Avots: Latvijas Mednieku asociācija
Iepriekš ziņojām, ka Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā tika skatīti Medību likuma grozījumi (Par likumprojektu Grozījumi Medību likumā (Uz 1.lasījumu) (Nr. 978/Lp14) (Dok. nr. 3533), kuru tālāku virzību komisija vienbalsīgi noraidīja, pieņemot lēmumu veidot darba grupu, kurā tiks spriests, kā efektīvi risināt esošās problēmas, jo piedāvātie grozījumi Medību likumā nedz palielinās atļauju skaitu, mednieku skaitu, nepalielinās medību platības kā tādas, bet ļaus atsevišķiem mednieku klubiem bez vienošanās ar kaimiņiem, medīt ierobežotā skaitā platību.
25.februārī deputāts Edgars Putra savā Facebook kontā nopublicēja video, kurā redzams sniegots lauks ar dažām stirnām, pievienojot šādu aprakstu: “Gar lauka malu ir 8 metru zaļā josla, kurā kultūraugi netiek audzēti. Tālāk ir ziemas rapsis, varbūt būs, bet ja būs tad stipri ierobežotā apjomā. Bet Saeimā mums ir konkrēti deputāti, kas uzskata, ka lauksaimniecības zemi medību iecirknī iekļaut nevajag – tādi kā Vitenbergs (NA), Patmalnieks (JV), Labucis (JV), jo postījumi jau neesot lauksaimniecības zemēs! Atcerēties šos uzvārdus uz nākamām Saeimas vēlēšanām!!! P.s. video no Zemgales, kur mežu zemes ir maz, bet postījumi tikai pieaug!”
Latvijas Mednieku savienība (LMS), reaģējot uz deputāta Edgara Putras publiskoto ierakstu sociālajos tīklos, nāca klajā ar komentāru, kuram pievienojās arī mednieku organizācija LATMA. Organizācijas ierakstā pauda viedokli, ka Putras publiskais vēstījums satur priekšvēlēšanu retorikai raksturīgas spekulācijas un rada maldinošu priekšstatu par medību regulējuma būtību.
“Kā saprast, ka tuvojas vēlēšanu gads, neskatoties kalendārā? Sekojiet līdzi politiķu izteikumiem vai, pareizāk sakot, spekulācijām! Šajā Putras kunga ierakstā viss ir lieliski – viss mērķa labad, viss privāto interešu uzvaras altārim.
✅ Izmantot video, kur laukā ganās stirnas, lai attaisnotu nepieciešamību pēc būtības samazināt minimālās platības staltbriežiem! Stirna vai staltbriedis – kāda tur starpība? Nezinātājiem derēs, lai sabiezinātu krāsas.
✅ Lauksaimniecības zeme nav iekļauta medību iecirknī! Tiešām? Ir meli, lieli meli un tad ir priekšvēlēšanu paziņojumi. Jājautā Putras kungam – kā tad līdz šim tika medīts lauksaimniecības zemēs? Tiešām neviena lauksaimniecības zeme nav iekļauta nevienā medību iecirknī? Pēdējo reizi, kad pārbaudījām, lauksaimniecības zemēs var medīt jau gadu desmitiem.
✅ Atkārtot, ka nevienu neuztrauc postījumi? Skan dramatiski, jo kurš gan ies skatīties oficiālo statistiku un datus par to, ka staltbriežu populācija pēdējos gados tiek strauji samazināta, intensīvi medījot. Kurš ies pētīt pozitīvo praksi, kur reāli ir samazināti postījumi?
✅ Saukt sadarbības un robežlīgumus par piespiedu laulībām, kurās šī līguma spēcīgākā puse (zemes īpašnieks) it kā tiek pastāvīgi apdalīta. Ignorēsim faktu, ka lielākajā daļā Latvijas īpašnieka vēlmes tiek izpildītās nekavējoties, jo viņam ir pieder medību platības un platību zaudēšana ir jebkura mednieku formējuma ļaunākais murgs. Ignorēsim arī faktu, ka visos Latvijas nostūros šie līgumi strādā un ir pierādījuši savu efektivitāti, un problēmas ar tiem ir tikai dažiem. Un tikai tāpēc, ka jāsadarbojas un jāievēro robežas (atgādināsim, ka vienošanās par robežām ir obligāta sadarbības līgumam). Nekas neliedz zemes īpašniekiem jau šobrīd medīt savās platībās – cits stāsts, ka to gribas darīt bez citiem. Un robežlīgumi arī šķiet lieks traucēklis.
