Ja paskatās VMD nomedīto staltbriežu un stirnu kartē, iezīmējas interesanta tendence Kurzemē – tur, kur ir nomedīts daudz staltbriežu, parādās mazāka stirnāžu populācija. Jautājums – vai staltbriežu lielais skaits ietekmē arī stirnāžu skaitu?
2023. gadā tika publicēti Ziemeļitālijā veikta pētījuma rezultāti. Pētījuma nosaukums ir interesants, proti: Tu mani dzen stresā! Staltbriežu starpsugu konkurences ietekme uz stirnu fizioloģisko stresa reakciju. Kortizols, vienkāršiem vārdiem runājot, tiek saukts arī par stresa hormonu. Konkurence un dzīvotnes kvalitāte var darboties kā hronisks stresa izraisītājs, kas noved pie palielinātas kortizola uzkrāšanās. Vēl jo vairāk, hroniska kortizola koncentrācija var nopietni ietekmēt reproduktīvo potenciālu, veselību un sugu ķermeņa stāvokli. Pētījuma laikā Itālijas ziemeļaustrumos tika ievākts 88 pieaugušu uz ceļa bojā gājušu stirnu apmatojums ar mērķi novērtēt staltbriežu un stirnu populāciju stāvokli. Vai liels staltbriežu skaits var radīt stirnām fizioloģisku stresa atbildi. Pētījumā atklāja, ka stirnām ir lielāka kortizola koncentrācija vietās, kur ir lielāks staltbriežu populācijas blīvums, visticamāk, tās ir sekas tiešai konkurencei starp šīm divām sugām. Turpretim nekādas nozīmīgas reakcijas stirnām nebija uz mežacūku populācijas blīvumu, kas acīmredzot norāda uz to, ka šīs abas sugas nekonkurē un barības bāze abām ir pietiekama. Pētījums arī norāda, ka stirnas var ļoti lieliski pielāgoties dzīvei vidē ar diezgan ierobežotu barības bāzi, ja vien ēdamā pietiek un ir vieta, kur paslēpties.
Arī iepriekš bija veikti pētījumi (Richard, 2010), kas atklāja, ka lielam staltbriežu skaitam var būt negatīva ietekme uz stirnu populāciju. Kā izrādās, stirnu kazlēnu ķermeņa svars ievērojami samazinājās teritorijās, kur ir liels staltbriežu skaits. Tika lēsts, ka staltbrieži var atstāt negatīvu ietekmi uz barības bāzi, samazinot stirnām iespējas atrast sev piemērotu ēdmaņu. Līdzīgi rezultāti atklājās arī citā pētījumā (Borowski, 2021), kura rezultāti norādīja uz to, ka Polijā esošajā Slovinskas Nacionālajā parkā stirnu populācijas bija vien krietni mazākas tur, kur bija ievērojami lielākas staltbriežu populācijas. Arī šajā pētījumā tika pieņemts, ka staltbrieži noplicina veģetāciju, samazinot pieejamo barības bāzi stirnām, it īpaši ziemas laikā.
Šie ir interesanti pētījumi, kas liek aizdomāties par to, kā šīs divas sugas var sadzīvot. Interesanti, ka pirms kāda laika vasarā medībās Codē no viena torņa tika novērots gan briežu bars, gan pāris mežacūkas, gan arī vismaz piecas sešas stirnas. Šķita, ka šie dzīvnieki cits citam netraucē, varbūt vienīgi mežacūkas pabiedēja staltbriežus, bet stirnas līda ārā no katra krūma. Tas vien liecina par to, ka tur, kur ir pietiekama barības bāze, starpsugu konkurences nebūs, bet ir vietas, kur liels staltbriežu skaits patiesi var negatīvi ietekmēt stirnāžu populāciju. Jo mazāk stirnām kvalitatīvas barības, it īpaši ziemā, jo sliktāka būs trofeju kvalitāte.
Odu apokalipse stirnāžu medību laikā! Kad naktenieks neredz cauri odiem
Žurnāla Medības jūlija numurā lasi par limitiem
