Dzīvnieku piebarošanas noteikumus žurnāls Medības skaidrojis jau vairākkārt. Taču jautājums joprojām laiku pa laikam tiek aktualizēts. Saņēmām kārtējo lasītāja jautājumu, kurā cilvēks interesējas par šo normatīvo aktu regulējumu un iespējamajām sankcijām: “Ja saimnieks uz savas zemes izber spaini auzu netālu no medību torņa, vai medību inspektors ir tiesīgs uzrakstīt protokolu un sodīt mednieku klubu, kas tajā apkaimē medī?”
Skaidro Valsts meža dienesta Medību daļas vadītājs Valters Lūsis: “Katrs gadījums tiek vērtēts individuāli, un ir bijuši gadījumi, kad pie atbildības tiek saukts zemes īpašnieks.
Nosacījumus medījamo dzīvnieku barotavu un barības izvietošanai nosaka Ministru kabineta noteikumi Nr. 1483 Savvaļā dzīvojošo medījamo dzīvnieku piebarošanas noteikumi. Šo noteikumu mērķis ir mazināt dzīvnieku nodarītos postījumus lauksaimniecības un mežsaimniecības kultūrām un dabas aizsardzības objektiem, kā arī nepieļaut pārliecīgu mežacūku koncentrēšanos, lai sekmīgāk apkarotu Āfrikas cūku mēri.
Barotavas atļauts izvietot tikai pēc tam, kad tam saņemta zemes īpašnieka vai tiesiskā valdītāja rakstiska piekrišana. Pārnadžu barotavas atļauts izvietot tikai tajos medību iecirkņos, kuros atļauts medīt attiecīgās sugas pārnadžus.
Bez saskaņošanas ar zemes īpašnieku vai tiesisko valdītāju barotavas aizliegts izvietot:
* vietās, kur tās var traucēt vai ierobežot meliorācijas sistēmu darbību, zemes apstrādi, tehnikas pārvietošanos, infrastruktūras objektu uzturēšanu vai ugunsapsardzības funkciju veikšanu;
* tuvāk par 100 m no priežu, egļu un bērzu jaunaudzēm, kas nav sasniegušas piecu metru augstumu, un apšu jaunaudzēm, kas nav sasniegušas 10 metru augstumu, kā arī šajās audzēs;
* tuvāk par 250 m no lauksaimniecības kultūrām.
Barotavas aizliegts izvietot arī:
* tuvāk par 250 m no valsts galvenajiem autoceļiem;
* tuvāk par 250 m no medību iecirkņa robežām bez saskaņošanas ar piegulošo platību medību tiesību lietotāju;
* pilsētu teritorijās un tuvāk par 500 m no tām;
* teritorijās, kuras reģistrētas Dabas aizsardzības reģistrā kā īpaši aizsargājami biotopi un īpaši aizsargājamo sugu dzīvotnes.
Ja neskaita pieminētos Ministru kabineta noteikumus, savvaļas dzīvnieku piebarošanu reglamentē arī īpaši aizsargājamo dabas teritoriju (ĪADT) vispārīgie aizsardzības un izmantošanas noteikumi, ĪADT individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi, kā arī citi normatīvie akti dabas aizsardzības jomā, kuros noteikti ierobežojumi piebarošanai.
Barību, izņemot sienu, skābsienu un zaru slotiņas, barotavās izvieto, ievērojot nosacījumu, ka barības izvietošanas veids un barotavas konstrukcija ir tāda, ka tai nevar piekļūt mežacūka (barību nedrīkst izbērt uz zemes). Mežacūku barotavas atļauts izvietot tikai medību iecirkņos, kur tās atļauts medīt, ievērojot šādus nosacījumus:
* barotavas konstrukcija nodrošina dozētu barības padevi (dozatori, mucas);
* barotavu kopējais tilpums nepārsniedz 400 litru uz 1000 ha.
Ja barotava ierīkota prettiesiski, zemes īpašniekam vai tiesiskajam valdītājam tā ir jālikvidē, savācot un aizvedot barību. Pēc tam, ja barotavas ierīkotājs ir zināms, zemes īpašnieks vai tiesiskais valdītājs ir tiesīgs pieprasīt no viņa ar barotavas likvidēšanu saistītos zaudējumus.
Medību likuma 32. pants nosaka, ka par savvaļā dzīvojošo medījamo dzīvnieku piebarošanas noteikumu pārkāpšanu piemēro brīdinājumu vai naudas sodu fiziskajai personai līdz piecdesmit naudas soda vienībām (līdz 250 EUR), bet juridiskajai personai (tajā skaitā mednieku biedrībai) – no desmit līdz divsimt naudas soda vienībām (no 50 līdz 1000 EUR).”
Raksts tapis sadarbībā ar Medību saimniecības attīstības fonda atbalstu.
Kad jūs žļambā lācis, izliecieties, ka jums nesāp! “Šauj garām!” #242 epizode
Abonē žurnālu Medības!