Ja jau ir sācies spekulāciju laiks un daži izliekas neredzam mednieku vēlmi palīdzēt un iesaistīties problēmas risināšanā, tad šķiet pašsaprotami neklusēt arī medniekiem un uzspēlēt šo spēli (paspekulēt), jo šī spēle ir interesantāka, ja to spēlē divatā.
Varbūt Putras kunga ierakstā minētie deputāti nav pret postījumu novēršanu, bet saprot, ka piedāvātie grozījumi ož pa gabalu pēc visa kā cita, tikai ne pēc postījumu problēmas risināšanas? Varbūt viņi saprot, ka grozījumi nemaina nedz medību atļauju skaitu, nedz pieejamo platību daudzumu, nedz vispār ietekmē postījumu līmeni? Tieši tāpēc arī Saeimas komisijas vairākums lēma risināt šo jautājumu darba grupā, nevis virzīt grozījumus Medību likumā. Ko tad tie īsti ietekmē?
Mednieku organizāciju pārstāvji, komentējot iepriekš apspriestos Medību likuma grozījumus, publiski pauduši bažas, ka izmaiņu mērķis varētu būt atteikšanās no sadarbības līgumu un ar tiem saistīto vienošanos par medību iecirkņu ārējām robežām. Pēc viņu domām, tas varētu atvieglot medību iecirkņu pārveidošanu un veicināt jaunu strīdu vilni par medību platībām, novirzot uzmanību no praktiskā mērķa – postījumu mazināšanas.
Publiskajos komentāros izskanējis arī pieņēmums, ka daļai politisko spēku prioritāte varētu nebūt postījumu jautājums, bet gan esošās sistēmas maiņa tā, lai ierobežotos “parasto” mednieku iespējas iesaistīties postījumu novēršanā. Vienlaikus sociālajos tīklos un mednieku vidē cirkulē apgalvojumi, ka grozījumi varētu būt saistīti ar atsevišķu lielzemju īpašnieku un ārvalstu kapitāla uzņēmumu interesēm, lai pārskatītu medību tiesību līgumus un mazinātu vietējo mednieku lomu pat tajās teritorijās, kur līdz šim postījumu problēmas tikušas risinātas.
Tāpat komentāros pieminētas šaubas par atsevišķu sadarbības partneru deklarēto gatavību strādāt kopā savvaļas dzīvnieku populāciju apsaimniekošanā, norādot uz pretrunām starp publiskajiem paziņojumiem un praktisko rīcību.
Noslēgumā pausts aicinājums vēlētājiem rūpīgi vērtēt politiķu pozīcijas un izteikumus, tuvojoties Saeimas vēlēšanām oktobrī.
Šeit arī vietā deputāta Jāņa Vitenberga komentārs pie konkrētā Facebook ieraksta:
“Edgar, Tu apzināti šauj garām un maldini cilvēkus.🤷 Kad skatījām šo jautājumu komisijā, neviens nepauda, ka postījumi nav, īpaši šajā ziemā. Taču klātesošie norādīja, ka mūsu iesniegtie grozījumi situāciju neuzlabos, gluži pretēji – tikai sāksies medību teritoriju pārdales. Visi vienbalsīgi lēma, ka kopā jāsanāk mednieku pārstāvjiem, zemju īpašniekiem, VMD, ZM un jāatrod risinājums, ko darīt, ja mednieki ar kuriem noslēgti līgumi nereaģē uz postījumiem un zemju īpašnieku sūdzībām…ko darīt, lai ātrāk spētu reaģēt uz postījumu novēršanu. Var jau te taisīt kaut kādu cirku – cik Tu labs un, ka mednieki slinki un nemedī, tik noskatās, kā Tev briedis apēd rapsi. Bet tas, ka Lieģos piecus briežus turpmāk nomedīs Putra, nevis Andris vai Pēteris jau neko nemainīs. Nākam kopā un meklējam risinājumu!”
Tiek vērsta uzmanība uz to, ka jāmeklē risinājumu problēmām konkrētās vietās, nevis jāsabojā strādājoša sistēma, kas, protams, visiem nepatīk, bet ir spējīga nodrošināt risinājumu. Pretēji deputāta Putras teiktajam, pēdējo divu medību sezonu laikā medniekiem ir izdeviem ievērojami samazināt staltbriežu skaitu! Tādēļ pamatots ir jautājums – problēma ir esošajā sistēmā vai konkrētu personāliju attieksmē?
Tas vairs nav normāli! Reāli bail laist suni ārā no mājas. Meža ziņas #26
👉 Abonē 10 mēnešiem bez pielikumiem.
👉 Abonē 10 mēnešiem ar 3 pielikumiem.
Žurnāla Medības februāra numurs ir klāt! Iegādājies to šeit
