Kādā vakarā devos uz gaides medībām. Braucu pa autoceļu, un tālumā manu uzmanību piesaistīja mirgojošas speciālo dienestu automašīnu bākugunis. Kad piebraucu tuvāk, izrādījās, ka bija noticis ceļu satiksmes negadījums. Bojātās automašīnas ārējais izskats lika domāt, ka notikusi sadursme ar lielu savvaļas dzīvnieku… Notikuma vietā bija neatliekamās medicīniskās palīdzības automašīna un Valsts policijas automašīna. Mediķi sniedza palīdzību cietušajiem, policisti noformēja dokumentus…
Bija pusnakts, kad atgriezos mājās. Apstājos nu jau tukšajā notikuma vietā. Turpat grāvī bija arī notriektais dzīvnieks – aļņu govs.
Nolaidība, slinkums, vienaldzība?
Tā kā notikušais bija mūsu medību kluba platībās, sazinājos ar kluba vadītāju un vaicāju, vai ir kāda informācija no policijas vai Valsts meža dienesta par notikušo. Savulaik šāda informācija tika saņemta visai operatīvi, un dzīvnieka ķermenis tika no ceļa malas vai grāvja aizvākts, un to darīja mednieki.
Taču šoreiz informācijas nebija, un devos mājup. Cita starpā man pat prātā neienāca, ka valsts dienesti pat necenšas informēt viens otru par notikušo… Nolaidība, slinkums, vienaldzība?
Vēl nākamajā dienā ap pusdienas laiku VMD nebija informācijas par bojā gājušo alni.
Kurš vainīgs? Noteikti mednieki!
Mazliet pafilozofēsim. Ceļmalas grāvī guļ alnis. Plastmasas gabalu un stiklu, automašīnas vraka blakus nav. Kāda ir pirmā doma garāmbraucējam? Protams – mednieki vainīgi! Šauj pa labi un pa kreisi, tajā skaitā ceļa virzienā! Bilde ar tālruni nobildēta, apmēram šāda satura teksts apakšā, un kārtējais murgs gatavs! Var liet samazgas uz visu mednieku saimi uz urrā!
Un tajā pašā laikā atbildīgās ministrijas ministrs, liekot roku uz sirds, saka, ka mednieki ir tie, kas spēj atrisināt daudzas lauksaimnieku, mežsaimnieku un sabiedrības drošības problēmas. Par pēdējām runājot – kā būtu tad, ja alnis, kaut smagi savainots, vēl būtu dzīvs un pēc kādas stundas uztenterētu atpakaļ uz ceļa autobusa priekšā, kas no koncerta ved bērnus? Kurš atbildētu?
Pašvaldības uzdevums
Skaidro Valsts meža dienesta Medību daļas vecākais referents Ilgvars Zihmanis: “Normatīvie akti nosaka, ka VMD amatpersona, saņemot informāciju par sadursmē ar motorizētu transportlīdzekli bojā gājušu medījamo dzīvnieku, reģistrē faktu un pieņem lēmumu par turpmāko rīcību ar dzīvnieka līķi. Normatīvajos aktos nav noteikta rīcība gadījumos, kad dzīvnieks pēc sadursmes aizgājis savainots.
Savukārt to medījamo dzīvnieku līķu savākšana, kuri rada draudus sabiedrības drošībai un veselībai, notiek atbilstoši veterinārmedicīnas jomu reglamentējošo normatīvo aktu prasībām (respektīvi, notriektā dzīvnieka savākšana jāorganizē pašvaldībai, kuras teritorijā dzīvnieks notriekts).
Notriekto dzīvnieku savākšanā var iesaistīties arī mednieki, ja viņi brīvprātīgi uzņemas atbalstīt pašvaldības uzdevuma izpildi. Latvijā pastāv šādi veiksmīgas sadarbības piemēri.”
Tik tālu viss labi. Tikai – kāpēc informācija par šo gadījumu no Valsts policijas nenonāca VMD un kur nu vēl pašvaldībā? Tāpēc, ka līdz Rīgai bija 100 kilometru, un par tiem, kuri dzīvo ārpus galvaspilsētas, var nerūpēties? Vai tāpēc, ka alnis bija beigts un vairs nekustējās, tāpēc lai tik pūst ceļmalā? Zinu gadījumus, kad dzīvnieks nav bijis beigts un patiešām centies uzstreipuļot uz ceļa.
Un jā, jebkurš, kurš šādā situācijā cenšas izbeigt dzīvnieka ciešanas un rūpējas par sabiedrības drošību, kļūst par… malumednieku ar visām no tā izrietošajām sekām.
Uz katra aļņa, brieža, stirnas kažoka nav arī vietējā mežsarga tālruņa numura, nav vietējās pašvaldības kontaktu, kas nakts stundā būs tikpat noderīgi kā nošu raksts cilvēkam, kas nav mūziķis.
