Linda Dombrovska, Indulis Burka
Šajā sezonā kā nevienu gadu personīgi piedzīvotas trīs Valsts meža dienesta (VMD) pārbaudes. Viena – individuālajās medībās, divas – dzinējmedībās. Personīgi ir bijusi laba pieredze, bet brīžiem rīcība mazliet pārsteidza.
Vienā reizē VMD darbinieki piebrauca pie medību torņa, tādējādi izbojājot medības, jo pirms tam, lai mežā būtu pēc iespējas mazāks traucējums, diezgan tālu gabalu uz torni gāju kājām. Brauciens uz gaides medībām ar mērķi nomedīt cūkas beidzās neveiksmīgi.
Pēc VMD apciemojuma rukši nenāca, un ar to arī medības bija beigušās. Otrā gadījumā VMD darbinieki, burtiski ložņājot gar mašīnām, vienā atklāja ieroci, kas nebija iesaiņots. Situācija pavisam vienkārša. Medniekmāja atrodas medību platību vidū, tur pārrāvumu nav. Saskaņā ar Medību noteikumu 59. punktu dzinējmedību laikā pārbraucienos medību iecirkņa teritorijā medību šaujamieroci pārvadā izlādētu, bet tas drīkst būt neiesaiņots.
Ņemot vērā šo punktu, mednieks ieroci pārvadāja izlādētu, bet neiesaiņotu. Pārkāpums radās tādēļ, ka medību pārskatā, kur visi bija ierakstījušies un parakstījušies, vēl nebija norādīts dzinēj-medību sākums, bet individuālās medības medību vadītājam nebija pieteiktas. Mutisks brīdinājums par Medību noteikumu pārkāpumu medniekam tika izteikts viena iemesla dēļ – medību pārskatā nebija ierakstīts dzinējmedību sākums. Tie ir četri cipari dokumentā, kas būtībā ir vienkārša papīra lapa bez numura, bet nosaka, vai mednieks tiks vai netiks sodīts.
Priecē tas, ka izteikts mutisks brīdinājums, nevis piespriests administratīvais sods tikai par to, ka medību vadītājs nebija ierakstījis medību sākumu. Tas ir labi, ka VMD atgādina par principiem un nosacījumiem, kas ierakstīti Medību noteikumos un likumā.
“Šajā situācijā formāli, protams, ir noticis pārkāpums,” vērtē jurists Artūrs Surmovičs. “Vislabākā dienesta rīcība šādās situācijās būtu ievērot Konsultē vispirms principu, kura ieviešanas memorandam, starp citu, ir pievienojies arī Valsts meža dienests. Šeit acīmredzami ir pieļauta nebūtiska kļūda, kas bija jāizskaidro medību vadītājam, un mutisks aizrādījums būtu pietiekama sankcija. Manā ieskatā šāda rīcība tikai veicinātu VMD pozitīvo tēlu un mednieku vēlmi sadarboties ar iestādi.”
Trešajā gadījumā VMD darbinieču veiktā pārbaude tiešām raisīja abpusēju cieņu un izpratni. Pārbaude ieradās, kad tik tikko bija sācies pēdējais masts. Vadītājs izteica lūgumu pagaidīt līdz masta beigām, jo daļa mednieku un dzinēju jau bija devusies uz savām stāvvietām. VMD darbinieces nobrauca malā, lai nevienam netraucētu, un piekrita pagaidīt. Pēc masta tika pārbaudīti medību dalībnieku dokumenti, ieroču numuri, medību pārskats. Pārbaudes gaitā pārkāpumi netika konstatēti.
Mednieku kolektīvam pēc tam bija ko pārrunāt, bet nevienam nebija nekādu iebildumu, niknu komentāru vai pārmetumu VMD darbiniekiem. Viss korekti, pieklājīgi un bez pretenzijām.
Viens ir skaidrs, ka pārbaude ir neikdienišķa situācija un mednieki par to satraucas pat tad, ja zina, ka viss kārtībā. Lai arī kā visi novērtētu VMD darbinieku ieguldījumu kārtības uzturēšanā medību laikā, tomēr diez vai kāds priecājas par šādām pārbaudēm. Lai viss noritētu pēc iespējas ātrāk un ērtāk, medniekiem jāsagatavo savi dokumenti un jāzina, kur uz ieroča ir tā numurs.
Abpusēja cieņa un pieklājība visām pusēm tikai nāks par labu un veicinās sekmīgu sadarbību starp medniekiem un VMD. Pārbaudes notiek diezgan bieži, un, kā izrādās, pieņemts lēmums apmeklēt un pārbaudīt visus mednieku kolektīvus.
