Ieroča izvēle var būt gana sarežģīts un izaicinājumu pilns pasākums. Savu pirmo medību šaujamieroci nepērk visai dzīvei, tas drīzāk ir kā atspēriena punkts. Padomju laikos, kad iegādāties varēja tikai to, kas bija veikalos, šī problēma atkrita, taču tagad tirgotāji piedāvā neskaitāmu ražotāju dažādas kvalitātes produkciju ļoti atšķirīgās cenu amplitūdās.
Neapjukt starp dažādajiem piedāvājumiem palīdzēs šaušanas sporta entuziasti Ģirts Runnis un Kārlis Strazdiņš.
Kas jāzina, iegādājoties savu pirmo medību šaujamieroci
Kārlis Strazdiņš
Ja man pašam ir jāizvēlas ierocis, tad galvenais ir, lai šo ieroci vienkārši būtu patīkami turēt rokās. Svarīgākais ir nevis īpašs grebums, bet gan sajūtas, kad ieroci piemet pie pleca. Tad jau, protams, pats šāviens ar man jau zināmu munīciju, kad redzu, kāds ir rezultāts.
Jaunajiem medniekiem uzskaitīšu jau zināmus pieturas punktus, kas ļaus veikt piemērotāko izvēli.
1. Ja tā vienkāršoti, es ieteiktu izvēlēties bok tipa divstobreni, kam stobru garums ir ap 76 cm, čoki var būt gan maināmi, gan ne, jo tam būtiskas nozīmes nebūs, ja nu vienīgi ar skrotīm parasti blīvāk šauj stobri bez maināmiem čokiem, jo stobra sašaurinājums sākas ātrāk un vienmērīgāk, nekā tas ir maināmo čoku gadījumā.
2. Jāzina, kāds būs ieroča pielietojums, t. i., vai ar to tiks medīti galvenokārt putni vai tieši otrādi – dižmedījumi, vai pilnīgi viss. No tā ir atkarīgs, kāds stobrs jāmeklē, kā arī vai būs vēlme aprīkot ieroci ar sarkano punktu vai pat optiku, kas sajūtas ar vienu un to pašu ieroci maina diezgan kardināli.
3. Ieroča svaram jaunajiem medniekiem nevajadzētu radīt problēmas, tomēr, ja visu dienu jāstaigā ar ieroci plecā vai vēl trakāk – rokās, tad vieglam ierocim būs priekšrocība. Savukārt smagajam ierocim ir priekšrocības tieši tēmēšanas un šaušanas laikā – to vadīt ir smagāk, taču kustība līdzi mērķim ir vienmērīgāka nekā vieglam ierocim, kuru ar vieglu rokas kustību var aizraut stipri nost no mērķa. Svars ietekmē arī atsitienu. Viegls ierocis dos daudz asāku atsitienu nekā smagāks ierocis, kas ir svarīgi laika ziņā, kas nepieciešams, sagatavojoties otrajam šāvienam. Jāpiebilst, ka pusautomāts šajā ziņā ir izņēmums tā pārlādēšanas mehānisma dēļ, jo tas slāpē lielu daļu atsitiena.
4. Cena vienmēr būs svarīgs aspekts, bet es ieteiktu neizvēlēties pārāk ekskluzīvu pirmo ieroci, lai medību laikā pārlieku nav jābažījas par ieroča sasmērēšanu, arī lieks spīdums gaišā laikā var traucēt. Ja nav paredzēts intensīvi šaut šautuvē, tad medību ieroča cenas parasti ir pieņemamas, jo nav jāpērk ierocis, kam aizslēga daļa ir paredzēta vairāku simtu tūkstošu šāvienu izturēšanai, kas būtiski sadārdzina ieroci.
5. Vēlams, lai būtu ežektori, kas noder jau praktiskā ziņā dažādās situācijās, kad ierocis ātri jāpārlādē pēc šāvieniem.
6. Patrontelpa vēlama 76 mm, jo ir iespējams šaut ar spēcīgākām patronām nekā standarta.
Ģirts Runnis
Pats galvenais pirmajam medību ierocim – lai tas vizuāli patiktu. Protams, noteicošā tomēr būs cena – cik katrs var atļauties, taču galu galā – visus ieročus ielādē pa vienu galu, bet izšauj pa otru.
Kā pirmo es ieteiktu pirkt divstobreni. Arī pusautomāts ir labs ierocis, taču sarežģītāks, tādēļ labāk vispirms iemācīties apieties ar ieroci, jo pusautomātu nav tik vienkārši atvērt un izņemt patronas, kā tas ir ar divstobreni. Ja jaunais mednieks domā par karabīni, es tik un tā ieteiktu sākt ar gludstobra bisi – tā paša iemesla dēļ. Šaujot ar karabīni, attālumi ir lielāki un medniekam jābūt lielākai izpratnei, kā rīkoties ar šaujamo.
Protams, mednieka sākuma gaitām var izmantot arī tēva vai vectēva ieroci, kam piemīt sentimentāla vērtība, un nevar sacīt, ka vecs ierocis šauj sliktāk. Tomēr uzsveru vēlreiz, ka ierocim ir jāpatīk, jo medīt jau mēs arī ejam sava prieka pēc. Ja, iegādājoties ieroci, ir vēlme to ne tikai izmantot medībās, bet arī pašaut šautuvē, tad lētāks ierocis nolietosies ātrāk. Tas ir nenoliedzami – jo dārgāks ierocis, jo labāka tā kvalitāte.
Vairāķ lasiet žurnāla “Medības” īpašajā pielikumā “Ieroči”
