Par šo kalibru mēs esam senāk rakstījuši, esam bieži pieminējuši, runājot par citiem kalibriem, bet raksts par tieši šo kalibru ir kaut kur pazudis. Tas tika konstatēts, kad kolēģis, kurš grasās iegādāties jaunu vītņstobru ieroci, pajautāja – kāds tad ir tas .300 Winchester Magnum jeb .300 Win Mag saīsinātā versijā. Sāku rakāties pa datoru, cietni, arhīviem un neko neatradu. Tādēļ tika pieņemts lēmums – jāraksta atkārtoti.
Kalibrs nav nekas jauns, patiesībā tas ir pat ļoti labi pazīstams, plaši izmantots, radīts 1963. gadā. Tas tika veidots, par pamatu ņemot .375 H&H Magnum, to saīsinot un sašaurinot čaulītes kakliņu. .300 Win Mag ir ļoti daudzpusīgs kalibrs, tas tiek ļoti plaši lietots gan medībās, gan šaušanas sportā, gan arī militārām un kārtību uzturošo institūciju vajadzībām. Mednieki šī kalibra munīciju izmanto ne tikai lielo medījamo dzīvnieku medībām, tādēļ nevar teikt, ka tas domāts ziloņiem. Godīgi sakot, ziloņus ar .300 Win Mag nešauj, tam paredzēti lielāki un jaudīgāki risinājumi. ASV šis ir vispopulārākais no .30 magnuma kalibru saimes, lai gan ir kalibri, kas demonstrē labākus rādītājus, piemēram, .30-378 Weatherby Magnum un jaunākie .300 Remington Ultra Magnum, .300 Norma Magnum, .30 Nosler. Ar .300 Win Mag ļoti sekmīgi medī aļņus, vapiti (ASV), staltbriežus (Eiropā), lielragu aitas. Jānorāda arī tas, ka šim kalibram salīdzinājumā ar citiem tomēr ir labāki rādītāji ar smagāku lodi, kas tiek raidīta tālākās distancēs. Armija un kārtību uzturošās institūcijas šo kalibru izmanto lielākoties snaiperu vajadzībām. Jānorāda, ka ar šo kalibru pēc tā ieviešanas tika uzvarēts vairākās sacensībās, šaujot 910 metru (1000 jardu) distancē, kas tikai pierāda šī kalibra precizitāti.
Vēsture
Pirms .300 Win Mag tika radīts, jau diezgan plaši tika izmantoti vairāki .30 kalibri, kas metriskajā sistēmā tiek apzīmēti kā 7,62 mm. .30 attiecināms uz 0,30 daļu no collas, kas ir 2,54 cm. Vairāki no vecajiem kalibriem it kā piedāvāja magnuma cienīgus rādītājus, bet ne līdz galam. Starp tiem bija .30 Newton, kas bija radīts 1913. gadā, kā arī 1925. gada .300 H&H Magnum. Pirmajam bija ļoti ierobežota komerciāla veiksme, savukārt otrā kalibra patronas bija pārāk garas standarta Mauser un Springfield aizslēga karabīnēm. 1943. gadā, sākot ar .270 Weatherby Magnum, kad Rojs Vezerbijs ieviesa ļoti populāru vītņstobru munīcijas līniju, kas tika balstīta uz H&H čaulīti, ko saīsināja, lai tā sasniegtu 63,50 mm garumu un derētu aizslēga karabīnē. Tajā laikā Weatherby, pielāgojot H&H kalibra munīciju, tika izmantota viena formula – uzlabot patronas dizainu, no kā beigās izrietēja, ka šajās čaulītēs nevarēja lietot palielinātu šaujampulvera devu. Piemēram, .300 Weatherby Magnum bija uzlabota pilna garuma .300 H&H patrona, kas tika ieviesta 1944. gadā. Protams, citi munīcijas ražotāji pamanīja, ko Weatherby dara, un sāka rīkoties līdzīgi, proti, laikā no 1956. līdz 1959. gadam Winchester radīja trīs tādas patronas: .264 Winchester Magnum, .338 Winchester Magnum un .458 Winchester Magnum. Visas trīs bija balstītas uz saīsinātu un paplašinātu .375 H&H Magnum čaulīti. Tā kā šie trīs neiekļāva nevienu .30 kalibru, drīz sekoja šaušanas kopienas atbilde. Mežonīgo kaķu (Wildcatters) kopiena drīz radīja .30-338 Winchester Magnum. .300 Win Mag 1963. gadā ieviesa Winchester, izmantojot Model 70 karabīni. Sākotnēji kalibrs nebija ļoti veiksmīgs, galvenokārt tādēļ, ka tā konkurents 7mm Remington Magnum tika ieviests gadu iepriekš un bija jau guvis atzinību. Tomēr ar laiku pieauga mednieku un sporta šāvēju interese par šo kalibru, un galu galā tas iekļuva starp vispopulārākajām magnuma patronām. Pavisam drīz daudzi ieroču ražotāji piedāvāja modeļus šajā kalibrā, kas padarīja to pietiekami pieejamu.
