Jaunie grozījumi Medību likumā paredz, ka turpmāk siltumu uztverošos (termālos) tēmēkļus būs aizliegts izmantot diennakts tumšajā laikā, izņemot mežacūku, lapsu un jenotsuņu medības.
Foto: Kate Šterna
Tas patiešām nebūs nekāds 1. aprīļa joks! Termotēmēkļus jeb, kā likumā teikts, siltumu uztverošos (termālos) tēmēkļus – Latvijā varēs lietot, bet tikai no nākamās sezonas. Tā kā līdz šim tos varēja brīvi iegādāties, bet ne lietot medībās, varētu pieņemt, ka laikā, pirms Medību likuma grozījumi stāsies spēkā, kāds vēl paņems un sāks tos nelegāli lietot, uzlabojot medību inspektoru rezultatīvos rādītājus. Nē, vēlreiz! Termotēmēkļi tikai no šī gada 1. aprīļa!
Par ko lēma Saeima
Jaunie grozījumi Medību likumā paredz, ka turpmāk siltumu uztverošos (termālos) tēmēkļus būs aizliegts izmantot diennakts tumšajā laikā, izņemot mežacūku, lapsu un jenotsuņu medības. Tas pats attiecas arī uz nakts redzamības tēmēkļiem ar elektronisko palielinājumu vai attēla pārveidošanu. Visi pārējie nosacījumi paliek spēkā, proti, diennakts tumšajā laikā jāmedī būs no paaugstinājuma. Visticamāk, spēkā arī paliks prasība par pārskata aizpildīšanu, lai gan jānorāda, ka tuvākajā laikā tiks attiecīgi grozīti arī Medību noteikumi, tādēļ šobrīd nav skaidri zināms, kāds tad tieši izskatīsies to gala rezultāts.
Tā kā aizliegums attiecas uz diennakts tumšo laiku, tad laba ziņa tiem, kuru īpašumā ir nakts redzamības tēmēkļi ar dienas režīmu. Spēkā esošā likuma redakcija ir viennozīmīga – nakts redzamības tēmēkļi ir aizliegti vispār, izņemot mežacūku, lapsu un jenotsuņu medības, izpildot visas drošības prasības. Tas nozīmē, ka ar naktenieku dienas režīmā diennakts gaišajā laikā tāpat var medīt tikai mežacūkas, lapsas un jenotsuņus. Tas mainīsies šī gada 1. aprīļa. Tad dienas laikā varēs medīt jebkuru tajā laikā atļauto medījamo sugu. Jā, termotēmēkli varēs lietot arī dienas laikā, lai gan jānorāda, ka nedz naktenieks, nedz termiķis dienas laikā nedod nekādas īpašas priekšrocības, bet tas ļaus savā ziņā ietaupīt, jo nebūs atsevišķi jāpērk dienas tēmēklis. Tomēr jāsaka gan, ka diennakts gaišajā laikā klasiskais optiskais tēmēklis būs visefektīvākais.
Diennakts tumšais laiks
Šobrīd spēkā esošajos Medību noteikumos noteikts, ka medības ar ieročiem diennakts tumšajā laikā, kas sākas divas stundas pēc saulrieta un beidzas divas stundas pirms saullēkta, atļautas tikai no dabiska vai mākslīga paaugstinājuma, kura stāvēšanas vai sēdēšanas platforma nav zemāka par 2,5 metriem un dod iespēju veikt šāvienu uz leju, izņemot aļņu buļļu un staltbriežu buļļu medības laikposmā no 1. septembra līdz 15. oktobrim, kā arī ūdensputnu medības. Noteikumu 80. punkts ir vienīgā vieta, kas definē diennakts tumšo laiku. Tā kā šis jēdziens tagad parādās arī likumā, deputāti lēma, ka tas būtu jēdefinē arī pašā likumā. Lai gan bija priekšlikumi diennakts tumšo laiku definēt citādi, beigās tika akceptēta spēkā esošā definīcija, proti, diennakts tumšais laiks sākas divas stundas pēc saulrieta un beidzas divas stundas pirms saullēkta.
