“Vai ir kādi konkrēti ieteikumi, kā rīkoties, ja uzbrūk mežacūka, vēl bez tā, kas minēts Medību noteikumu 85. punktā – pēc šāviena pie krituša aļņa, staltbrieža, mežacūkas, stirnas vai vilka pieiet ar pielādētu ieroci, tuvojoties dzīvniekam no mugurpuses?” vēlas uzzināt kāds žurnāla Medības lasītājs.
Skaidro Valsts meža dienesta Medību daļas vadītājs Valters Lūsis: “Minētā Medību noteikumu punkta daļa nosaka rīcību, lai novērstu pēkšņa uzbrukuma sekas. Ja notiek pats uzbrukums, tad vienīgais, ko var ieteikt, – nebēgt, bet, dzīvniekam tuvojoties, lēkt malā no dzīvnieka ceļa. Protams, efektīvākais līdzeklis ir drošs šāviens uz ievainoto dzīvnieku. Jāsaka, ka katrs šāds ievainota dzīvnieka uzbrukuma gadījums ir individuāls un Medību noteikumu uzdevums nav aprakstīt visas šīs situācijas. Rīcības apraksti šādās situācijās, tajā skaitā ar ievainotu dzīvnieku, ir pieejami publiskajā telpā, to analīze var palīdzēt katram medniekam novērst ievainota dzīvnieka uzbrukuma iespējas, bet paša uzbrukuma brīdī pieņemt pareizāko lēmumu nekavējošai rīcībai.”
Galvenais – nesteigties
Žurnāls Medības aptaujāja vairākus pieredzējušus medniekus. Viņi bija vienisprātis, ka jādara viss iespējamais, lai līdz situācija, kad jāpiedzīvo ievainota dzīvnieka uzbrukums, nenonāktu. Un tas nebūt nav sarežģīti. Jāievēro vien daži vienkārši padomi un nedrīkst steigties.
Pieredzējis mednieks Raimo Jansons: “Galvenais, kas ir jāsaprot, tūlīt pēc šāviena nedrīkst steigties pakaļ ievainotajam dzīvniekam. Un nav svarīgi, tā ir mežacūka vai kāds cits medījamais dzīvnieks. Ir jānogaida vismaz 15–20 minūtes. Filozofiski izsakoties, nomedītā dzīvnieka dvēselei ir jāļauj aiziet debesīs… Tūlīt steigties pie medījuma ir lielākā kļūda, ko var pieļaut. Nākamais solis – iet skatīties uz vietu, kur dzīvnieks bija šāviena brīdī. Medniekam ir jāspēj parādīt vietu, kur tieši bija dzīvnieks šāviena mirklī. Šī vieta ir jāatrod un jāiezīmē. Tāpat jāfiksē un jāiezīmē vieta, kur dzīvnieks iegāja mežā, virziens, kurā dzīvnieks aizgāja. Protams, jāskatās, vai ir asinis un kādas tās ir, lai novērtētu trāpījuma vietu. Un jāņem vērā, ka bagātīgās barības bāzes dēļ dzīvnieki visbiežāk ir trekni un tauki var aizvērt trāpījuma vietu. Un šādā situācijā asiņu var arī nebūt vai asinspēdas ātri pazūd, kaut gan dzīvniekam ir simtprocentīgi nāvējošs ievainojums. Nākamais