Jā, ir lietotne Mednis, kas ļauj ziņot par pamanītu bojā gājušu vai ievainotu dzīvnieku jebkuram, ne tikai medniekiem.
Ja dzīvnieks patiešām gājis bojā – laiks vairs nav tik svarīgs, bet ja tas ir smagi savainots, bet dzīvs? Šādā situācija izšķirošas var būt pat minūtes.
Eiropas pieredze
Mēs uzsveram, ka esam Eiropas valsts. Bet, vērtējot konkrēto problēmu, laikam jau tikai tajās jomās, kas ir ērtas un izdevīgas. Un vispirms jau ierēdņiem. Jo var aizbildināties, ka notriektais dzīvnieks nokļūs kāda cita dzīvnieka vai kukaiņa barības ķēdē un vairos bioloģisko daudzveidību.
Tik tālu jau pareizi, bet kāpēc citās Eiropas valstīs ir citādi? Varbūt tāpēc, ka cilvēki šajās valstīs ir vērtība un tajās patiešām apzinās, ka mednieks ir tas, kas konkrētajā situācijā var palīdzēt vislabāk?
Piemēram, publiski pieejamie avoti liecina, ka Zviedrijā par sadursmi ar savvaļas dzīvnieku jāziņo policijai. Arī tad, ja šķiet, ka dzīvnieks nav ievainots; jāatzīmē notikuma vieta, jo dzīvnieks tomēr var būt ievainots un atrasties tuvumā. Ja dzīvnieks ir ievainots, meklēšanu rīko mednieki un izmanto apmācītu medību suni. Ja dzīvnieka ciešanas ir jāizbeidz, to drīkst izdarīt tikai personas ar atbilstošu prasmju līmeni, un pilsētvidē – arī ar policijas atļauju izmantot šaujamieroci. Un jā, mednieks par to saņem kompensāciju!
Arī Somijā, ja notikusi sadursme, jāziņo glābšanas dienestam un jānorāda precīza notikuma vieta, lai savainoto dzīvnieku varētu atrast. Meklēšana atkal tiek uzticēta medniekam ar apmācītu medību suni. Un tiek darīts viss, lai dzīvnieka ciešanas tiktu izbeigtas pēc iespējas ātrāk un humānāk.
Vācijā par notikušo arī nekavējoties jāziņo pa vienoto tālruņa numuru. Vācijas mednieku organizācijas uzsver: nekavējoties jāapzīmē negadījuma vieta un jāinformē policija vai vietējais medību tiesību turētājs, kas organizē dzīvnieka meklēšanu.
Arī Vācijā ievainotu dzīvnieku atrašana un humāna tā ciešanu izbeigšana ir jādara profesionāli. Parasti to veic mednieks, izmantojot apmācītu medību suni.
Un tas viss, lai citi cilvēki nebūtu apdraudēti, savainotajam dzīvniekam tiktu izbeigtas ciešanas. Un mednieks, kas sniedz pakalpojumu, par to visbiežāk saņem atlīdzību. Šajās valstīs apzinās mednieka lomu sabiedrības drošības uzturēšanā. Apzinās, ka par to ir jāmaksā.
Un kā pie mums?
Bet pie mums naudas ir vairāk nekā jebkad, mednieks tiek nomelnots, pat liela daļa ierēdņu mūs uzskata par potenciāliem noziedzniekiem. Mums neuzticas, ka patiešām spējam izvērtēt, ka dzīvnieks nav glābjams pēc nopietna ceļu satiksmes nelaimes gadījuma. Cita starpā, arī vetārsts savainotajam dzīvniekam datortomogrāfiju neveic un to novērtē uz aci.
Neviens nav gatavs darbos rūpēties par sabiedrību, par to, lai kāda margināla sabiedrības daļa neuzbruktu tiem, kas patiešām gatavi rūpēties par vides un sabiedrības drošību, kas ir gatavi ieguldīt savā un savu medību suņu izglītībā. Sabiedrība nav gatava maksāt par pašas drošību. Jo vienkāršāk taču ir izlikties, ka nekas nav noticis, pievērt acis vai uzlikt rozā brilles, kā nu kuram labāk tīk.
Un, kamēr tā būs, mēs būsim Eiropā tikai ar vienu kāju un beigtu alni, savainotu briedi vai kādu citu lopiņu ceļmalas grāvī…
Šausmīgs, briesmīgs, netīrs līķis un nomedīti gulbji. “Šauj garām!” #309 epizode
ABONĒ 2026. GADAM UN LAIMĒ KARABĪNI!
👉 Abonē 2026. gadam bez pielikumiem.
👉 Abonē 2025. gadam ar 3 pielikumiem.
Žurnāla Medības trešajā pielikumā Mednieka gads 2026 par slimībām un parazītiem
Lasi žurnāla Medības novembra numuru!