Kas jāņem vērā
Lai gan nakts redzamības un termotēmēkļi noteikti sniedz savas priekšrocības tieši diennakts tumšajā laikā, tomēr ir vairākas svarīgas lietas, kas jāņem vērā, sākot tēmēkļus lietot. Pirmkārt, tumsā ar termokameru vai nakts redzamības tēmēkli ir ļoti grūti precīzi noteikt distanci līdz mērķim, ja šīs ierīces nav aprīkotas ar attāluma mērītāju. Šajā ziņā var ļoti viegli kļūdīties, jo objekts it īpaši termokamerā parasti izskatās daudz tuvāk, nekā tas patiesībā ir. Tādēļ, lai diennakts tumšajā laikā efektīvi lietotu termotēmēkli, ir ļoti labi jāpārzina medību platības. Ja šāviens tiek raidīts uz objektu, kas atrodas daudz tālāk, nekā domā mednieks, var iedzīvoties daudzās problēmās. Mazākais būtu aizšaut medījumam garām. Ļaunākais – to ievainot.
Otrkārt, ne vienmēr termokamerā var novērtēt, vai starp objektu un mednieku nav kāds šķērslis, piemēram, zāle, zari. Tie, kas līdz šim lietojuši nakts redzamības tēmēkli un termokameru vērošanai, noteikti ievērojuši, ka bieži vien medījumu var ļoti labi redzēt termokamerā, bet praktiski neredz nakts redzamības tēmēklī, jo tā piegaismotājs atspīd no zāles, lapām, zariem. Tas nozīmē, ka starp mednieku un tā mērķi ir kāds šķērslis. Labākajā gadījumā medījumam netrāpīs, sliktākajā – to ievainos.
Treškārt, skatoties termotēmēklī, jābūt ļoti uzmanīgam un, kā saka tautā, septiņas reizes jānomēra, pirms spiest sprūda mēlīti. Ar termotēmēkli naktī medīt atļauts tikai trīs sugas – mežacūkas, lapsas un jenotsuņus. Jenotsuni var sajaukt ar āpsi. Lapsu ar stirnu, bet mežacūku ar alni. Daudzi tagad pasmiesies, kā tad var sajaukt mežacūku ar alni. Vienkārši, ja alnis stāv krūmos un redzama ir tikai tā ķermeņa augšējā daļā, kāds pārgalvīgs mednieks var arī kļūdīties. Tādēļ vēlreiz – jebkurā gadījumā pirms sprūda mēlītes nospiešanas ir ļoti rūpīgi jāizvērtē, vai tas tiešām būtu darāms.
Joprojām daudzi mednieki uzsver, ka ļoti efektīvi darbojas nakts redzamības tēmēklis komplektā ar termokameru. Ar termokameru var konstatēt objektu, bet ar nakts redzamības tēmēkli novērtēt distanci, sugu, kā arī to, vai starp mednieku un medījumu nav kāda šķēršļa.
Medības ar ieročiem diennakts tumšajā laikā, kas sākas divas stundas pēc saulrieta un beidzas divas stundas pirms saullēkta, atļautas tikai no dabiska vai mākslīga paaugstinājuma, kura stāvēšanas vai sēdēšanas platforma nav zemāka par 2,5 metriem un dod iespēju veikt šāvienu uz leju, izņemot aļņu buļļu un staltbriežu buļļu medības laikposmā no 1. septembra līdz 15. oktobrim, kā arī ūdensputnu medības.
Par karabīnes eksāmenu, lapsām un bebru ādu sālīšanu. “Šauj garām!” #111 epizode
Jūsu Safari tīmekļa pārlūkprogramma ir novecojusi! Iesakām to nekavējoties atjaunot, lai saturu šajā portālā varētu lietot pilnā apmērā. Vai varat izmantot kādu no populārākajām pārlūkprogrammām, piemēram, Google Chrome vai Firefox.