Kādēļ pieņemts šāds lēmums, skaidro Valsts meža dienesta Medību daļas vadītājs Valters Lūsis:
“Pirmkārt, Valsts meža dienestam ir uzdevums kontrolēt medniekus. Tāpat ir jābūt noteiktiem kritērijiem, kā to darīt. Lai nav tā, ka pie viena brauc nepārtraukti, bet otrs brīnās, kāpēc pie viņa nebrauc, lai nebūtu kāds nesaprotams selektīvs princips. Tāpēc ir noteikta vienota kārtība: medību tiesību lietotājs vai persona, kurai ir tiesības medīt limitētos medījamos dzīvniekus, medību procesā medību sezonas laikā jāpārbauda vismaz vienu reizi. Un nav noteikts, vai pārbaudei jānotiek individuālo vai dzinējmedību laikā. Lai katrs kolektīvs zina, ka vienreiz gadā notiks pārbaude. Ja tas nav noticis, mednieki var painteresēties, kāpēc šāda pārbaude nav notikusi, un mēs varētu paskatīties mūsu darbiniekus. Iespējams, viņi tikai raksta atskaitēs, ka mednieki nav sastopami. Tā būtu kontrole arī no otras puses.”
Likumdošana. Nelikumīgas medības
24. pants. Par nelikumīgām medībām atzīst:
1) medīšanu tādā termiņā un kārtībā, kas neatbilst medības reglamentējošos normatīvajos aktos noteiktajiem termiņiem un kārtībai;
2) atrašanos ar lietošanai sagatavotu šaujamieroci vai medību rīku medību platībā bez saskaņojuma ar medību tiesību lietotāju, kā arī platībās, kurās medīt aizliegts, izņemot šā likuma 29. panta piektās daļas 3. punktā minētos gadījumus;
3) medīšanu ar šaujamieroci, ja normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā nav iegūta vai ir atņemta mednieka apliecība, mednieka sezonas karte vai medību šaujamieroča glabāšanas atļauja, kā arī limitēto medījamo dzīvnieku medīšanu bez medību atļaujas;
4) medījamo dzīvnieku medīšanu ar medību rīkiem, ja normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā nav iegūta vai ir atņemta mednieka apliecība un mednieka sezonas karte, kā arī medību rīku neatļautu lietošanu;
5) limitētā medījamā dzīvnieka pārvietošanu no vietas, kur tas nomedīts, vai ievainota limitētā medījamā dzīvnieka izsekošanu, ja nav aizpildīta medību atļauja;
6) medīšanu vietās, kur medīt aizliegts, kā arī vietās, kur aizliegtas attiecīgās dzīvnieku sugas medības, izņemot šā likuma 29. panta piektās daļas 3. punktā minētos gadījumus;
7) nelimitēto medījamo dzīvnieku medīšanu bez medību tiesību lietotāja piekrišanas, izņemot šā likuma 18. pantā un 29. panta sestās daļas 3. punktā minētos gadījumus;
8) medīšanu apstākļos, kad dzīvnieki glābjas no dabas katastrofām;
9) medīšanu, izmantojot šādus aizliegtus medību līdzekļus, rīkus, metodes un paņēmienus:a) putnu līmi, aklus vai sakropļotus dzīvniekus kā ēsmu,b) skaņu ierakstus,c) mākslīgus gaismas avotus, izņemot mežacūku, lapsu un jenotsuņu medības,d) nakts redzamības tēmēkļus ar elektronisko palielinājumu vai attēla pārveidošanu, izņemot mežacūku, lapsu un jenotsuņu medības,e) spoguļus un citas apžilbinošas ierīces,f) lāzertipa tēmēkļus,g) tīklus, kas darbojas neselektīvi saskaņā ar lietošanas nosacījumiem vai izmantošanas apstākļiem,h) kājķeramos slazdus un slazdus jeb lamatas, kas darbojas neselektīvi saskaņā ar lietošanas nosacījumiem vai izmantošanas apstākļiem,i) arbaletus, lokus,j) pusautomātiskus šaujamieročus, kuru patrontelpas un magazīnas (patronu padošanas mehānisma) kopējā ietilpība ir lielāka par trim patronām, izņemot mežacūku, lapsu un jenotsuņu medības,k) lidaparātus, motorizētus braucošus sauszemes un ūdens transportlīdzekļus,l) ieročus, kas nav klasificēti kā medību šaujamieroči,m) siltumu uztverošos (termālos) tēmēkļus;
10) medīšanu, izmantojot šādus aizliegtus vispārbīstamus medību līdzekļus, rīkus, metodes un paņēmienus:a) ķerambedres, cilpas, āķus, asu priekšmetu uzstādīšanu uz dzīvnieku takām,b) elektriskas vai elektroniskas ierīces, kas spēj apdullināt vai nogalināt dzīvnieku,c) sprāgstvielas, patšāvējus,d) indes un saindētu vai imobilizējošu ēsmu,e) gāzes vai dūmus;
11) medījamo dzīvnieku turēšanu nebrīvē, ja nav saņemta Valsts meža dienesta atļauja;
12) medīšanu, izmantojot jebkurus masveidīgas vai neselektīvas putnu sagūstīšanas vai nonāvēšanas līdzekļus, pasākumus vai paņēmienus, arī tādus, kas var izraisīt sugas izzušanu vietējās pašvaldības vai valsts teritorijā.