solis vislabāk izdosies, ja ir pieejams medību šķirnes suns. Suns jūsu vietā atradīs ievainoto dzīvnieku un ar balsi dos ziņu par tā atrašanās vietu. Varēs spriest par to, vai dzīvnieks vēl ir dzīvs vai nav, vai tas pārvietojas vai ne. Tāpat suns pievērsīs sev ievainotā dzīvnieka uzmanību un pasargās mednieku no riskantas situācijas. Ja suņa nav, tad viss ir slikti, īpaši bezsniega apstākļos. Protams, ja trāpījums bijis labs, tam dzīvniekam simt metru distancē jābūt… Ir lēnām jāseko pa pēdām un uzmanīgi jāvēro apkārtne. Kad dzīvnieks pamanīts, tam jātuvojas ļoti uzmanīgi un tikai no aizmugures! Ja dzīvnieks ir pavilcis zem sevis kājas, tā ir droša zīme, ka tas vēl ir dzīvs. Ir jāizdara nāvējošais šāviens, un, lai to paveiktu, nav jāpieiet dzīvnieka tiešā tuvumā. Šāvienu var raidīt no droša attāluma. Jāmērķē ir sirds rajonā! Nav jācenšas piešaut galvā vai kaklā! Dažu simtu gramu medījuma gaļas zaudējums ap trāpījuma vietu nav tā vērts, lai riskētu vēlreiz tikai ievainot dzīvnieku, kas var pielēkt kājās un aizskriet projām. Jāmērķē ir sirds rajonā! Nav jācenšas piešaut galvā vai kaklā! Dažu simtu gramu medījuma gaļas zaudējums ap trāpījuma vietu nav tā vērts, lai riskētu vēlreiz tikai ievainot dzīvnieku, kas var pielēkt kājās un aizskriet projām. Ja redzat, ka dzīvnieks guļ uz viena vai otra sāna un kājas ir izstieptas, tas, visticamāk, jau ir miris. Pieredzējuši mednieki zina – kamēr briedis elpo, tas jebkurā brīdī var aizbēgt. Ar mežacūku ir līdzīgi, kamēr tā elpo, tā ir spējīga uzbrukt. Taupīt patronu šādā situācijā nedrīkst! Ja nu tomēr viss ir pavisam slikti un mežacūka lec kājās, ir divas iespējas. Ja tas ir kuilis un no pirmā uzbrukuma jums ir izdevies izvairīties un palēkt malā, tad ir liela varbūtība, ka dzīvnieks aizskries. Ja tā ir sivēnmāte, tā, visticamāk, apsviedīsies un uzbruks vēlreiz. Ir jābūt ļoti aukstasinīgam, lai paspētu noreaģēt un izšaut. Tāpēc vislabāk līdz šādai situācijai nenonākt. Un izvairīties no uzbrukuma var tikai tad, kad tu labi redzi, respektīvi – dienā. Tāpēc, ja šāviens ir raidīts vakarā vai naktī, izsekot dzīvnieku droši var tikai nākamajā dienā, kad kļuvis gaišs. Naktī iespējamība, ka medību suns tiks saplēsts, arī ir lielāka. Jebkurš dzīvnieks, kas ir apdraudēts, par savu dzīvību cīnīsies līdz pēdējam elpas vilcienam un izmantos visas iespējas.”
