Ūdens temperatūra ir ļoti svarīgs faktors zivju apetītei. Zivis ir daļa no dzīvajām radībām, kurām ir mainīga ķermeņa temperatūra. Šīs savdabīgās īpatnības dēļ zemūdens iemītnieku vitālā aktivitāte ir atkarīga no apkārtējās vides, proti, no ūdens temperatūras rādītājiem. Ūdens temperatūra būtiski ietekmē gan zivju augšanu, gan barošanos, gan arī vairošanās intensitāti.
Katrai zivju sugai ir savi temperatūras diapazoni, kuros attiecīgās sugas pārstāvji jūtas visērtāk. Ūdens temperatūras pazemināšana zem kritiskās atzīmes noved pie dzīvības procesu palēnināšanās vai pat apstāšanās zivju organismā, savukārt tā palielināšanās (līdz noteiktām robežām) veicina zivju aktivizēšanos. Pārmērīgas temperatūras novirzes dažos gadījumos var izraisīt pat zivju nāvi. Vislielākās briesmas rada pēkšņas temperatūras izmaiņas. Piemēram, ūdens pārmērīga sasilšana jeb, vienkāršāk sakot, ūdens sakaršana ir lielā mērā saistīta ar ūdenī izšķīdušā skābekļa samazināšanos. Šī rādītāja samazināšanās izraisa ūdens iemītnieku labsajūtas pasliktināšanos.
Ūdens temperatūras strauja atdzišana. Kā tas ietekmē zivju aktivitātes?
Ziemā, kad ievērojami samazinās ūdens temperatūra, zivis dodas uz savām ziemošanas vietām. Dažas sugas pilnībā atsakās no jebkādas barības vispār, dažreiz gavēnis ieilgst līdz pat pavasara siltajām dienām. Karūsas, līņi, karpas ierokas dūņās. No barības viņas ir atteikušās pilnībā, bet ar ļoti retiem izņēmumiem. Atcerieties, pirms apmēram 10 gadiem Lielupes baseinā aktīvi bija līņi. Toreiz tā bija anomālija. Vēl vēlos piebilst, ka šajā periodā zivju ķermeni klāj bieza gļotu kārta.
Pēc temperatūras ietekmes uz vitālo funkciju intensitāti zivis iedala divās grupās: aukstūdens un siltūdens zivis.
Pie siltuma mīlošām zivīm var pieskaitīt raudas, brekšus, karūsas, līņus, samus, karpas utt.
Par vēsā ūdens cienītājiem var uzskatīt mencas kārtas zivis un lašveidīgās.
Līdz ar ziemas jeb vēsā ūdens iestāšanos siltumu mīlošajām zivīm mainās vielmaiņa, tās kļūst mazkustīgas un migrē uz dziļākām vietām, tās samazina savas kustības līdz minimumam. Dažas pat pārtrauc uzņemt jebkuru barību.
Zivju barošanas intensitāte atkarībā no ūdens temperatūras
Aukstumu mīlošām sugām (foreles, vēzeles) aktivitātes maksimums notiek vēlā rudenī un pat ziemā, savukārt raudas, līdakas, ķīši un asari nebeidz baroties visa gada garumā. Dažreiz līdzīgu rīcību var novērot arī brekšiem un zandartiem. Dažādu veidu zivīm šie temperatūras diapazoni ir atšķirīgi. Kuros barošana notiek visintensīvāk? Karpu optimālā barošanas temperatūra ir 23–28 °C. Līdakām šī robeža būs ierobežota līdz 15–16 °C, bet forelei nepieciešami tikai 10–12 °C. Karpas sāk baroties tikai tad, kad ūdens sasilst vismaz 10 °C, vēdzeles atsakās uzņemt barību dienās, kad ūdens temperatūra pārsniedz 12 °C. Forelēm ūdens temperatūra nedrīkst pārsniegt 18 °С, bet ziemā tā nedrīkst būt zemāka par 3 °С.
Ūdens temperatūra zivīm ir ļoti nozīmīgs faktors, kas būtiski ietekmē zivju vairošanos. Tādējādi nārsta laiks tiek regulēts. Augstāk norādītās temperatūras nedrīkst uztvert kā fiksētas vērtības. Dažreiz daba izspēlē tādus jokus, ka pat domādams neizdomāsi.
Japāņu Dievs pret franču ēdienu, jeb Basara VS Frodigy. Sarunas laivā #16
Jūsu Safari tīmekļa pārlūkprogramma ir novecojusi! Iesakām to nekavējoties atjaunot, lai saturu šajā portālā varētu lietot pilnā apmērā. Vai varat izmantot kādu no populārākajām pārlūkprogrammām, piemēram, Google Chrome vai Firefox.
