Ikdienā sastopamies ar ļoti dažādām meža dzīvnieku slimībām – tās var būt gan infekcijas slimības, gan parazitārās, gan iekšķīgās nelipīgās slimības, gan vielmaiņas slimības, saindēšanās, audzēji un traumas. Salīdzinoši bieži meža dzīvnieku organismā tiek konstatēti tieši parazīti. Arī tie var būt kā iekšēji – organismā, tā ārēji – uz ādas. Žurnāls Medības saņēma informāciju un fotogrāfijas no kāda lasītāja ar jautājumu – tika nomedīta aļņu govs un aknās briesmīgi pūšļi, kas tas ir?
Nupat pateicoties kāda mednieka satraukumam par konstatēto paša nomedītai aļņa govij, kā arī ar aktīvu žurnāla Medības iesaisti, nonācām līdz ļoti interesantam lenteņu invadētam eksemplāram. Jāatzīst, lenteņu invadēti meža dzīvnieki nebūtu nekas ārkārtējs, ja vien šis konkrētais eksemplārs nebūtu tik izteikts un uzskatāms. Aplūkojot lasītāja atsūtītās bildes, var secināt, ka tie iespējams ir lenteņu pūslīši dzīvnieka aknās.
Konstatēto komentē Ivars Koloda, Pārtikas un veterinārā dienesta Ziemeļkurzemes pārvaldes vadītājs:
“Tas izskatās pēc lenteņa, kas iegūts ganoties pa pļavām un mežmalām, kur attiecīgi varētu būt ierosinātājs. Pašsaprotami, ka tas var apdraudēt cilvēka veselību. Konstatējot pūslīšu aknās, vajadzētu konstatēt, vai dzīvnieka muskulatūrā nav lenteņu finnas. Tāpēc medniekiem, konstatējot šādus pūslīšus aknās, derētu izdarīt griezumus arī košļāšanas muskulatūrā, galvā un plecā, lai paskatītos vai nav konstatējami prosas lieluma graudiņi. Ja kaut kas tāds tiek konstatēts, tad skaidrs, ka invāzija ir lielāka un gaļa ir iznīcināma. Savukārt, ja šādi pūslīši konstatēti tikai aknās, tad jāsaprot, ka tās vajadzētu iznīcināt. Pat ja pūslīši izgriezti, atknas uzturā nav lietojumas, un tās noteikti nevajadzētu dot arī mīļdzīvniekiem. Šādu produktu būtu vēlams sadedzināt.”
Ivars Koloda pozitīvi vērtē to, ka mednieki kļūst arvien vērīgāki un zināt griboši. Neskaidrību gadījumā bez kādas kautrēšanās tiek uzdoti jautājumi, turklāt reizēm tam jāpievēršas ne vien pēc darba laika beigām, bet arī brīvdienās. “Bet tas taču ir patīkami, ka varu būt palīgs un lietderīgs. Vaicā pat mednieki ne no manas uzraudzības teritorijas. Te nu mūsu savstarpējai komunikācijai palīdz modernās tehnoloģijas un lietotņu priekšrocības, piemēram, visiem zināmais un ikdienā lietotais WhatsApp. Protams, pēc atsūtītās bildes dažkārt ir samērā grūti gūt pilnīgu priekšstatu par konkrēto gadījumu. Taču šajā konkrētajā gadījumā medniekam būtu jābūt uzmanīgam pašam un PVD nebūtu jāinformē. Galvenais saprast, ka šādus pūslīšus nevajadzētu aiztikt ar plikām rokām, būtu jāievēro higiēna izmantojot cimdus.”
Tāpat Ivars Koloda norāda, ka riska apstāklis ir medniekiem iecienītās tartara maizītes situācijā, kad invāzija ir liela. Ja medījumā tiek konstatētas kaut kādas problēmas, tad jāsaprot, ka tāda gaļa uzturā lietojuma būs tikai termiski apstrādāta – konservi vai jebkas cits, kas izturējis temperatūrūras apstrādi.
Vienīgā problēma – mednieki neļauj alnim izaugt! “Šauj garām!” #204 epizode
Abonē 2024. gadam. DĀVANĀ KALENDĀRS un iespēja laimēt karabīni CZ 457 THUMBHOLE .22 LR 1/2x20UNF no SIA “Ieroči”. Akcijas periods 1.10.-23.12.2023. Loterijas atļaujas Nr. 7861.
👉 Abonē 2024 gadam bez pielikumiem.
👉 Abonē 2023 gadam ar 3 pielikumiem.
Novembra numurā par drošību – nav nekā svarīgāka!
Abonē žurnālu Medības 2024. gadam