Vairāki pamatnosacījumi
Pieredzējis mednieks Nikolajs Antipenko: “Sniega apstākļos, ja ievainotais dzīvnieks aiziet 300, 400, 500 metru, nav adekvāti skriet tam pakaļ pa pēdām. Šādās situācijās masts ir jāielenc un jādzen. Jā, kad ir gaides medības vasarā un ir karsts laiks, ir bīstami medījumu atstāt uz ilgāku laiku – visu nakti. Taču, kad gaisa temperatūra ir tuvu nullei, nav nekāda riska. Mēs paejam 50–100 metru. Ja dzīvnieks šajā attālumā neguļ, mēs atstājam to līdz nākamajam rītam. Tāpat pēc šāviena uz dzīvnieku mēs nogaidām vismaz stundu vai pusotru, pat divas un tikai pēc tam ejam skatīties. Arī gaides medībās. Mednieks raida šāvienu, dzīvnieks aizskrien, mednieks informē par situāciju ar īsziņu medību koordinatoru un turpina gaidīt tornītī. Pēc šī laika sapulcējamies un divi cilvēki dodas noskaidrot šāviena rezultātu. Viens nekad! Ja jāmeklē tālāk, meklēšanu atliek uz rītu! Starp citu, meklēšanā lieliski noder termokamera. Ar šo ierīci var ieskatīties dziļāk mežā un, iespējams, pamanīt nomedīto dzīvnieku, kas joprojām ir siltāks par apkārtējo vidi. Divi cilvēki dodas noskaidrot šāviena rezultātu. Viens nekad! Ja jāmeklē tālāk, meklēšanu atliek uz rītu! Kāpēc ir svarīgi nogaidīt? Trāpījuma brīdī dzīvniekam ir šoks un izdalās adrenalīns. Dzīvnieks spēj tālu skriet. Taču, ja to nedzen, dzīvnieks nomierinās, adrenalīna līmenis krītas un dzīvnieks cenšas apgulties. Jo ilgāk tas guļ, jo vairāk zaudē asiņu un līdz ar to arī spēku. Arī tad, ja ievainojums nav liels, dzīvnieks var noasiņot tik tālu, ka nespēj piecelties. Esmu pieredzējis piecas vai sešas reizes, kad uzbrūk ievainota mežacūka. Ir jābūt labam medību sunim, kas šādā brīdī var nostāties starp mežacūku un mednieku. Manā garajā mednieka mūžā ir bijis tikai viens medību suns, kas to spēja. Kāpēc izsekot jāiet diviem medniekiem? Viņi attiecībā pret medījumu atrodas dažādos leņķos. Iespējams, viens no medniekiem var paklupt, var nesprāgt patronas kapsele. Otram būs iespēja raidīt nāvējošo šāvienu. Vēl viens padoms – izsekot ievainoto dzīvnieku vislabāk iet ar gludstobra ieroci. Tu vari nepaspēt pārlādēt karabīni otram šāvienam. Ar bisi sākumā ir iespējas izšaut divas reizes bez pārlādēšanas. Tāpat biezoknī ar bisi ir vieglāk izšaut uz dzīvnieku, kas ir dažu metru attālumā. Pazīme, ka dzīvnieks, kam tuvojaties, vēl ir dzīvs, ir galvai pieglaustas ausis. Tāpēc šāviens jāraida laikus un no droša attāluma. Un bīstams var būt arī ievainots vilks vai lapsa, ne tikai mežacūka, briedis, alnis vai stirna. Un jāpiešauj nevis galvā vai kaklā, bet sirds rajonā. Mednieks pats ir sagājies, ir uztraukums, un trāpīt nelielā kustīgā mērķī ir ļoti grūti.”
Izsekot dodas viens vai divi mednieki
“Cik cilvēku vienlaikus individuālajās medībās var doties izsekot savainotu dzīvnieku? Vai uz šo gadījumu ir attiecināms Medību noteikumu 77. punkts: Bez medību vadītāja atļaujas aizliegts sekot ievainotam medījamam dzīvniekam. Suņa aprietam ievainotam dzīvniekam drīkst tuvoties tikai viens vai divi medību vadītāja norīkoti mednieki?” Šādu jautājumu žurnāls Medības saņēmis savā elektroniskajā pastā. Skaidro Valsts meža dienesta Medību daļas vadītājs Valters Lūsis: “Medību drošības prasības ievainota dzīvnieka izsekošanas organizēšanā netiek sadalītas dzinējmedībās vai individuālajās. Medību noteikumos sacītais, ka ievainotu dzīvnieku drīkst izsekot viens vai divi mednieki, nodrošina drošības prasību ievērošanu gan no medību šaujamieroču lietošanas, gan ievainota dzīvnieka uzbrukuma risku viedokļa. Medību noteikumu 77. punkts ir saistošs arī individuālajās medībās.”
Jaunais VMD e-pakalpojumu portāls, atļauju sadale sadarbības līgumā Mednī. Semināra ieraksts
Žurnāla Medības jūlija numurā lasi par limitiem