Rādītāji
.300 Win Mag ir ļoti daudzpusīgs kalibrs, jo ar to vienlīdz labi der gan 110 greinu (7,12 g), gan 220 greinu (14,25 g) lodes. Šā iemesla dēļ to var izmantot ļoti dažādām situācijām. Tomēr visplašāk pieejamas ir 150–200 greinu (9,7–13 g) lodes, tām arī vislabākie rādītāji. Lai gan 150 greinu lodēm ir zemāks ballistiskais koeficients salīdzinājumā ar smagākām alternatīvām, to kompensē lodes lielais ātrums, līdz ar to šī svara lodes var ļoti efektīvi izmantot, medījot briežus pat samērā lielā distancē. Rūpnieciski ražotās šī svara lodes sasniedz pat 990 m/s. Savukārt 165 greinu lodei ir labāks ballistiskais koeficients, vienlaikus saglabājot ļoti lielu ātrumu un nodrošinot taisnāku trajektoriju. Šī lode var sasniegt 963 m/s. 180 greinu lode tiek uzskatīta par šī kalibra populārāko ar augstu ballistisko koeficientu, kas būs ļoti efektīva, medījot praktiski jebkura svara medījumu, kam ir plāna āda. Šādas rūpnieciski ražotas lodes ātrums ir ap 900 m/s. Smagākām lodēm ir augstāks ballistiskais koeficients, tām priekšroku bieži dod tālšāvēji, jo tās lieliski tiek galā ar vēja ietekmi. 200 greinu lodes ātrums būs ap 822 m/s.
Salīdzinājums ar citiem .30 kalibriem
Ja .300 Win Mag salīdzina ar nemirstīgo .30-06, pirmā ātrums ir apmēram par 120 m/s lielāks, kas nodrošina par 20% vairāk enerģijas. Vienlaikus jānorāda arī, ka .300 Win Mag ir pazīstams ar savu precizitāti 910 metru un viena kilometra šaušanas sacensībās. Lai gan medību apstākļos tik liela precizitāte nav nepieciešama, tomēr tas dod priekšrocības, ja ir jāraida šāviens tālākās distancēs. Tomēr jāmin arī kāds liels mīnuss, proti, šai magnuma patronai būs samērā liels atsitiens. Dažādos avots ir minēts, ka tas varētu būt par 30% lielāks, salīdzinot ar populāro .30-06. Tas var radīt samērā lielu diskomfortu un ietekmēt šaušanas precizitāti. Ja šāvējs baidās no atsitiena, tas noteikti var ietekmēt šaušanas tehniku. Tomēr atsitiens ir arī ļoti subjektīvs mērījums, un jānorāda, ka mūsdienās dažādi ražotāji piedāvā šīs problēmas risinājumus. Viens ļoti efektīvs veids, kā mazināt atsitienu, ir izmantot trokšņa slāpētāju. Ja runājam tieši par medībām, tad šo kalibru plaši izmanto gan Ziemeļamerikā, gan arī Eiropā. Plaši pieejamas ir komerciāli ražotas 150–220 greinu lodes, padarot to par daudzpusīgu medību kalibru. Kalibru plaši lieto, lai medītu kalnu kazas, staltbriežus, vapiti, aļņus. Vapiti var svērt līdz 450 kilogramiem, arī alnis nav viegls medījums, un mednieki parasti izmanto 10,7–13 gramu lodes, lai medītu šos dzīvniekus. Izvēloties attiecīgas konstrukcijas lodi, var gūt ļoti labus rezultātus ar lielu apturošu spēku un diezgan minimāliem gaļas bojājumiem. Piemēram, 150 greinu lodes izmanto arī mazāku medījamo dzīvnieku medībās. Šīs lodes būs piemērotas arī tālākiem šāvieniem. Šo kalibru plaši izmanto kalnu medībās, kā arī medījot dažādas antilopes Āfrikā. Kā minēts dažādos avotos, šis kalibrs ir piemērots, lai medītu 95% pasaules medījamo dzīvnieku.
Šauj garām! #27 Par kalibriem un munīciju
Žurnāla Medības aprīļa numurā lasi par lodes jaudu
