nazi uz-asināt ar galodiņu, rūpīgi ievērojot vēlamo asināšanas leņķi. Tiesa, asināšanai bija jāvelta visai daudz laika. Brīdi padomājis, pats izgatavoju līdzīgu ierīci un nu jau vairāk nekā gadu asi naži manās mājās ir parasta lieta. Var viegli uzasināt gan pavāra, gan filejas nazi, gan medībām domāto. Turklāt ar smalkākajām galodiņām asmens griezošā daļa tiek burtiski nopulēta. Viena medību naža asinājuma pietiek, lai nodīrātu un sadalītu alni, pat ne reizi nazi neuzvelkot uz galodas.
Tomēr ar laiku pārliecinājos, ka šis nazis ir gana labs, lai nodīrātu alni, mežacūku, izgrieztu krūtiņu vai no mugurkaula atdalītu ribas. Savukārt, pārgriežot ādu, bija jāuzmanās, lai asais gals neķertu iekšējos orgānus. Tāpat tas ir visai piemērots rīks, kad ātri jāizbeidz ievainota dzīvnieka ciešanas, bet vēl viens šāviens nešķiet labākais risinājums. Pilnīgi nepiemērots tas ir bebru un sīko kažokzvēru dīrāšanai.
Šopavasar manā medību nažu klāstā ir būtisks pieaugums. Sīko plēsēju un bebru dīrāšanai iegādājos elegantu francūzi – saliekamu nazi Opinel Nr. 9. Tā deviņus centimetrus garais un plānais nerūsējošā tērauda asmens ir kā radīts sīkākiem un smalkākiem darbiem. Asmens izgatavots no ļoti izturīga Sandvik 12C27 tērauda. Dižskābarža spals lieliski ieguļ rokā.
Pateicoties kolēģiem, manā rīcībā nu ir arī EKA Swingblade G3 divpusēja asmens mednieka nazis. Viena asmens daļa paredzēta medījuma dīrāšanai, otra – ādas pārgriešanai. Lai pārmainītu puses, atliek vien piespiest pogu naža spalā. Arī šī naža asmens ir ražots no augstas kvalitātes zviedru nerūsējošā tērauda Sandvik 12C27. Jaunajam nazim sava pirmizrāde vēl jāsagaida. Taču naža ērtums rokā un asmenim izmantotais tērauds liecina, ka mans vecais medību nazis turpmāk tiks pie smagākajiem darbiem, dīrāšanu atstājot jaunajam zviedru meistaru darinājumam.”
Vairāk lasiet žurnālā “Medības”
